Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Divu Uldriķu satikšanās un satikšana mākslā


atlikušas 250 zīmes


Divu Uldriķu satikšanās un satikšana mākslā Māra un Teodora Uldriķu gleznu izstādes atvēršana Romas dārzā,

Autors: Sarmīte Pujēna
Otrdienā, 10. janvārī, 2017 | BIRKAS: Teodors Uldriķis , Māris Uldriķis , izstāde , Romas dārzs , Vienotība , Irina Tīre
Izdrukāt Ziņot

Līdz 10.februārim Romas dārzā, “Vienotības" atklātajā birojā apskatāma Teodora un Māra Uldriķu gleznu izstāde “Satikšanās mākslā".

Izstādi sarūpējusi fotomāksliniece Irina Tīre, gan iedvesmojot zīmēt Māri Uldriķi, gan pierunājot virkni liepājnieku parādīt plašākai publikai Teodora Uldriķa gleznas no privātiem krājumiem.

Ideja par šādas izstādes nepieciešamību radusies iepazīstoties ar Baibas Pīras manuskriptu grāmatai par Teodoru Uldriķi un arī piedzīvojot zināmu vilšanos Teodora Uldriķa simtgades izstādē, kas bija veidota no muzeja krājumā esošiem darbiem.

Šobrīd (līdz 10.februārim) "Vienotības" atvērtajā birojā skatāmajā ekspozīcijā ir iespēja aplūkot gan Māra Uldriķa jaunākos pasteļus, gan pa kādam agrīnam darbam – klusās dabas, pašportretus, māsas Ainas portretu. Savukārt Teodora Uldriķa ekspresīvie, spēcīgie darbi, kurus tikai nedaudziem bijusi izdevība skatīt, nākuši no dažādu liepājnieku ģimenēm – Spingu, Alpu, Kleinu.

Gandrīz katram gleznu īpašniekam ir arī savs stāsts gan par to, kā tapusi glezna, gan par pašu mākslinieku. Ingūna Aleksandroviča, kuras bērnības dienu portrets redzams izstādē, par Uldriķa modeli kļuvusi pateicoties mammai, ātrās palīdzības dakterei, un mākslinieka slimībai, kuras dēļ Ingūnas mammai bieži nācies viņu apmeklēt. Lai gan toreiz tikai četrus gadus veca, Ingūna nav aizmirsusi mākslinieka "magnētismu" un starojošo smaidu. Arī Ieva Litavniece, kuru mākslinieks gleznojis, kad meitenei bija seši gadi, atceras viņu kā spilgtu, harizmatisku personību. Gleznotājs arī pratis atrast kopīgu valodu ar tik mazu bērnu, un abi daudz runājušies. Ievas atmiņās palicis arī Uldriķa darbistabas logs – "viņa lielās durvis uz ārpasauli", par kuru savas atmiņas ir arī māksliniekam Aldim Kļaviņam, kurš tāpat kā citi nereti, Uldriķa mudināts, izmantojis to, lai iekļūtu viņa darbistabā.

Aldis Kļaviņš Teodoru Uldriķi raksturoja kā "Liepājas ekspresionistu", "katlu, kas pastāvīgi vārās", "centru, kas pievilka un ap kuru pulcējās citi". Māksliniekam allaž bijusi "kaismīga vēlme padiskutēt". Neraugoties uz fizisko defektu – kāju trūkumu, Uldriķis savās gleznās bijis dzīvespriecīgs, krāšņs, pat spožs. Ieraugot Uldriķi Čurļoņa muzejā viņa personālizstādes atklāšanā, lietuvieši bijuši vairāk nekā pārsteigti, redzot ratiņkrēslā sēdošu "kluci".

Miķeļa Golta atraitne Ināra Ozoliņa atcerējās, ka Teodors Uldriķis bijis bargs, bet reizē arī viņas vīram vistuvākais skolotājs. Muzsikoloģe Aija Engelmane dalījās atmiņās gan par Teodora Uldriķa meitas Ainas spilgto dziedātājas talantu ("Uz restorānu "Jūra" visi gāja klausīties viņas brīnišķīgo balsi un perfekto angļu valodu"), gan Māri Uldriķi, ar kuru bijuši klasesbiedri un pazīstami no septiņu gadu vecuma ("Viņš bija ļoti nopietns, un visos priekšmetos – tikai piecnieki").

Ilga Martinsone nolasīja dažus Ainas Uldriķes dzejoļus un arī viņai veltītus pantus. Irina Tīre bija parūpējusies, lai klātesošie ierakstā varētu paklausīties pašas dziedātājas balsī.

Uzziņa
Māris Uldriķis dzimis 1939. gada 17. janvārī. Nāk no mākslinieku dzimtas, kuru likteņus skāruši smagi pārbaudījumi. To var teikt gan par viņa tēvu, izcilo gleznotāju Teodoru Uldriķi, gan Māra māsu – dziedātāju, dzejnieci un komponisti Ainu Uldriķi, gan par pašu Māri, kuram pilnasinīgu talantīga mākslinieka karjeru neļāva īstenot smaga slimība.

1958. gadā ar izcilību pabeidzis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu. Mācības sekmīgi turpinājis Latvijas Mākslas Akadēmijas Glezniecības nodaļā. Neskatoties uz likteņa triecieniem, viņa māksla veidojusies interesanta un savdabīga. Viņš ir meistars sarežģītajā portreta žanrā un izstādēs parasti priecējis ar pārliecinošām pašportretu sērijām, nedaudz arī ar ainavām.

Teodors Uldriķis – dzimis 1909. gada 21. septembrī, proletāriešu ģimenē. Tēvs – galdnieks, māte – strādniece. Mācījies Liepājas 5. pamatskolā, kur viņa zīmēšanas skolotājs bija mākslinieks Rūdolfs Priede.

Apmeklējis Liepājas latviešu mākslas veicināšanas biedrības (LLMVB) studiju, 1930. gadu sākumā neilgu laiku – Liepājas Tautas augstskolu. Arī tur viņa pasniedzējs bija Rūdolfs Priede.

Daiļrades sākumposmā Teodors Uldriķis darinājis darbus ogles, tušas, sēpijas tehnikā, 1940. gadu sākumā pievērsies eļļas glezniecībai konsultējoties ar gleznotājiem Oļģertu Jaunarāju un Antonu Megni. Gleznojis galvenokārt pilsētas ainavas, portretus, t.s. skarbajā stilā ieturētas figurālas kompozīcijas ar vēsturisku, galvenokārt kara, tematiku.

Gleznotāja darbi ir ekspresīvi, tiem raksturīgs dinamisks, plašs, pastozs triepiens, intensīvs, kontrastējošs krāsu salikums, vienkāršots, stilizēts zīmējums. Pakāpeniski kāpinājusies gleznu dekorativitāte, nosacītība, krāsu spilgtums. Gleznotājs mūžībā aizgāja 1973. gada 24. februārī.
 



Attēli:

Sludinājums

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki