Valsts konsolidētajā kopbudžetā šogad deviņos mēnešos ieņēmumi bija 6,76 miljardi eiro, bet izdevumi – 6,45 miljardi eiro, tādējādi veidojās pārpalikums 303,6 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 127,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2015.gada deviņos mēnešos, liecina Valsts kases apkopotā informācija, raksta LETA.

Vairāk nekā trešdaļu no konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma nodrošināja pārpalikums pašvaldību budžetā.

2016.gada deviņos mēnešos pašvaldību budžetā bija 106,8 miljonu eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar 2015.gada deviņiem mēnešiem ir palielinājies par 71,3 miljoniem eiro. Salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 37 miljoni eiro –, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 8,9 miljoni eiro – un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – septiņi miljoni eiro.

Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 1,6 miljardi eiro, kas ir par 11,9 miljoniem jeb 0,8% vairāk nekā 2015.gada attiecīgajos mēnešos, taču nodokļu ieņēmumi pieauga par 66,8 miljoniem eiro jeb 6,6% un deviņos mēnešos sasniedza 1080,2 miljonus eiro. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi. IIN deviņos mēnešos bija 890,7 miljoni eiro, kas ir par 49,1 miljonu eiro jeb 5,8% vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, tostarp 30,2 miljonu eiro IIN ieņēmumu pieaugums novērots Rīgas pašvaldības budžetā.

IIN ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar vidējās bruto mēneša darba samaksas pieaugumu. Kopējie IIN ieņēmumi pašvaldības ir pārsnieguši valsts budžeta likumā 2016.gadam noteikto trīs ceturkšņu ieņēmumu prognozi, līdz ar to pašvaldībām netika kompensēti IIN ieņēmumi no valsts pamatbudžeta. NĪN ieņēmumi deviņos mēnešos bija 177,7 miljoni eiro, kas ir par 18,3 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Lielāko NĪN ieņēmumu pieaugumu 13,8 miljonu eiro apmērā nodrošināja nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par zemi, kas ir saistīti ar kadastrālās vērtības izmaiņām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamai zemei, aizsargājamām dabas teritorijām un ūdens objektu zemei, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī.

Valsts budžeta transfertu apmērs, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 59,8 miljoniem jeb 13,5%, kas skaidrojams ar mazākiem transfertiem ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektu pasākumiem un mazākiem pašvaldību saņemtiem valsts budžeta transfertiem noteiktam mērķim.

Nenodokļu ieņēmumi deviņos mēnešos bija 37,7 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Galvenokārt nenodokļu ieņēmumu pieaugumu veidoja ieņēmumi no ēku un būvju īpašuma pārdošanas.

Kopējie pašvaldību budžeta izdevumi deviņos mēnešos bija 1,5 miljardi eiro, kas ir par 59,3 miljoniem eiro jeb 3,8% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, ir pieauguši par 40,4 miljoniem eiro, sasniedzot 1,3 miljardus eiro. Kārtējie izdevumi deviņos mēnešos bija 1,08 miljardu eiro apmērā, kas ir par 25,1 miljonu eiro vairāk nekā pirms gada. Pieaugumu nodrošināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem. Izdevumi subsīdijām un dotācijām ir auguši par 16,3 miljoniem eiro jeb 15% un deviņos mēnešos sasniedza 125,1 miljonu eiro. Lielākā daļa subsīdiju un dotāciju tiek novirzītas komersantiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai – 88,3 miljoni eiro, no kuriem 92,4% – Rīgas pilsētas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" pakalpojumu nodrošināšanai.

Kapitālie izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājušies par 99,7 miljoniem eiro. Kapitālo izdevumu samazinājumu noteica 110,3 miljonu eiro samazinājums ES fondu projektiem, kas saistīts ar lēnāku, nekā plānots, ES finansējuma apguvi, savukārt izdevumi pamatfunkcijām auguši par 10,5 miljoniem eiro. Izsniegto aizņēmumu atļauju apmērs pieaudzis par 3,1 miljonu eiro un deviņos mēnešos sasniedza 109,6 miljonus eiro. Galvenokārt aizņēmumu atļaujas tika piešķirtas izglītības iestāžu investīciju projektiem – 55,8 miljoni eiro –, ceļu un to kompleksa investīciju projektiem – 26,6 miljoni eiro –, savukārt par 40,1 miljonu eiro samazinājies piešķirto aizņēmumu atļauju apjoms ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.

Pašvaldību budžeta bilance gada beigās būs atkarīga no pēdējā ceturkšņa izpildes datiem, jo vēsturiski tieši ceturtajā ceturksnī ir novērots lielākais izdevumu īpatsvars. Finanšu ministrija prognozē nelielu pārpalikumu pašvaldību budžeta bilancē 2016.gada beigās.