Liepājniece Ilze Vainovska pēc aiziešanas no žurnālistikas radījusi zīmolu "Noķerts Liepājā" un gatavo savdabīgas rotaslietas, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

"Citiem galvā ir putni, man – dzintars," puspajokam, pusnopietni savu pašreizējo nodarbi raksturo Ilze Vainovska. Ikkatrs dzintara gabaliņš, kas izķeselēts jeb noķerts jūrā, ir ar savu uzrunu, viņa apgalvo. Tas pats pasaka, kas grib būt un kam piederēt. Galvenais ir nesabojāt tā dabiskumu, tāpēc "Noķerts Liepājā" rotas ir no neapstrādāta dzintara, kas iemezglots. "Ja dzintariņam bija trīs kājas, tad trešo nerāva nost, lai tikai viņš būtu līdzīgs divkāju dzintariem, — tā ne. Ja bija četras ausis, tad divas nerāva nost, bet atstāja visas četras. Ja dzintars bija ar ūsām, tad atstāja to ar ūsām, dabisku, tādu, kāds viņš ir, un iznāca skaistas rotaslietas," Ilze nocitē Imanta Ziedoņa Dzintaraino pasaku, kas ir viņas iedvesmas avots un rokasgrāmata.

Zvejo kā zivis

Dzintaru daudzviet Baltijas jūras piekrastē apspēlē kā tūrisma, pilsētu mārketinga un amatniecības kodu. Palangā un Kaļiņingradā  ir Dzintara muzeji, Polijā notiek pasaulē lielākā dzintara izstāde-tirgus. Liepājā ir senas dzintara apstrādes tradīcijas, tautas lietišķās mākslas studijas, ikviens iebraucējs pastaigā pludmali cenšas atrast kaut pāris saules akmens graudiņu, taču no mārketinga viedokļa nav nekādas "odziņas", kas šejienes dzintaru atšķirtu no citiem. Tā radusies doma – izteikt ar vienu frāzi kaut ko, kas raksturīgs dzintara meklēšanai un iegūšanai. "Dzintaru neatrod, neizrok, nesavāc, dzintars ir jāķer," skaidro I.Vainovska. Reti gadās, ka liels dzintara gabals gaida savu atradēju krastā. Īstie dzintara meklētāji brien ar ķeseli jūrā, smeļ jūraszāļu gļotaino masu, kurās ieķērušies lielāki dzintara gabali. "Kad tu izņem dzintara gabalu no tās zampas, tas ir emocionāli skaists brīdis," apgalvo meistare.

Pēc vētrām bieži vien dzintars atrodams nevis jūras malā, bet pie pašām krasta kāpām, kur to jāpaspēj noķert, pirms smiltis dzintaru iesūc sevī. "Man liekas, ka katram uzņēmējam visu laiku jādomā – kas būs tālāk? Man ir rotas, amuleti, Liepājā ir himnas skulptūras – vārna, laivinieks, telefonists…Tālāk varētu tapt skulptūra Noķerts Liepājā – kur vīrs ar ķeseli smeļ dzintaru," par savu un pilsētas kopīgu labumu prāto amatniece. Varētu veidot arī dekoratīvus aprakstus par pareizu dzintara meklēšanu, kas aizvietotu pašreizējos draudīgos brīdinājumus par iespēju "uzrauties" uz baltā fosfora uzliesmojošajiem gabaliem kārotā dzintara vietā. Ar savām idejām viņa jau iepazīstinājusi pašvaldības tūrisma jomas vadītājus.

Labs starts

"Dzīve ir apmetusi loku un atgriežas jaunības takās," secina I.Vainovska. Būdama aktīva un ražīga žurnāliste, viņa jau pāris gadu jutusi, ka tā vairs nav lieta, ko gribētos darīt arī turpmāk. Trūka gandarījuma, pārliecības, ka tā ir jēgpilna dzīve. Vienlaikus sakrita dažādi apstākļi – darba devējs piedāvāja līguma izmaiņas, kas pastiprināja vēlmi aiziet no žurnālistikas. Sarežģījās arī veselība, signalizējot par nopietnas slimības iespējamu saasināšanos. "Nolēmu – ja es nedzīvošu tagad tā, kā vēlos, tad veco ļaužu pansionātā varbūt man neviens neiedos atsevišķu istabiņu, kurā īstenot savus sapņus," mazliet pašironiski saka Ilze. "Pārcilāju savas prasmes, domājot, ko varu darīt tādu, kur nav vajadzīgas ne dārgas iekārtas, ne smalki instrumenti," viņa stāsta. Būdama prasmīga audēja, tomēr sapratusi, ka stellēm mājās nav vietas, turklāt tas ir fiziski smags un laikietilpīgs darbs, pat ja ir iespēja izmantot TLMS Kursa telpas. Tad Ilze sāka iemezglot dzintaru, gatavot kaklā karamus amuletus. Pasūtītāji diktēja savas vēlmes, kam Ilze meklēja risinājumu. Tagad top rokassprādzes, auskari, amuletiņi bērniem un pieaugušajiem, atslēgu piekariņi.

Radošums izpaužas ne tikai dzintara izvēlē, bet arī savīto pavedienu rakstos. Mezglošanai tiek izmantots speciāls diegs, taču dažas rotas top ar lina diegu, kas gan ir piņķerīgs un nepakļāvīgs. Daži dzintari iemezgloti sarkanā dzijas pavedienā kā īpaša enerģētiskā lauka radītāji. Ilze apgalvo, ka šādas kaklarotas, piemēram, pasargājot dzīvniekus no blusām. Sarkanās dzijas rotas līdzot locītavu sāpēm. "Ideāli ir sākt savu mazo biznesiņu, kamēr vēl esi bezdarbnieka statusā," stāsta bijusī žurnāliste. Saimniecisko darbību drīkst veikt līdz zināmam ienākumu līmenim, un daži mēneši, kamēr maksā bezdarbnieka pabalstu, lieti noder pirmajiem eksperimentiem, tostarp arī neveiksmīgiem. Lai gan rokdarbi Ilzei ir pierasta lieta kopš bērnības un zināšanas par etnogrāfiju viņai ļauj būt Liepājas muzeja tautastērpu eksperta statusā, pieredzes savu darinājumu pārdošanā nebija nekādas. "Vesels lēvenis laika pagāja, kamēr tiku pie atbilstoša iepakojuma," viņa atceras. Tagad Ilze zina, ka puse no preces ir tieši iepakojums. Tāpat nācies lauzīt galvu par atbilstošas preču zīmes labāko dizainu.

Sakārto prātu

Rotas ar zīmolu "Noķerts Liepājā" atrodamas gan veikalā Rija, gan radošajā telpā Tējas istaba Liepājā, Ilze regulāri brauc uz Kalnciema tirdziņu, piedalās daudzos citos amatnieku iecienītos saietos, ir izveidota lapa sociālajā tīklā Facebook, apgūts arī pasaulē populārais ebay.com. Dzintars ir viņas lielā mīlestība un nebeidzamu ideju avots. Zīmols "Noķerts Liepājā" ietver ne tikai gatavas rotas, Ilze tirgo arī dzintara gabaliņus maisiņā, lai cilvēks pats atrod tiem pielietojumu. Līvas tirgū esot izmēģināts pat dzintara šņabis. "Neviens jau to nedzer, bet, var piemēram, ierīvēt sāpošas locītavas," viņa saka. Top arī noderīgas lietiņas no jūras nogludinātiem, izskalotiem kociņiem. Bieži Ilze dodas uz TLMS Kursa un sēžas stellēs, lai austu. "Tas nav mans maizes darbs, bet gan labs domu sakārtošanas veids," viņa skaidro. Latviešiem rokdarbi esot tas pats, kas meditācija – darbojoties ar rokām, cilvēks sakārto prātu. "Es negribu ražot, es ticu, ka roku darbam ir īpaša aura. Varbūt nebūšu bagāta, bet es dzīvoju atbilstoši savai pārliecībai – iespējami videi draudzīgi," savu pārliecību pauž I.Vainovska.