Saruna ar Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieci Noru Sudmali par to kultūrai atvēlēto budžeta sadaļu, ko menedžē tieši Kultūras pārvalde, un tie ir 582 307 eiro.

Pašvaldības mājaslapā atrodamajā ziņojumā par 2015.gada budžeta projektu sadaļā "Kultūra” par šo summu runāts pēdējā rindkopā, kas sākas ar "bez tam”. Šāda frāze nepārsteidz, jo kopumā kultūras nozarei 2015.gadā atvēlēti 14 263 271 eiro (23% no pamatbudžeta), uz kuru fona 582 307 eiro izskatās pieticīgi.

Lauvas tiesu kultūrai atvēlēto līdzekļu apsaimnieko pašvaldības kapitālsabiedrības (Liepājas teātris, Liepājas Leļļu teātris, Latviešu biedrības nams un "Lielais dzintars”, kas kļūst par aizvien nozīmīgāku spēlētāju), kā arī iestādes (Tautas mākslas un kultūras centrs, Centrālā zinātniskā bibliotēka, Liepājas muzejs).

Ziņojumā par kultūrai atvēlētajiem līdzekļiem teikts:

"Kultūras nozarē salīdzinot ar 2014.gadu plānots līdzekļu palielinājums par 2 129 238 eiro, jo 2015.gadā tiek plānots finansējums no kredīta līdzekļiem projektam "Koncertzāle "Lielais Dzintars Liepājā””.

Atlīdzības fonda palielinājumam minimālajai darba algai un diferencētas darba algas palielināšanai tām kategorijām, kurām pamatalga ir līdz 875 eiro, kultūras nozarei papildus plānoti 41323 eiro.

Liepājas muzejam 10 000 eiro ir atvēlēti kā līdzfinansējums ekspozīcijas "Dienvidkurzemes ļaudis” pilnveidošanai”.

SIA "Latviešu biedrības nams” ir paredzēts finansējums ēku kompleksa Kungu ielā 24 un koncertdārza "Pūt, vējiņi!” uzturēšanai kopsummā par 125 562 eiro.

SIA "Liepājas teātris” darbības nodrošināšanai un jauniestudējumiem paredzēts finansējums 925 992 eiro apmērā, SIA „Liepājas leļļu teātris” uzturēšanas izdevumiem un reklāmai ir plānoti 80 960 eiro.

Bez tam pašvaldības Kultūras nozares budžetā plānoti līdzekļi Kultūras pasākumiem 582 307 eiro apmērā.”

Nora Sudmale stāsta, ka, plānojot šā gada budžetu, pārvalde gaisa pilis nav būvējusi, jo no domes Finanšu pārvaldes saņemtais kontrolskaitlis ir savdabīgs rāmis, kurā pārvaldei ir jāiekļaujas, lai neuzskrietu kādām „zemūdens klintīm”.

Finansējums pasākumiem
"Tas nav vienam vai diviem pasākumiem, šis budžets dalās sīkāk pa atsevišķām programmām. Ir lielāki pasākumi – festivāli, lielkoncerti, nozīmīgi valsts svētki – un ir lokālāki, mazāka mēroga pasākumi, piemēram, dažādi tradīciju svētki. Kopumā tās ir vismaz 40 pozīcijas, četrdesmit dažādi pasākumi plus finansējums mārketingam, kultūrpolitikas īstenošanai un kultūras projektu konkursam,” stāsta Sudmale.

Līdz ar to tieši pasākumiem iedalītais finansējums ir aptuveni 350 000 eiro. Tradicionālos sarīkojumus, kā Muzeju nakts vai Līvas ciema svētki, kam finansējums iekļauts kultūras budžetā, pārvalde uztic kultūras iestādēm – muzejam, Tautas mākslas un kultūras centram, kas organizē arī Līvas ciema svētkus, Lieldienas, Līgo svētkus u.c.

Redzamākie Kultūras pārvaldes sarīkojumi sākas martā ar Liepājas dzimšanas dienu. ”Šogad pirmo reizi kalendārā ieviesām jaunu dzimšanas dienas pasākumu pilsētvidē – mediju festivālu "Gaismotā Liepāja”. Tā mums bija arī jauna sadarbības forma, izvēloties pasākuma realizētāju – "E-Lab”, jo pārvalde bija tikai iniciatore. Pēc pasākuma analizējām plusus un mīnusus, un esam sapratuši, kā mums tālāk šo pasākumu attīstīt.”

"Gaismotās Liepājas” budžets bija 17 500 eiro, kā tika ziņots iepriekš.

Ja šajā gadījumā pasākuma realizētājs bija izvēlēts "no malas”, tad ir virkne sarīkojumu, ko "no A līdz Z” rīko pārvalde pati. Tāds bija arī tradicionālais pilsētas dzimšanas dienas pasākumu cikla sarīkojums "Gada un Goda liepājnieki” un tikko aizvadītās Džeza dienas.

"Ir pasākumi, kurus mēs uzticam iepriekš pārbaudītiem organizatoriem vai arī, ja ir saņemts pārliecinošs pieteikums. Pārbaudītas vērtības, kas šogad atbalstītas, ir jau izskanējušais Pianisma zvaigžņu festivāls, deju festivāls "Dzintarlāse”, gaidāmais ērģeļmūzikas festivāls, festivāls "Via Baltica”, Senās uguns nakts, "Liepājas vasara”, "Summer Sound” (ar kādu līdzfinansējumu atbalstīts katrs no šiem sarīkojumi Sudmale neizpauž, tas neko neizteikšot).

"Ja paskatās Liepājas pasākumu kalendāru, tad ļoti daudzos ir lielāks vai mazāks kultūras pārvaldes finansējums. Arī Tautas mākslas un kultūras centra (TMKC) koru, deju kolektīvu, amatierteātra sarīkojumos ir daļējs kultūras pasākumu budžeta finansējums.”

Kas jauns?
Viens otrs tradicionālais sarīkojums šogad iecerēts nedaudz citādāk. Piemēram, laikmetīgās mākslas nakts "Akti Naktī”, kas pēdējos gados notika reizē ar Muzeju nakti, šogad vairs nebūs maijā, bet gan 26.septembrī. Pārvalde jau izsludinājusi atklātu ideju konkursu pasākumiem, kas varētu iekļauties šajā sarīkojumā.

Pasākums bērniem, kas iepriekšējos gadus saucās "Lielmutis Fricis un Lielmute Marta” šogad – 30. un 31.maijā – noritēs skolēnu Dziesmu un deju svētku zīmē, un iecerēts kā svētki visai ģimenei. To rīkošanu uzņēmies Bērnu un jaunatnes centrs.Savukārt pludmales festivāla "Summer Sound” rīkotāji šogad – 10. un 11.jūlijā – apņēmušies iekļaut festivāla norisēs tradicionālos Jūras svētkus. Ja "Summer Sound” koncerti sākas pēcpusdienā, tad Jūras svētku sarīkojumi risināsies dienas laikā Jūrmalas parkā. Šādi pārvalde cer optimizēt līdzekļus, jo abiem pasākumiem tiks izmantota viena un tā pati infrastruktūra.

"Sarunu līmenī ir ieceres par vēl vairākiem lieliem vasaras festivāliem, bet par tiem neko konkrētāk vēl nevaru pastāstīt. Tiem arī nav saistības ar apstiprināto budžetu.”

Dažādībai, izcilībai, attīstībai
Daļa kultūras pārvaldes rīcībā esošā finansējuma atvēlēta kultūrpolitikas īstenošanai – atbalstam dažādībai, izcilībai, attīstībai. Sudmale nosauc topošo radošo industriju klasteri Dārza ielā, žurnālu „Creative Coast”, kurā apzinātas Liepājas radošās industrijas un par kura otru numuru tiekot domāts.

Izcilības veicināšanai dibināta Kultūras balva, Egona Līva balva literatūrā "Krasta ļaudis” un vizuālās mākslas Rudens izstādes balva, kā arī tiek sniegts atbalsts E.Melngaiļa mūzikas vidusskolas atbalsta biedrībai, TMKC koriem – piemēram, dalībai starptautiskos konkursos un skatēs.

Dažādībai kultūras pārvalde sadarbojas ar Sv.Trīsvienības katedrāli, lai uzturētu ērģeles, jo tām ir kultūrvēsturiska vērtība.

Uzziņa
Kultūras nozarei atvēlētais finansējums
2014.gads: 12 134 033 eiro
2015.gads: 14 263 271 eiro (23% no pamatbudžeta)
+ pret 2014.gadu: 2 129 238 eiro