Papildināts. Latvijas valsts atgūs visus uzņēmumā "Liepājas metalurgs" ieguldītos līdzekļus, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Viņa norādīja, ka Finanšu ministrija (FM) ir pilnvarota parakstīt līgumu par "Liepājas metalurga" ražotnes pārdošanu Ukrainas uzņēmumam "KVV Group" (KVV).

Tāpat premjere minēja, ka "Liepājas metalurgs" ražošanu varētu atsākt novembra vidū - ja gaisa temperatūra noslīd zem nulle grādiem, to izdarīt esot sarežģītāk.

"Liepājas metalurga" administrators Haralds Velmers otrdien aiz slēgtām durvīm informēja valdību par uzņēmuma aktīvu pārdošanu.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka par "Liepājas metalurga" pamatražotnes pircēju izraudzīts Ukrainas uzņēmums "KVV Group", kas par to piedāvāja 107 miljonus eiro. Otrs pretendents ražotnes iegādei bija Krievijas privātpersonai Igoram Šamim piederošais uzņēmums "United group", savukārt sākotnēji saistošos piedāvājumus iesniedza desmit pretendentu. "United Group" par ražotni piedāvāja 120 miljonus eiro.

KVV plāno ražošanas atjaunošanā "Liepājas metalurga" rūpnīcā investēt 30 miljonus eiro - ražošanu plānots atjaunot līdz gada beigām.

Papildināts. Savukārt Finanšu ministrijā (FM) aģentūrai BNS norādīja, ka valdība otrdien izskatīja jautājumus, kas saistīti ar "Liepājas metalurga" pārdošanas procesu un tā grafiku, kā arī uzklausīja informāciju par uzņēmuma darbības ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un publiskajām finansēm.

Ministrijā informēja, ka šobrīd investors ir iemaksājis vienu miljonu eiro kā apliecinājumu savu nodomu nopietnībai. Pēc pirkuma līguma noslēgšanas maksājumi tiks sadalīti desmit gados – ar gada maksājumu deviņi miljoni eiro. Par nodrošinājumu kalpos līdzšinējās un papildu ķīlas, kā arī komercbankas galvojums.

"Realizējot šo darījumu, nemainīgs paliek nosacījums, ka investoriem jau šogad ir jānodrošina rūpnīcas darbības atsākšana, kā arī jānorāda tas, kā tiek plānots nodrošināt uzņēmuma darbību ilgtermiņā. Pašreizējie aprēķini rāda, ka valsts varēs atgūt visus no valsts budžeta samaksātos līdzekļus, kuri ieguldīti galvojuma izpildē. Tādējādi uzņēmuma darbības atsākšana ir ļoti svarīga Liepājas pilsētai, nodarbinot vietējos iedzīvotājus, kā arī valsts tautsaimniecības izaugsmei kopumā," sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Atbilstoši valdībā izskatītajam ziņojumam, "Liepājas metalurgs" 2011. un 2012. gadā bija 13. lielākais uzņēmums Latvijā, kā arī viens no lielākajiem darba devējiem un eksportētājiem. Uzņēmuma saražotā produkcija veidoja aptuveni 5% no visas Latvijas apstrādes rūpniecības kopumā jeb 0,7% no tautsaimniecības kopējās pievienotās vērtības.

Pēc FM un administratora konsultanta "Prudentia" veiktajiem aprēķiniem, atjaunojot "Liepājas metalurga" darbību 2015. gadā ar jaudu pielīdzināmu 80% no 2012. gada ražošanas jaudas un 2016. gadā to sasniedzot 100% apmērā, Latvijas tautsaimniecības ieguvums laika posmā no 2015. gada līdz 2019. gadam ir pielīdzināms 950 miljoniem eiro, no kuriem 152 miljoni eiro tiktu saņemti nodokļos.

Ministrijā atzīmēja, ka jau pirmajā maksājumā tiks atgūti līdzekļi, kas tika ieguldīti uzņēmuma uzturēšanā pēc tā darbības pārtraukšanas. Tāpat atsevišķi no rūpnīcas tiek realizētas arī citas ķīlas, piemēram, Valsts kase jau ir saņēmusi 768 tūkstošus eiro no medicīniski-sanitārās daļas realizācijas.