Pēc vairākiem gadiem Anglijā un ASV Zane Gusta izvēlējusies Latvijas laukus un netālu no Liepājas attīsta ģimenes uzņēmumu
, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

No darba ārzemēs Z. Gusta pierunājusi atgriezties arī savu mammu Gintu Timbru, un abas radījušas zīmolu "Lavandertoys" – lina auduma dzīvnieciņus, kas pildīti ar lavandas ziediem. Trīs mēnešu laikā jancīgie, smaržīgie zvēriņi iekārtojušies vairāku Latvijas veikaliņu un salonu plauktos, tiem ir sekotāju pulciņš sociālajos tīklos un pat pirmie vairumpircēji. Taču Zanei galvā jau rosās jaunas idejas par daudzveidīgu lavandu saimniecību.


Atgriežas mājās


"Es ļoti agri kļuvu pieaugusi, jo mamma aizbrauca strādāt uz ārzemēm," saka Z. Gusta. Viņa mācījusies Bulduru dārzkopības vidusskolā, taču nav pabeigusi, jo 17 gadu vecumā aizbrauca uz Angliju strādāt. Vidusskola pabeigta tālmācībā, pēc tam sekoja tūrisma vadības studijas Londonas koledžā. Aptuveni divus gadus viņa nodzīvojusi ASV, Maiami, kur strādājusi grīdas segumu tirdzniecības salonā. "Kad atgriezos Latvijā, mani daudzi nesaprata. Jā, Maiami ir daudz saules, laba alga, arī draugi… Taču es pat lāgā nevarēju sazvanīties ar mammu un tēti, jo man bija nakts, kad viņiem – diena. Tur draugi nesaprot jēdzienu – zelta rudens, kas ir tik izteiksmīgs Latvijā," lēmumu atgriezties mājās pamato Zane.

Jau Londonā viņai nav paticis, ka ceļā uz koledžu jāpavada pusotra stunda turp un tikpat – atpakaļ. Tie visi bija iemesli, lai atgrieztos. Sākumā bijis darbs kādā tūrisma aģentūrā, taču apnicis strādāt citiem. Pirms diviem gadiem kopā ar vīru pārvācās uz laukiem netālu no Liepājas. Pašu spēkiem izremontēja telpas dzīvnieku viesnīcai. Reģistrēja mazkapitāla sabiedrību Zoovilla. "Tas ir tikai hobijs, jo dzīvnieku viesnīcā nav tik daudz, lai to sauktu par biznesu," viņa atzīst.


Savaldzina lavandas


Pie mājām Grobiņas novadā Gustu ģimenei ir aptuveni 3 ha zemes, un šeit viņi saskatīja papildu iespēju Zoovillas attīstībai. "Man vienmēr ir patikušas lavandas, tāpēc sākumā domāju – audzēšu un gatavošu dažādas pirts lietas. Taču tad mamma sāk šūt dzīvnieciņus, un man ienāca prātā – varbūt tos var pildīt ar lavandas ziediņiem," pirmo impulsu "Lavandertoys" izveidei atceras Zane. Sākumā tās bija dāvanas radiem un draugiem, tad lavandas miega pele piedāvāta Līvas ciema festivāla tirdziņā Liepājā, un visas peles tika izpirktas.

Nākamais bija Kalnciema kvartāla tirdziņš, kam sekoja sadarbības piedāvājumi no dažādiem veikaliem un saloniem. "Pēc tam, kad izveidoju Lavendertoys lapu Facebook, katru otro dienu saņēmu sadarbības piedāvājumu," apgalvo zīmola radītāja. Tikko saņemts piedāvājums no Valmiermuižas – nu jau būs kādas deviņas tirdzniecības vietas, lēš Zane. Ir doma par eksportu – Anglijā un ASV ir daudz paziņu, tur iekarot tirgu būtu viegli. Tāpat Skandināvijā cilvēki novērtē roku darbu.

Arī Latvijā labi pērk, pat ja veikalnieki uzliek lielu uzcenojumu. Sociālie tīkli esot lieliska iespēja – reklāmai neesot izdots neviens lats, bet jau pieteicies pirmais vairumpircējs – pasūtītas uzreiz 50 rotaļlietas Jaunajam gadam. Pamatprincips ir "ražots Latvijā", uzsver Zane. Lina audumu viņa pērk no vienīgā Latvijas ražotāja Larelini, lavandas un roku darbs ir pašu, un pat sintepona pildījums, sākumā pirkts audumu veikalos, tagad ir vietējā prece – to Rīgā gatavojot jauks onkulītis. "Liekas tik pašsaprotami, ka Latvijā jābūt linu pārstrādātājiem, bet ir tikai viens vienīgs!" uz brīvu nišu norāda uzņēmēja. Pagaidām dzīvnieciņi tiek tirgoti kā dizaina priekšmets, bet nākotnē tos varētu sertificēt kā rotaļlietas.


Nevajag daudz


"Cilvēki Latvijā visu laiku nīd – slikti, slikti, nav darba, neko nevar sākt. Mums starta kapitāls bija 80 latu par pirmajiem lavandas stādiem, par vienu latu reģistrējām uzņēmumu," jautāta par ieguldījumiem, atbild Zoovillas vadītāja. Šovasar pamatkapitāls palielināts atbilstoši ieguldījumiem saimniecībā, jo reizē ar idejām aug arī darbošanās vēriens, jāpērk tehnika, materiāli. "Esam iemācījušies pavairot lavandas, tāpēc nākotnē tirgosim arī stādus," viņa palepojas. Pašu izaudzētas, tās mazāk pakļautas salnu postošajai iedarbībai – veikalos nopērkamie lavandu stādi nāk no siltākām zemēm, tāpēc Latvijā tos grūti audzēt. Jau izmēģināti arī citi iespējamie ražojumi – lavandas tēja, medus, cukurs, bez kura Zane pati vairs nemākot iztikt. Ir arī cerība, ka reiz izdosies iegūt ēterisko eļļu.

Tiesa, lai to visu īstenotu, tagadējie 2500 stādi jāpavairo līdz 10 tūkst., turklāt līdz pirmajai ražai no spraudenīša paiet trīs gadi. "Lavanda ir unikāls augs: tā palīdz pret galvassāpēm, uzlabo miegu, atbaida kukaiņus. Var, piemēram, gatavot dzīvnieku gultas ar lavandas pildījumu. Lavandas maisiņi skapī pret kodēm jau ir ļoti populāri," uzskaita lavandas audzētāja. Senie ēģiptieši lavandu izmantoja mumificēšanai, bet mēra laikos Francijā ar lavandām kaisīja grīdas slimnīcā, lai neizplatītos baciļi. "Latvijā iespēju ir ārkārtīgi daudz!" uzskata Zane. Vai viņu nebiedē tas, ka veiksmīgo ideju pārņems daudzi un tirgus tiks pārpildīts ar lavandas izstrādājumiem?

Tas nav tik vienkārši, viņa atzīst. Lavandu audzēšana prasa gadus, pacietību un rūpīgu kopšanu. Iepērkot tās, izstrādājumu pašizmaksa būs augstāka. Turklāt katram ražotājam tāpat būtu savs rokraksts, savas īpatnības. "Esmu pārliecināta par savu produktu. Katram ir jāmeklē savs atšķirīgais un unikālais," uzskata Z. Gusta.