Metālapstrādes uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" primārais mērķis patlaban ir produkcijas pašizmaksas samazināšana, aģentūrai BNS pavēstīja kompānijā.

Tas nozīmē, ka uzņēmums apņemas ieviest energoefektivātes instrumentus, samazināt energopatēriņu, kā arī paaugstināt darba ražīgumu. "KVV Liepājas metalurga" mērķis ir strādāt ar tiešajiem piegādes iepirkuma līgumiem un tiešajiem gala patērētājiem, kas ir viens no priekšnoteikumiem produkta pašizmaksas samazināšanā un uzņēmuma rentabilitātes palielināšanā, piebilda kompānijā.

"Uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju būtisku ietekmi atstāj obligātā iepirkuma komponentes un attiecīgi elektroenerģijas kopējās cenas pieaugums, tāpēc esam pateicīgi valdībai par šā gada 14.jūlijā pieņemtajiem noteikumiem, kas energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, to skaitā "KVV Liepājas metalurgam", ļaus samazināt elektrības rēķinus," uzsvēra uzņēmuma valdes loceklis Igors Talanovs, paužot cerību, ka valdība turpinās sniegt atbalstu, tai skaitā, attiecībā uz elektrības, gāzes cenas un dzelzceļa tarifu samazināšanu, iespējamo nodokļu brīvdienu piešķiršanu, kā arī nākotnē strādās pie obligātas celtniecības materiālu sertifikācijas ieviešanas Latvijā.

Vienlaikus viņš atzīmēja - tā kā patlaban notiek sarunas par Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līgumu, uzņēmums sagaida, ka valdība sarunās ar Eiropas Komisiju aicinās likvidēt iespējamās barjeras, kas Latvijas uzņēmumu preču eksportēšanā uz ASV nostāda nevienlīdzīgā situācijā pret daudziem citiem tirgus dalībniekiem.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka trešdien, 19.augustā, Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde nolemts, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra apzinās valsts atbalsta iespējas, lai veicinātu "KVV Liepājas metalurgs" attīstību.

Par valsts atbalsta iespējām mēneša laikā paredzēts apzināt Satiksmes, Ekonomikas un Finanšu ministriju. LIAA direktors Andris Ozols pastāstīja, ka kompānijas pārstāvji norādīja uz nepieciešamību atvērt gāzes tirgu, palīdzēt kredītresursu piesaistē, par gandrīz 30% samazināt elektroenerģijas cenu un mazināt dzelzceļa tarifus virzienā uz Liepāju.

Savukārt "KVV Liepājas metalurga" pastarpinātā īpašnieka "KVV Group" akcionārs Jevgēņijs Kazmins norādīja, ka kompānija vēlas ciešāku sadarbību neka līdz šim starp "KVV Liepājas metalurgu", investoriem un valdību.

Tāpat Kazmins pauda cerību, ka izdosies izstrādāt nepieciešamās likumdošanas aktu izmaiņas, lai veicinātu rūpnīcas jaudu palielināšanu, papildu darbinieku pieņemšanu un konkurētspēju Eiropas un starptautiskā mērogā. Viņš stāstīja, ka "KVV Liepājas metalurgs" ir gatavs drīzumā pieņemt darbā 200 papildu strādnieku, tādējādi palielinot kopēja darbinieku skaitu līdz 740.

Savukārt, runājot par iespējām atjaunot rūpnīcas tēraudkausēšanas ceha darbību, Kazmins atzīmēja, ka tas ir atkarīgs no valsts iespējām sniegt atbalstu.

Šogad šogad 6.martā notika svinīgais "KVV Liepājas metalurga" darbības atklāšanas pasākums un līdz maija vidum uzņēmums bija saražojis 90 tūkstošus tonnu tērauda armatūras velmētavā. Līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā pusē kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 cilvēku, taču pēcāk kompānija paziņoja, ka samazina ražošanas jaudu saistībā ar metāllūžņu cenu pieaugumu, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes apmēru, kā arī sniegtiem neprecīziem aprēķiniem un neatklātām visām niansēm no maksānespējīgā "Liepājas metalurga" ražotnes pārdevējiem. Patlaban kompānija strādā aptuveni 540 darbinieku.

Augusta vidū "KVV Liepājas metalurgs" pavēstīja, ka tuvāko mēnešu laikā gatavs pieņemt darbā papildu 150-200 darbinieku. Kompānijā patlaban turpinās darbs pie jaunu saražotās produkcijas noieta tirgu apgūšanas, aktīvu pārvērtēšanas un detalizēta uzņēmuma pārņemšanas procesa analīzes.

Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome izveidota 2010.gada 10.augustā, lai nodrošinātu saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai investīciju projektu īstenošanai Latvijas valsts interesēs, kā arī lai lemtu par nepieciešamajiem pasākumiem konkrētu un stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu virzīšanā. Padomi vada Ministru prezidents, un padomes locekļi ir septiņi nozaru ministri. Padomes sekretariāta funkcijas veic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.