Nomniekam sabojāta kustamā manta, divas dienas slēgta kafejnīca, kas šobrīd pārcelta citā vietā, bet saimnieks vēl pieprasa demontēt griestu plāksnes!

SIA „Kino Balle” valdes locekle Sigita Andersone ir neizpratnē – ar kādām tiesībām gan nomnieks drīkst ķerties klāt saimnieka – Latviešu biedrības nama – telpu griestiem?! „Absurda situācija! Tad jau mēs paši varētu ķerties klāt arī jumtam,” spriež „Kino Balle” vadītāja.

Pēc Andersones teiktā, kinoteātris, ko apsaimnieko SIA „Balle”, ne pirmo reizi cieš zaudējumus Latviešu Biedrības nama rekonstrukcijas dēļ – tas appludināts arī februārī, kad vēl turpinājās ēkas jumta remonts. Toreiz kinoteātris uz vairākām dienām palicis bez apkures un ventilācijas, nomniekam nācies sildīt telpas, izmantojot elektrību. Tagad caur ventilācijas izvadu un lampām tecējušais ūdens sabojājis gan griestus, gan virtuves iekārtas, ko nācies vest uz darbnīcu. Sigita Andersone: „Divas dienas nedarbojās kafejnīca, jo nedrīkstējām foajē un kafejnīcā ieslēgt elektrību. Tagad tirdzniecības vietu esam pārcēluši citā telpas daļā.”

Savulaik mājas saimnieks pat neesot nomnieku iepriekš rakstiski brīdinājis, ka ēkā notiks ievērojami rekonstrukcijas darbi, kas varētu sagādāt neērtības. Toties tagad gan saņemta vēstule, kurā Latviešu biedrības nama valdes locekle Vita Hartmane nomniekam izteikusi lūgumu „demontēt griestu reģipša plāksnes”.

„Skaidrs, ka rekonstrukcijas laikā vienā no posmiem – projektēšanā vai būvniecībā – pieļauta kļūda, bet pagaidām gudri vīri staigā un pēta, taču iemeslu nevar pateikt,” stāsta Andersone.

Vai un kas segs SIA „Kino Balle” nodarītos zaudējumus, arī neesot skaidrs.

Vita Hartmane portālam atzina, ka „sadrūmis ir ne tikai nomnieks, bet arī saimnieks”. Kad pirmoreiz applūda kinoteātris, bijusi pavisam cita situācija, taču tagad rekonstrukcija ir pabeigta, ēka nodota ekspluatācijā un „jumts ir pavisam jauns”. Ja vēl varētu saprast, ka kanalizācija neņēma pretī milzīgo ūdens daudzumu, kas 31.jūlijā stundas laikā nogāzās pār zemi, tad nav saprotams, kāpēc arī šodien (piektdien, 3.augustā) ūdens negāja prom un gāzās pāri jumta noteku malām, atzina Hartmane. Pēc viņas teiktā, pārplūduši arī Biedrības nama pagrabi, kas līdz rekonstrukcijai vienmēr bijuši sausi.

Lai tiktu skaidrībā, kur ir problēma un kā to risināt, piektdien ēku apsekojis būvuzraugs Juris Krastiņš. Taču, lai gan Krastiņš portālam apgalvoja: „domāju, ka kaut kā tiksim galā”, īstas pārliecības par to neradās.

Ēkas apsekošana piektdien tomēr nebija devusi skaidrību, kur meklējama problēma. „Vēl jāpavēro, lai varētu saprast, kāpēc kanalizācija nespēj „norīt” to, kas nāk no jumta...”

Krastiņš atzina, ka sākotnēji bijis plānots no jauna izbūvēt lietus ūdens kanalizācijas izvadu no Biedrības nama līdz Dārza ielai, taču „tas dārgi maksā”, tāpēc izlemts pieslēgties pie esošā kanalizācijas tīkla.

Krastiņš izteicās, ka, iespējams, ”pirmdien vai otrdien” tiks skaidrībā, jo nav bijusi iespēja pieaicināt speciālistu, kas apkalpo lietus ūdens kanalizāciju, lai varētu pārbaudītu Biedrības nama teritorijā esošo kanalizācijas sistēmu.

Liepājas domes Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Baiba Akmentiņa – Čerņecova portālam sacīja, ja vainīgs izrādīsies būvnieks, tad nebūšanas nāksies novērst tam, jo līgums paredzot piecu gadu garantiju gan padarītajiem darbiem, gan izmantotajiem materiāliem un iekārtām. Tomēr vispirms esot jātiek skaidrībā par to, kurš vainojams šajā situācijā, atzina Baiba Akmentiņa – Čerņecova.

Kā jau ziņots, aprīlī Liepājas Latviešu biedrības nama telpas pēc veiktās ēkas modernizācijas projektā "Liepājas pilsētas kultūras iestāžu rekonstrukcija un energoefektivitātes paaugstināšana" pieņēma Liepājas domes vadība un Būvvaldes komisija.

Modernizācijas gaitā veikta jumta seguma, logu un ārdurvju nomaiņa, fasāžu renovācija, griestu un sienu rekonstrukcija, apkures sistēmas renovācija, ūdensvada un kanalizācijas iekšējās sistēmas un iekšējo elektroinstalācijas tīklu daļēja nomaiņa, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas izbūve un citi darbi.

Konkursā par rekonstrukcijas darbu veikšanu LLBN uzvarēja un būvniecības līgumu noslēdza ar AS "UPB". Tehnisko projektu Liepājas Latviešu biedrības nama ēkas rekonstrukcijai izstrādāja SIA "Arhitekta G.Vīksnas birojs".

Kopējās rekonstrukcijas izmaksas bija gandrīz miljons latu.