Liepājas lidostā sākta rekonstrukcija, un plāns ir sākt regulāros pasažieru pārvadājumus 2016.gada pavasara un vasaras sezonā, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Savukārt Ventspilī sadārdzinājums, kas radās administratīvo aktu izmaiņu dēļ, licis no lidostas attīstības projekta atteikties. Liepājā cer, ka 2016.gadā lidosta atsāks apkalpot regulārus pasažieru lidojumus, tāpēc nopietni tiek gatavota lidlauka sertifikācija. Ventspils lidlauks pagaidām funkcionēs bez tiesībām apkalpot regulārus pasažieru reisus, diskusijas par nākotnes plāniem atliekot maliņā. Attīstību plāno arī Daugavpils lidosta, cerot uz privāto un publisko partnerību.

Sadārdzina projektu

SIA Ventspils lidosta ir pārtraukusi lidostas infrastruktūras attīstības projekta realizāciju, kas paredzēja lidostas skrejceļa pagarināšanu līdz 1500 metriem, lidjoslu paplašināšanu, tostarp skrejceļa drošības zonu izveidi, apgaismojuma sistēmas iegādi, ierīkošanu, uzstādīšanu un citas aktivitātes. Kopējās izmaksas tika lēstas ap 3,2 milj. eiro, 2,7 milj. eiro atgūstot no Kohēzijas fonda. Līgums par projekta īstenošanu pārtraukts, jo normatīvo aktu izmaiņu rezultātā kopējās attiecināmās izmaksas pieauga trīs reizes, apgalvo  Ventspils lidostas valdes priekšsēdētājs Juris Tovstuļaks. Šā gada 12.februārī pieņemta tā sauktā lidlauku regula, kas paredz vienotus augsta līmeņa civilās aviācijas drošības standartus ES lidlaukos – detalizētākus un augstākus aviācijas drošības ieviešanas noteikumus. Lidlauku regula atsevišķi nodala lidlauku infrastruktūras sertifikāciju un lidlauku ekspluatantu sertifikāciju, izvirzot papildu prasības gan sertifikācijai, gan infrastruktūrai. Jauno normatīvu dēļ tika pārstrādāts Ventspils lidlauka rekonstrukcijas būvprojekts, kura provizoriskās tāmes, lai prasības izpildītu, uzrādīja trīskāršu sadārdzinājumu. Tā kā papildu finansējumu no ES fondiem vai valsts neizdevās piesaistīt, lidlauku nebija iespējams rekonstruēt atbilstoši prasībām. DB rakstīja, ka Kohēzijas fonda līdzekļi no šī projekta tiek izmantoti Ventspils brīvostas piestātņu nostiprināšanai. Šobrīd Ventspils lidostā atbilstoši pašreizējam sertifikātam ir atļauti vispārējās aviācijas lidojumi un speciālie aviācijas darbi (piemēram, aviācijas meklēšanas un glābšanas darbi, kurus veic Valsts robežsardzes un Latvijas Gaisa spēku gaisa kuģi) saskaņā ar VFR (Visual Flight Rules) lidojumu noteikumiem dienā un naktī. Par attīstības perspektīvām tiek skatīti vairāki risinājumi, bet šobrīd nav pieņemti konkrēti lēmumi, atzīst J. Tovstuļaks.

Liepājā jau būvē

Liepājas lidostas apsaimniekotāja SIA Aviasabiedrība Liepāja ar konkursa uzvarētāju SIA Binders līgumu par rekonstrukciju parakstīja šā gada 18.septembrī, un darbi lidjoslā ir sākti. "Ja daba nepārsteigs ar saviem untumiem, darbi jāpabeidz līdz nākamā gada 18.jūlijam," stāsta SIA Aviasabiedrība Liepāja valdes loceklis Agris Sprūde. Jautāts, vai arī Liepājā nedraud projekta sadārdzināšanās, viņš uzsver, ka būvprojekta izstrādes sākumposmā liela uzmanība veltīta inženiertehniskajai izpētei. Tik lielā platībā gan varot rasties neparedzēti darbi, tomēr uztraukumam neesot pamata, jo līgumā šim mērķim iestrādāta rezerve 5% apmērā no līgumcenas. Turklāt izdevās piesaistīt papildu finansējumu pēc tam, kad tika apturēts Karostas kanāla attīrīšanas projekts. Tagad lidostas attīstības projekts paredz iegādāties arī ugunsdzēsības transportu, tāpat tiek meklēta iespēja papildināt lidostas nodrošinājumu ar citām pamatdarbībai nepieciešamām tehniskām vienībām. "Lidlauka sertifikācija būs liels izaicinājums visām iesaistītajām pusēm jaunā regulējuma dēļ. Līdz šim neviens lidlauks Latvijā šo procesu nav piedzīvojis," atzīst A.Sprūde. Viņš noraida bažas, ka sertifikāciju negatīvi var ietekmēt pavasarī piedzīvotais negadījums, kad lidostas teritorijā bojā gāja pilotu skolas dibinātājs Gints Bubiers. "Tās ir nesaistītas un mums ierastiem gaisa kuģu lidojumiem nesalīdzināmas lietas – gaisa akrobātikas lidojumi ir ļoti specifiski," uzsver lidostas vadītājs. "Aviācija ir viens no drošākajiem transporta veidiem. Pat ejot ceļojumā kājām, cilvēkam ir vismaz 1000 reižu lielāka varbūtība iet bojā, nekā šo distanci veicot ar lidmašīnu. Šādi drošības standarti lielā mērā ir sasniegti, pateicoties ļoti detalizētam nozares normatīvam regulējumam," tā A.Sprūde. Viņš ir optimists arī attiecībā uz nākotni – plāns ir sākt regulāros pasažieru pārvadājumus 2016.gada pavasara un vasaras sezonā. Liepājas lidosta ir sagatavojusi pasažieru potenciāla analīzi, pētījumu par iespējamiem maršrutiem. "Tie ir svarīgi "darbarīki" sarunās ar aviokompānijām," viņš norāda. Aktīvākā darba fāze sāksies nākošgad. Nav izslēgta arī kravu pārvadājumu attīstība. Lidlauks piedāvā iespējas privātajam biznesam – angāru, terminālu būvniecībai. Kravu pārvadājumu filozofija aviācijā atšķiras no pasažieru pārvadājumiem, galvenais ir kravu loģistikas plānošana, kas jāveic pārvadātājiem.

Apvienošanos negaida

Lielākajā vairumā valstu galvenās lidostas vada tas pats uzņēmums, kas reģionālās, zina teikt A. Sprūde. "Nešaubos, ka tas principā ir pareizi," viņš saka, taču norāda, ka vispirms jādefinē valsts aviācijas politika, tajā ietverot arī nacionālo pārvadātāju airBaltic. "Lai arī jautājums par lidostu apvienošanos jau ir iekustināts, tomēr pašlaik mēs nepaļaujamies uz iespējamās apvienošanās efektiem, bet patstāvīgi virzāmies uz lidlauka sertifikāciju," norāda Liepājas lidostas vadītājs. Patstāvīgu ceļu sākusi arī Daugavpils pašvaldība, cerot uz privāto un publisko partnerību lidostas attīstībā. Šā gada 28.jūlijā reģistrētas izmaiņas Daugavpils lidostas pamatkapitālā, kas tagad ir 1,7 miljoni eiro. "Pamatkapitāls palielināts par pašvaldības ikgadējā ieguldījuma summu," DB skaidro SIA Daugavpils lidosta valdes loceklis Jānis Kudiņš. Ap 200 tūkst. eiro dome atvēlējusi kredīta dzēšanai un lidostas uzturēšanai. Šobrīd norit sabiedriskā apspriešana ietekmes uz vidi novērtējumam saistībā ar lidostas rekonstrukcijas projektu. Ja tā būs labvēlīga, pašvaldība varētu finansēt tehniskā projekta izstrādi, atklāj J.Kudiņš. Savukārt projekta īstenošanai nav atmesta doma piesaistīt privātu investoru, kas ieguldījumus veiktu kopā ar pašvaldību. Mērķis ir trīs četru gadu laikā izveidot tādu lidostas infrastruktūru, lai sertificētu lidlauku regulārajiem pasažieru reisiem – līdz 1500 lidojumiem gadā, stāsta J.Kudiņš. DB rakstīja, ka šā gada sākumā saistībā ar plānoto sertifikāciju tika aktualizēts jautājums par Ventspils, Liepājas un Rīgas lidostu apvienošanu, izveidojot vienotu operatoru