Nīcas novada iedzīvotāji gatavi cīnīties Satversmes tiesā par tiesībām būt līdzvērtīgiem partneriem jaunajam atkritumu apsaimniekotājam – SIA „L&T”, kas uzvarējis it kā godīgā konkursā.

„Krāpnieki un blēži!” – par SIA „L&T”, uzvarētāju iepirkumā par atkritumu apsaimniekošanu Nīcas novadā, saka bijušais liepājnieks, tagad Nīcas novada Bernātu ciema Jaunveitu māju saimnieks Andris Jākobsons.

Jaunveitu saimnieks pie portāla vērsās, lai brīdinātu liepājniekus, jo „cilpa savelkas” – „L&T” pārņemot arvien jaunus novadus un pilsētas Kurzemē.

Andris Jākobsons nav vienīgais, kurš sašutis par jauno kārtību Nīcā. Arī SIA „Piejūra” direktors Gunārs Kandis laikrakstam „Dienas Bizness” izteicis aizdomas, „ka atkritumu apsaimniekotājs jauniegūtos klientus uzskata par „aitu baru, ko var cirpt, kā grib”, tāpēc līgumu parakstījis tikai ar nosacījumu, ka nepiekrīt vairākiem noteikumu formulējumiem.

Gribi – pērc, negribi – tik un tā jāpērk
Andris Jākobsons: „Lai labāk būtu saprotams, kādā situācijā esam, ilustrēšu ar piemēru. Iedomājieties, ka jums piespiedu kārtā liek pirkt kartupeļus pie viena pārdēvēja, jo tam ir zemākā cena, visi citi aizliegti ar likumu. Tas nekas, ka kartupeļi iepuvuši un saķīmiķoti, un vienīgā alternatīva ir pirkt vai nu 50 kg, vai 100 kg.
Ja tu šos kartupeļus, kas tavuprāt ir nelietojami, nepirksi, tevi gaida administratīvais sods. Ja tu tikai pamēģināsi nošķaudīties uz pārdevēja pusi, tevi atkal sodīs. Toties pārdevējs tev ar iepuvušu rāceni var kaut vai pa pieri mest, viņam par to nekas nedraud.”

Konflikta pamatā ir „Mākoņtēva” lobētais „Atkritumu apsaimniekošanas likums” ar šā gada sākumā tajā izdarītajiem grozījumiem, par kura ķīlniekiem kļuvuši gan iedzīvotāji, gan pašvaldība.

Likums noteicis, ka pašvaldības teritorijā var būt tikai viens atkritumu apsaimniekotājs, kas piedāvā zemāko cenu, un Nīcā tāds izrādījies SIA „L&T”.

„Konkursu „L&T” vinnēja ar cenu par kubikmetru, taču līgums jāslēdz par konteineru izvešanu,” „DB” norādījis cits Nīcas novada uzņēmējs, viesu nama „Šķiperi” saimnieks Māris Niedols. Līdz ar to, vai konteiners ir tukšs vai pilns, saskaņā ar līgumā noteikto grafiku, firma to izvedīs, iekasējot pilnu samaksu.

Arī Jākobsons ir pārliecināts, ka tieši šis viltīgi uzspiestais grafiks, tāpat kā maksa par izvesto konteineru, nevis gružu kubikmetru, ir galvenie iemesli, kāpēc SIA „L&T” uzvarēja konkursā. „Grafiks ir paredzēts visam gadam, bet lielākā daļa novada saimniecību ir apdzīvotas tikai vasarā. Man pārredzamā apkaimē vien ir septiņas mājas, kurās neviens pastāvīgi nedzīvo. Kādi tad ziemā var būt gruži! Bet jāmaksā tik un tā.”

Iepriekš Nīcas novadā strādājuši divi gružu apsaimniekotāji – „Nordia” un „EKO Kurzeme”. Lai arī abu piedāvājums nav bijis pārāk atšķirīgs, tā tomēr bija izvēle, uzskata Jākobsons. Turklāt līgums ar iepriekšējo apsaimniekotāji bijis daudz elastīgāks. „Tagad man piedāvā 120 l kubikmetru konteineru, ko izvedīs septiņas reizes gadā. Bet man vajadzētu, lai vasarā izved divreiz mēnesī, bet ziemā – vienu reizi. Taču firma nepiekrīt.  Agrāk varēja regulēt, kā vajag.” Firma arī pārkāpjot ar pašvaldību noslēgto „jumta līgumu”, kas noteicis, ka jāmaksā par padarīto – „L&T” prasot maksu pusgadam uz priekšu. Tāpat tiekot pārkāpta „jumta līgumā” noteiktā cena – Ls 7,23 par kubikmetru, ja klients vēlas pasūtīt papildu gružu maisus, maksa pieaug līdz Ls 9,50.

Gunārs Kandis „DB” izteicis sašutumu arī par administratīvajām izmaksām, kas līgumā „paredzētas vai katrā punktā, arī par grafika maiņu: 2,50 – 3,50 Ls plus PVN. Tāpat esot daudz neskaidru, brīvi traktējamu punktu. Kopumā līgums prasot augstu atbildību no klienta, taču pieļauj pakalpojumu sniedzējam dažādas atkāpes.

 „Piejūras” direktors portālam sacīja, ka galvenais jaunās kārtības mīnus, ir konkurences trūkums. „Tagad atkritumu apsaimniekotājs novadā ir tikai viens. Konkurences apstākļos, ja nevari vienoties ar gružu apsaimniekotāju, vari iet pie otra, un, tā kā viņi abi to zina, tad kaut kādas sankcijas iestājas tikai tad, ja klients tiešām ir nekorekts.

Tirgus veidoja korektas attiecības starp tirgus dalībniekiem. Šobrīd „L&T” bez ierakstītas vēstules uz sev nepatīkamiem jautājumiem neatbild. Bet atbildot ierakstītā vēstulē uzdotiem jautājumiem, neatbild pēc būtības, bet gan mēģina ievilkt sofistikā.”

Nesamierināsies ar diskrimināciju
Tas, ka likums uzspiež tikai vienu gružu apsaimniekotāju, ir viens, uzskata Jākobsons, otra lieta ir tas, ko nav izdarījusi pašvaldība, kurai, saskaņā ar likumu, jāorganizē konkurss. „Vispirms vajadzēja rūpīgi izstrādāt līguma projektu, kārtīgi to izdiskutēt, iesaistot iedzīvotājus, un tikai tad izsludināt konkursu. Tagad vienīgais kritērijs konkursā bija cena par kubikmetru.”

Lai gan pēc tikšanās ar iedzīvotājiem (iepriekš tik daudz tautas domes namā esot bijis tikai Atmodas laikos) kaut kādi kompromisi starp iedzīvotājiem un gružu apsaimniekotāji panākti (piemēram, iespēja divas reizes gadā mainīt grafiku bez papildu samaksas), daudzus tas tik un tā neapmierina, un sūdzības uz domes priekšsēdētāja Agra Petermaņa galda turpinot krāties.

SIA „L&T” direktors Reinis Ceplis „DB” izteicies, ka arī pats kā uzņēmējs „gribētu pirkt individualizētu pakalpojumu par individuālu cenu”. Diemžēl to nepieļaujot likums. „Atkritumu apsaimniekošanā pēc šī pakalpojuma iepirkuma konkursa atkritumi tiek savākti par standarta cenu pēc standarta noteikumiem gan no iedzīvotājiem, gan komersantiem ar minimālām izmaiņu iespējām”.

Taču nīcenieki ar to nedomā samierināties. „Tas ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums, un mēs ar to nesamierināsimies, iesim līdz Satversmes tiesai,” saka Andris Jākobsons.

„Dienas Bizness” raksta, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sola izvērtēt, vai ir nepieciešams grozīt likumu saistībā ar jauno atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013. – 2020.gadam, kas šobrīd ir izstrādes stadijā. Grozījumi „Atkritumu apsaimniekošanas likumā” varētu tikt sagatavoti 2012. gada nogalē.