Jau tuvāko nedēļu laikā gaidāma Latvijas un Lietuvas prezidentu tikšanās, kuras laikā plānots apspriest dzelzceļa atjaunošanu no Mažeiķiem uz Latviju, raksta db.lv.

Savukārt Liepājas ostas vadība uzsver, ka sarunās jāietver ne tikai Reņģes, bet arī Vaiņodes dzelzceļa posma atjaunošana. 2012. gada 22. martā tikšanās laikā ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti Latvijas prezidents Andris Bērziņš izvirzīja jautājumu par dzelzceļa satiksmes atjaunošanu posmā Mažeiķi – Reņģe. A. Bērziņš aicināja Lietuvu pēc iespējas ātrāk atjaunot demontēto dzelzceļa posmu starp Mažeiķiem un Reņģi. Tomēr 19. aprīlī Prezidents ieradās Reņģes dzelzceļa stacijā, lai personīgi pārliecinātos par to, ka  tas ir reāls un abām valstīm nepieciešams projekts, kā arī iegūtu argumentus sarunās ar Lietuvas prezidenti. "Izskatās, ka te zāle vēl zaļa," pēc vizītes tēlaini savus iespaidus pauda Andris Bērziņš. Liepājas mērs Uldis Sesks Reņģes stacijā ieradās, lai pārliecinātu Valsts prezidentu, ka tikpat svarīgi ir panākt Mažeiķu – Vaiņodes sliežu ceļa atjaunošanu.

Apelēs pie vienotības
Galvenie A. Bērziņa argumenti sarunās ar Lietuvu būs Baltijas valstu sadarbība, mainoties tranzīta plūsmas virzieniem pasaulē. Ja līdz šim, akcentējot Latvijas ģeogrāfiski izdevīgo atrašanās vietu, tika runāts par kravu plūsmām austrumu – rietumu virzienā Eirāzijas kontekstā, tad tagad arvien aktuālāks kļūst ziemeļu – dienvidu virziens, turklāt ne tikai Eirāzijas, bet visas pasaules kontekstā. "Un ko tad mēs darīsim, ja nebūsim paņēmuši to savu "pīrāga" daļu? Bet paņemt mēs varam tikai visas trīs valstis kopā," uzskata A. Bērziņš. Viņaprāt, sadarbība, veidojot kopīgu tranzīta ceļu tīklu, varētu nest kravu pieaugumu visām Baltijas valstīm. Lietuva ir lielākais Latvijas saimnieciskais partneris, tāpēc kopīgu attīstības ceļu meklēšana ir loģiska. "Katra atsevišķi šīs zemes ir par mazu, lai izdzīvotu globalizētajā pasaulē," norāda Valsts prezidents.

Cer arī pasažieri
Reņģes stacijā vilcienu sastāvus var uzņemt kaut tūlīt. Drezīnas te ierodas bieži, tiek vesti sliežu ceļa remonta materiāli, strādnieki, stāsta stacijas vadītāja Vaira Ošeniece. Stacija joprojām darbojas, arī viss dzelzceļa aprīkojums tiek uzturēts kārtībā, vien gaismas signāli Mažeiķu virzienā deg tikai sarkanā krāsā. Tieši pie Latvijas – Lietuvas robežstabiņa sliežu ceļš apraujas, un Lietuvas teritorijā ir tikai šķembu uzbērums. Tuvējo pašvaldību vadītāji stāsta, ka iedzīvotāju šajā apvidū paliek arvien mazāk, jo agrāk vilcienu kustība tomēr nozīmējusi dzīvību pierobežā. Daudzi vietējie izmantojuši pasažieru vilcienu, lai dotos uz darbu Aucē, Jelgavā vai Rīgā. Tagad dzelzceļa satiksmi aizstāj autobusi, taču slikto ceļu dēļ tie bieži nekursē. Dzelzceļš arī devis vairāk darbavietu. Šobrīd VAS Latvijas dzelzceļš ir spiests ciest zaudējumus, jo uztur 70 km garu sliežu ceļa posmu Glūda  Sociālais faktors nav maznozīmīgs, atzīst arī Valsts prezidents. Viņaprāt, galvenais valsts uzdevums ir likt atdzimt Latvijas laukiem, bet tūlīt pēc tam seko Baltijas valstu vienotība. Vēl viens arguments par labu ne tikai kravu, bet arī pasažieru vilcienu kustības atjaunošanai būtu fakts, ka lietuvieši labprāt izmantotu dzelzceļu, lai nokļūtu Rīgas lidostā.

Kompleksi ar Vaiņodi
Ja pie Reņģes Lietuvas pusē demontēti 20 km sliežu, tad maršrutā Mažeiķi – Liepāja Lietuvas pusē demontēti ap 12 km ceļa. "Latvijai ir svarīgi panākt, lai Lietuva vienlaikus lemtu par abu sliežu posmu atjaunošanu, pretējā gadījumā Latvija var arī zaudēt kravas," uzskata Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš. Atjaunojot tikai Reņģes posmu, iespējams, ka uz Latviju varētu ceļot vairāk kravu no Baltkrievijas, jo baltkrievi, tāpat kā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca, iegūtu izvēles iespējas starp Lietuvas un Latvijas dzelzceļu. Veiksmīgas tarifu politikas gadījumā, ņemot vērā īsāku pārvadājumu ceļu, kravu plūsma varētu ceļot caur Latviju. Taču var arī gadīties, ka, piemēram, kravas no Jelgavas, arī tās, kas nāk tranzītā no Igaunijas un Krievijas, ceļotu pretējā virzienā, uz Klaipēdas ostu. Savukārt Vaiņodes dzelzceļa atjaunošana dotu iespēju Liepājas ostai palielināt kravu apgrozījumu no Ukrainas un Baltkrievijas vismaz par vienu miljonu tonnu gadā, stāsta Liepājas mērs Uldis Sesks. Potenciāli tie būtu lauksaimniecības produkti, saulespuķu sēklas, metāls, kokmateriāli. Problēma ir tā, ka Vaiņodes dzelzceļa posmā infrastruktūra nojaukta arī Latvijas pusē un atjaunot nāktos 67 km.

Informācijai (avots: LSEZ)

Kravas no Ukrainas (Kirovgaradas)

Esošais maršruts:
Kirovograda – Baltkrievija – Latvija – Liepājas osta: 1704 km
Iespējamais maršruts (atjaunojot Mažeiķu – Vaiņodes dzelzceļu)
Kirovgrada – Baltkrievija – Lietuva – Vaiņode – Liepāja: 1516 km

Kravas no Baltkrievijas (Bresta)

Esošais maršruts:
Bresta – Latvija – Liepājas osta: 1192 km
Iespējamais maršruts:
Bresta – Lietuva – Vaiņode – Liepājas osta: 762 km

Makarovs: Sliežu ceļš ir tikai iespēja

Vladimirs Makarovs, Rīgas Brīvostas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors:
- Fakts ir tāds, ka, nojaucot sliežu ceļus Latvijas virzienā, Lietuva izslēdza iespēju vienai daļai dzelzceļa kravu nonākt Latvijas ostās. Atjaunojot sliežu ceļus, tiek atjaunots vēsturiskais taisnīgums, tā ir iespēja. Taču garantēt, ka kravas atgriezīsies Latvijā, nevar neviens. Jo tas ir arī tarifu jautājums. Uzmanīgi jāseko tarifu politikai, lai noturētu tos interesantus gan kravu īpašniekiem, gan pārvadātājam. Ja "zaļo" protestu dēļ neizdosies padziļināt Klaipēdas ostu, un tas ir ļoti iespējams, jo Kuršu kāpa ir Natura 2000 teritorija, tad Latvija noteikti varētu iegūt lielāku kravu apjomu. Bet par Baltijas valstu vienotību nevajag lolot ilūzijas – visas trīs valstis tomēr ir konkurentes, un vienošanās starp tām nozīmētu Konkurences padomes iejaukšanos, jo attiecībā uz tarifiem tā būtu aizliegta vienošanās.