Papildināts. Lai Latviju nesauktu par nacistisku valsti, dzejniece Andra Manfelde, kura rakstīja dziesmas biogrāfiskajam mūziklam "Cukurs. Herberts Cukurs", atteikusies šo darbu veikt.

Kā liecina "Biļešu paradīzes" interneta vietnē atrodamā informācija, biļetes uz mūziklu Latvijas lielākajā pilsētās jau tiek tirgotas, raksta delfi.lv.

Manfelde savu pēkšņo paziņojumu pamato ar to, ka nav vēstures lietpratēja un līdz šim zinājusi tikai to, ka Cukurs bijis lidotājs, kurš lidojis zem tilta. Tomēr, kad par topošo mūziklu izskanējusi pirmā informācija presē, un tai sekojusi "kliedzoša sabiedrības reakcija", viņa nolēmusi darbu pārtraukt. "Šā brīža pasaules atmosfērā un Latvijā vēsts par Cukura dzīvi un nāvi tikai vairos vēsturisku traktējumu haosu un saasinās etnisku naidu," viņa norāda.
Liepājas dzejniece aicina arī producentu Juri Milleru atteikties no šī darba, "lai nedotu vietu vēl dziļākām, nedziedināmākām domstarpībām tautību, paaudžu un vienkāršu cilvēku starpā".

"Es ticu, ka patiesību kapā paslēpt nav iespējams, bet zinu, ka mēs nedzīvojam ideālā pasaulē un Cukura jautājums līdzinās iekaisumam. Uzskatu, ka šī "nevainības prezumpcija" ir jārisina valstu līmenī. Pirms nav veikts detalizēts vēsturisks pētījums un darbs ar sabiedrību ne tikai Latvijā, esmu pārliecināta, ka vēsts par Cukura dzīvi un nāvi šā brīža atmosfērā spēj nest tikai postu un naidu.

Esmu ne tikai māksliniece, bet arī pilsone un māte. Šobrīd šīs trīs pozīcijas šķeļas un man ir nepieņemami, ka mana darba dēļ Latvija tiks lamāta par nacistisku valsti un mani bērni par nacistes bērniem.

Mākslas darbam ir jānes ne tikai patiesība, bet arī prieks. Šobrīd šis prieks tiek nokauts, tādēļ turpmāk nevēlos strādāt pie libreta "Cukurs. Herberts Cukurs" un uz nenoteiktu laiku, līdz pasaulē tiks izgaismots Cukura jautājums, iesaldēju uzrakstītos dziesmu vārdus. Es no savas puses aicinu nolikt radošās ambīcijas malā," norāda dzejniece.

Papildināts. Portālam irliepaja.lv Manfelde sacīja: „Tobrīd [kad Millers mani uzrunāja] Cukurs man bija vēsture, šobrīd vairs ne. Iepazīstoties ar viņa dzīvi, es sapratu vairākas lietas. 1. Es zinu, ka „Lidojums uz Gambiju” * ir bijis patiesi varonīgs un tautas aplausi ir pelnīti. 2. Es zinu, ka vienas kļūdas dēļ iespējams samaksāt ne tikai ar savu dzīvi, bet arī ar savu piemiņu. * 3. Es ticu, ka viens cilvēks vienlaicīgi nespēj paveikt diametrāli pretējas lietas – ar vienu roku glābt ebrejus, ar otru šaut.* 4. Es uzskatu, ka upuris, atriebjot un nogalinot, pats pielīdzinās slepkavam. *

1* skat.Herberta Cukura uzrakstīto grāmatu „Mans lidojums uz Gambiju”

2* Kļūda – iestāšanās Arāja komandā, „brīvprātība” notika zem nacistu stobriem, jo par piedāvājumu sadarboties ar Padomju varu, Herberts, visticamāk, tiktu nošauts.

3* Herberts Cukurs, riskējot ar savu un ģimenes locekļu dzīvību, izglābis Mirjamu Keicleri, Šapiro un, iespējams, vēl vienu cilvēku. Atgādinu – „Kurš izglābis vienu dvēseli, izglābis visu pasauli.”

4* Cilvēks ar pseidonīmu Ādolfs Kincle (Gads Šimrons) pēc 30 gadiem grāmatā „Rīgas bendes nāve” un „National Geografic” filmā detalizēti stāsta par Cukura iznīcināšanas plānu, bet izvairās pieminēt, ka tiesa Vācijā Cukuru bija attaisnojusi, pierādījumi vai to trūkums, slepenoti, un pats viņš pirms 31 gada Ziemassvētkos baudījis Herberta dzīvesbiedres pagatavoto kūku ar Cukura bērniem, kas sēž viņam uz ceļiem.

Jau vēstīts, ka Juris Millers februāra otrajā pusē paziņoja, ka jau rudenī pirmizrādi piedzīvos mūzikls par Herbertu Cukuru. Ideja par mūzikla veidošanu viņam radusies, atrodoties turnejā ar rokoperu "Lāčplēsis", kuras komanda strādāšot arī pie jaunā mūzikla. Millers tolaik norādīja, ka vēlējies veidot izrādi par cilvēku, kuram pievērsta nepelnīti maza uzmanība.

Pazīstamais producents arī paskaidroja, ka daudzos mākslas darbos var atrast vēsturē neviennozīmīgi vērtētas personības, piemēram, Kaupēnu vai Kaligulu, un arī šajā darbā būšot redzami gan varoņa slavas, gan krituma brīži.

Zināms, ka slavenais lidotājs Otrā pasaules kara laikā darbojies tā saucamajā Arāja komandā, kas piedalījās holokausta īstenošanā Latvijā. Pēc kara Cukurs emigrēja uz Dienvidameriku, kur viņu 1965.gadā nogalināja "Mossad" aģenti.

Izplatītā informācija par topošo mūziklu gan nepiemin noziegumus, kuros Cukurs apsūdzēts. "Herberts Cukurs ir pasaulē slavenākais latvietis - par tādu viņš kļuva pateicoties savam pašaizliedzīgajam un pārgalvīgajam lidojumam no Rīgas uz Gambiju paša konstruētajā un uzbūvētajā vienmotora lidmašīnā 1933.–1934.gadā. Mūzikls "Cukurs. Herberts Cukurs" ir stāsts par Liepājā dzimušā aviatora leģendāro lidojumu, piedzīvojumiem, un traģisko likteni, kas risinās Latvijas brīvvalsts un okupācijas laikā, bet noslēdzās ar Cukura slepkavību Dienvidamerikā," vēsta informācija "Biļešu serviss" interneta vietnē.

Šobrīd biļetes uz mūzikla izrādēm Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā, Rēzeknē un Rīgā jau ir nopērkamas. Tās maksā no 10 līdz 35 eiro.