Savulaik pašvaldības pasūtītā un vēlāk aizmirstā pieminekļa Kārlim Zālem autors lūdz beidzot izšķirties: vajag vai nevajag Liepājai šo monumentu.

Šovasar, 27.jūlijā, Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs profesors Bruno Strautiņš Liepājas domes priekšsēdētājam Uldim Seskam nosūtīja vēstuli, kurā informēja par to, ka 1989.gadā saistībā ar tēlnieka Kārļa Zāles 100.dzimšanas dienu Liepājas pilsēta izsludināja tēlnieka pieminekļa projektu konkursu, un šajā konkursā Bruna Strautiņa un arhitekta Edgara Krūmiņa piedāvājums ieguva 1.vietu.

Savā iesniegumā Liepājas mēram Strautiņš arī jautā, vai Liepājas pilsētai ir interese un iespējas pieminekli novietot tam atbilstošā vietā.

Pieminekļa granītā kaltā portreta daļa kopš tās izgatavošanas glabājās Mākslinieku savienības darbnīcā Gaujas ielā, Rīgā, kur, starp citu, savulaik strādāja arī pats Kārlis Zāle. Pilsētas vadība ne piecus, ne desmit, ne piecpadsmit un pat ne divdesmit gadus pēc konkursa par pieminekli nav likusies zinis.

2013.gadā tēlniekam Kārlim Zālem, kura vārdā Liepājā nosaukts laukums, apritēs 125.gadi, un tā būtu kārtējā iespēja beidzot savākt savulaik pasūtīto monumentu un to novietot tur, kur tam pēc taisnības vajadzētu atrasties – K. Zāles laukumā.

Šonedēļ domes Kultūras komisijas darba kārtībā bija arī jautājums „Par tēlnieka Kārļa Zāles pieminekli Liepājā”. Balstoties uz Būvvaldes 6.septembta atzinumu, komisija lēma atbalstīt Kārļa Zāles pieminekļa uzstādīšanu Kārļa Zāles laukumā pēc laukuma rekonstrukcijas, bet pagaidām pieminekli novietot Liepājas muzeja skulptūru dārzā.

Komisijas priekšsēdētāja Silva Golde portālam sacīja, ka „nevar būt nekādu diskusiju, piemineklis ir jāiegādājas un jārisina Zāles piemiņas saglabāšana”.

Golde arī atzina, ka līdz Strautiņa vēstules saņemšanai par šādu faktu nemaz neesot zinājusi.

Taču, lai piemineklis beidzot nonāktu tam paredzētajā vietā, vēl ir jāveic daudzi priekšdarbi. Kā atzina pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns, piemineklis ir tikai daļēji pabeigts un tikai daļēji par to ir samaksāts, vēl nepieciešams izgatavot postamentu. Tāpat izstrādājama novietnes un labiekārtojuma arhitektūras daļa.

Aptuvenās izmaksas pieminekļa pabeigšanai un uzstādīšanai pēc Būvvaldes aprēķina ir Ls 13 806, 37. Šajā summā ietilpst Ls 9806,37 – postamenta izgatavošana, Ls 1700 – autorpiestrāde un autoruzraudzība, Ls 500 – makets, Ls 1500 – labiekārtojuma būvniecība.

Uzziņa
Kārlis Zāle
Dzimis 1888. gada 28. oktobrī Mažeiķos, miris 1942. gada 19. februārī Rīgā.

Latviešu tēlnieks, kura nozīmīgākie darbi ir Brīvības piemineklis un Brāļu kapu memoriālais ansamblis (abi gan ir kopdarbi ar citiem māksliniekiem). Viens no mākslinieku biedrības "Sadarbs" radītājiem.

Profesionālo izglītību Zāle ieguva Kazaņas mākslas skolā, vēlāk devās uz Maskavu, kur strādāja Stepana Erzjas darbnīcā. 1915. gadā viņš devās uz Petrogradu, kur iestājās Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā, bet 1917. gadā — Pēterburgas Mākslas akadēmijā (kā brīvklausītājs). 1921. gadā Zāle devās uz Berlīni, kur piedzīvoja ekspresionisma un — tēlniecībā — konstruktīvisma uzplaukumu.

1923. gadā Zāle atgriezās Rīgā un sāka veidot Brāļu kapu memoriālo ansambli, kuru darināšanai izvēlējās Allažu šūnakmeni. Ansambļa autori ir pats Zāle, kā arī arhitekti Andrejs Zeidaks, Pēteris Feders un Aleksandrs Birzenieks. 1927. gadā gatava bija pirmā (arī viena no izteiksmīgākajām) skulptūra — "Ievainotais jātnieks", nākamajā gadā Zāle uzsāka darbu pie otra "Ievainotā jātnieka", kā arī galvenās — Mātes Latvijas skulptūras. Ansamblis tika atklāts 1936. gadā.

No 32 piedāvājumiem veidot Brīvības pieminekli tika izvēlēti trīs mākslinieki — Kārlis Zāle, Teodors Zaļkalns un Kārlis Zemdega; no šiem trim izvēlējās Zāli. Pieminekļa celtniecība tika uzsākta 1931. gadā. Zāle pieminekli izvēlējās veidot kopā ar arhitektu Ernestu Štālbergu. Pieminekli veido 13 skulpturālas grupas un ciļņi, smailes augstums ir 41 metrs. Skulptūras tika veidotas no dažādiem materiāliem, tostarp Itālijas travertīna un Somijas granīta (gaišpelēks un sārts). Brīvības piemineklis lielā mērā tika uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem. Tā atklāšana notika 1935. gada 18. novembrī.

No 1936. līdz 1940. gadam, kā arī no 1941. līdz 1942. gadam Zāle vadīja Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcu. Kārlis Zāle bija LU studentu biedrības „Konkordija Valdemārija” biedrs.

Zāle darinājis arī Andreja Pumpura kapa pieminekli, Raiņa krūšutēlu Nacionālajam teātrim.

(Avots: Vikipēdija)