Piektdien, 10.jūlijā, pulksten 17 muzejā notiks fotomākslinieka un Liepājas Tautas fotostudijas ilggadējā dalībnieka Pētera Jaunzema fotogrāfiju grāmatas "Piemares īstenieki" atvēršana.

Grezno izdevumu lieliski papildina septiņas bīnumjaukas rakstnieka Ērika Kūļa epifānijas. Pulcinot vienkopus vecos jūrasbraucējus un zvejniekus, šis sarīkojums ievadīs Jūras svētku svinības Liepājā, informē Liepājas SEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe

 "Pārlūkojot, sakārtojot un digitalizējot savas piecdesmit gadus ilgās fotogrāfiskās darbības laikā uzņemto melnbalto negatīvu arhīvu pārliecinājos, ka tur glabājas simtiem attēlu, kas stāsta par Dienvidkurzemes zvejniekiem, viņu skaudro un reizē aizraujošo darbu, par ierašām un tradīcijām, par bezbēdīgām izdarībām svētku reizēs. Mazas ainiņas no Kuršu krasta ļaužu dzīves. Raksturīgi portreti un izteiksmīgi atskati par smago  soli, par sāļo gājumu. Laiks ir teicis savu vārdu. Ikdienā tvertās ainas nule izskatās kā aizgājušā laikmeta apzīmogotas. Nevienā intonācijā tās nav novecojušas, taču, gadiem ejot, attēlos iezīmējušās nezūdošas vērtības. Lai tās saglabātu nākamajām paaudzēm, pirms pāris gadiem radās doma bildes apkopot grāmatā. Attēlu bija daudz. Tādēļ  nācās nežēlīgi izlemt, ko izmantot grāmatā un no kā atteikties. Tas tiešām nebija vienkāršs, taču ļoti aizraujošs darbs, kas saistījās ar atmiņām, ļāva atkalredzēties ar  lieliskiem cilvēkiem un sirdij tuviem draugiem, kurus vienmēr esmu augstu vērtējis un apbrīnojis. Biju priecīgs un pateicīgs, ka sadarboties ar mani  grāmatas veidošanā piekrita projekta vadītāja Ieva Leimane, rakstnieks Ēriks Kūlis, datormāksliniece Maruta Bože, pieredzējušais kapteinis Ziedonis Balčus, zivju pētnieks Ēvalds Urtāns, kā arī fotomeistari Varis Sants un Valdis Brauns. Tagad, kad darbs ir galā, varam vērtēt, kas no tā visa mums ir sanācis," saka fotomākslinieks.

"Piemares īstenieki" ir poētisks vēstījums par Kuršu krasta zvejnieku, zivju krājumu pavairotāju un zivju audzētāju darbību periodā no aizvadītā gadsimteņa septiņdesmito gadu sākuma līdz Latvijas iestājai Eiropas Savienībā. Tas bija skarbs, pretrunīgs, spilgtiem notikumiem un atgadījumiem piesātināts laikposms, kurš tieši un jēgpilni atspoguļojas grāmatā iekļautajās fotogrāfijās. Padomju gados pieeja jūrai bija stingri ierobežota. Lai jūrmalu neapmeklētu ļaudis, automātiskiem ieročiem bruņojušies robežsargi liedagu katru vakaru uzecēja. Tos, kas uzdrīkstējās šķērsot aizliegto joslu, sodīja. Fotogrāmatā  redzamas zvejas laivas, ko čekisti ar traktoriem savilka piekrastes mežā pie Sīkragciema, lai tās tur satrūdētu un zvejnieki uz visiem laikiem aizmirstu par jūru.

Tomēr okupācijas vara mērķi nesasniedza. Par spīti šķēršļiem zvejnieki noturējās savā arodā. Spēku tiem deva no senčiem mantotais stingrais mugurkauls, kas nelocījās svešzemnieku priekšā. Kuršu krasta zvejnieki cēla ne tikai brangus lomus, tie prata saglabāt senču tradīcijas. Viņi zvejoja ne tikai jūras piekrastē, ezeros un upēs, bet cēla brangus lomus visā Baltijas jūrā, kā arī devās uz Atlantijas un citiem okeāniem. Īpašu azartu un cerīgumu zvejnieki pieredzēja Atmodas gados, kad Latvija atguva valstisko neatkarību un virs zvejas laivām un kuģiem atkal brīvi plīvoja sarkanbaltssarkanie karodziņi.

Fotogrāfiju grāmata ir autoru veltījums mīļajai Dievzemītei, Liepājai un visiem Kuršu krasta ļaudīm. Tās izdošanu atbalstīja Zivju fonds, Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde "Kultūras pārvalde", Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, a/s "Kursa" un biedrība "Latvijas Zvejas produktu ražotāju grupa", SIA "LATIO", SIA "Edo Consult", kā arī Pāvilostas, Grobiņas, Rucavas un Nīcas novadu domes.