Domes vicemērs Gunārs Ansiņš, runājot par Eiropas naudas sadali, sēja cerību, ka varētu tapt ilgi gaidītais Jūrniecības muzejs.

Tomēr nu jau labu laiku dažādās auditorijās tiek runāts nevis par muzeju, bet ekspozīciju, kas būtu saistīta ar vētras tēmu.

Kādēļ tā, Irliepaja.lv jautāja domes vicemēram Vilnim Vitkovskim.

"Jūrniecības muzejs ir sen lolots projekts, savulaik tapuši vērienīgi meti, bet jāatzīst, ka tādi megaprojekti, kādus iedomājās tolaik, ne šodien, ne arī tuvākajā nākotnē nebūs iespējami," atzina vicemērs.

Tagad, kad pavērusies iespēja iegūt līdzekļus no ES Zivsaimniecības fonda, ideja par Jūrniecības muzeju esot "konkretizējusies" ar vētras tēmu saistītā ekspozīcijā.

"Šobrīd norit darbs, lai visus faktorus, arī finanšu jautājumu, saliktu veiksmīgi kopā."

Vitkovskis atzina, ka tieši finanšu jautājums licis izšķirties par labu šādai ekspozīcijai, jo Jūrniecības muzeja finansēšanai līdzekļu varētu nepietikt.

"Vētras tēmai ir vērā ņemams pamatojums – ar to saistīta Liepājas kā pilsētas rašanās, tieši vētras pamudināja sākt ostas izbūve ar visām no tā izrietošajām sekām."

Šāds temata pavērsies arī paverot lieliskas iespējas veidot interaktīvu ekspozīciju.

"Šo ekspozīciju nosacīti varētu saukt par Jūrniecības muzeja pirmo kārtu."

Vitkovskis arī uzsvēra, ka "šis ir tikai diskusijas sākums, runājam par to, apspriežamies dažādās auditorijās. Diskusija nav noslēgta – ja būs citas, labākas idejas, uzstādījums var mainīties."

Vicemērs pastāstīja, ka paralēli tiek risināts arī telpu jautājums, kas vēl esot "atvērts", jo iepirkums nav noslēgts. Telpas vajadzīgas gan šai ekspozīcijai, gan arī apjomīgajiem fondiem, kas ar to saistīti.

"Iespējas un vajadzības jāsabalansē."

Muzeja direktore Dace Kārkla ieceri skaidroja tuvāk:

"Lai arī sākotnēji Liepājas muzejs izstrādāja visaptverošu Liepājas jūrniecības muzeja koncepciju, varu pašlaik diezgan droši apgalvot, ka Vētras muzeja variants ir vislabākais, pie kura esam nonākuši diskusijas rezultātā.

Liepāja līdz šim ir pozicionējusies kā vēju pilsēta, bet arī tieši vētras ir tās, kas ietekmēja Liepājas ostas attīstību, kuģotājus, pilsētu un arī tās iedzīvotājus.

Mūsdienās vairs ne pasaulē, ne arīdzan Latvijā muzeju ekspozīciju neveido kā mācību grāmatu, izejot hrestomātiska periodu un notikumu atspoguļojuma. Šodien muzeju veido par pamatu ņemot stāstu un vēstījumu, ko cenšas saistošā un atraktīvā veidā pastāstīt, izmantojot mūsdienīgus izteiksmes līdzekļus un profesionālu dizaineru darbu.

Liepājas muzejs vairāk nekā 10 gadu lolojis Liepājas jūrniecības muzeja atjaunošanas cerību, taču finansiālu apsvērumu dēļ tas nav vainagojies ar panākumiem. Šobrīd ir radusies cerība, taču piesaistāmais finansējums ir tieši tik liels, cik tas ir. Protams, gribētos, lai tas būtu lielāks.

Nav vērts pašlaik veidot aptuveni 1500 kvadrātmetru lielu Jūrniecības muzeju, ja to finansiālu apsvērumu dēļ nevar uztaisīt labāku un interesantāku kā netālu esošo Klaipēdas jūras muzeju un Tallinas jūras muzeju.

Līdz ar to mūsu priekšā ir izaicinājums izstāstīt stāstu par Liepāju, ko tādu, kas ir unikāls un līdz šim nav parādīts. Tā mēs nonācām pie Vētras muzeja. Jo tieši vētra un tās sekas pamudinājuši izveidot Liepājas tirdzniecības kanālu un vairāku gadsimtu garumā līdz par šodienai cīnīties ar valdošajiem DR vējiem, kas veido smilšu sanesumus, agrāk apdraudot, bet šodien apgrūtinot kuģu satiksmi Liepājas ostā.

Ņemot vērā Latvijā pašlaik esošās moderna muzeja veidošanas izmaksas, labāk ir atkāpties uz mazāku plātību, lai muzejs būtu neparasts, atraktīvs un saistošs dažādu paaudžu apmeklētājiem, kā arī parādīt kādu vēsturisku attīstības līniju, par kādu līdz šim nav runāts Jūrniecības muzeja kontekstā.

Ziņas par Liepājas ostu jau ir no 16. gs., taču līdz pat 1697. gadam neviens nozīmīgs projekts ostas izveidošanai netika realizēts. 1648. gadā Liepājā ierodas Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs, lai novērtētu mākslīgās ostas izbūvi. Apsverot ostas labiekārtošanu, 1648. gada 18. februārī notika nelaime. Hercogs kopā ar svītu un sešiem zirgiem ar kamanām ielūza ledū. Tikai ar lielām pūlēm izdevās viņu izglābt.

1696. gada lielā rudens vētra krasi iezīmē ostas izbūves nepieciešamību, kad  Liepājas reidā tika sadragāti 14 kuģi, to skaitā arī jaunais un dārgais hercoga kuģis. Ja Liepāja gribēja saglabāt jūras un tirdzniecības pilsētas statusu, tad tai bija jāatrisina jautājums par jaunas ieejas būvniecību ostā. Tas arī ir stāsta sākums un pavediens, ko risināsim šajā muzejā.

Iespējams, ka apmeklētājiem muzejs liksies interesants un būs kā stimuls papildu naudas piesaistei, lai šo stāstu par Liepājas jūrniecības vēsturi šķetinātu jau no cita aspekta."