Viesnīcas "Promenade Hotel" mākslas galerijā atkārtoti izstādīta Jāņa Lauvas lielformāta glezna "Raiņa arests". Mākslas darbs gleznots 1958.gadā, bet restaurēts 2008.gadā.

Gleznā Jānis Lauva (1906-1986) attēlots jaunstrāvnieku advokāta Jāņa Pliekšāna ceļš uz Grobiņas cietumu zirgu pajūgā un žandarmu pavadībā 1897.gadā.

Ilga Erba, Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore, ko uzrunāju, bija viena no retajiem cilvēkiem, kas zināja pastāstīt ko vairāk par šo darbu. Kā teica Erba, pastāv dokumenti, kas apliecina, ka glezna sākotnēji bijusi Liepājas Pedagoģiskā institūta (tagad – Liepājas Universitāte) īpašums.

"Zināmu laiku glezna klīdusi pa dažādiem pieliekamajiem un skapjiem, līdz atradusies, tikusi eksponēta un 2008.gadā pirmoreiz izvietota viesnīcas "Promenade Hotel" mākslas galerijā. Pirms gleznas restaurācijas tai bijuši daudz durtu un šautu caurumu.''

Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš apstiprina un papildina šo versiju: "Gleznā attēlots dzejnieka Jāņa Raiņa (Pliekšāna) arests 1897.gada pavasarī un viņa pārvešana stingrā krievu cara žandarmu apsardzībā no Paņevežas Lietuvā uz Liepājas cietumu.

Gleznu 1958.gadā māksliniekam propagandas nolūkā pasūtījusi komunistiskās partijas Liepāja komiteja, un līdz 20.gadsimta 70.gadiem tā atradusies tagadējā Liepājas Universitātē. Vēlāk glezna pārvietota uz kādas skolas darbnīcām, kur tā katastrofāli sabojāta un izmesta atkritumos.

Glezna restaurēta Latvijas Mākslas muzeja Restaurācijas darbnīcās Rīgā 2007.gadā."

Ilga Erba arī zina teikt, ka mākslas zinātniece Sarmīte Sīle gleznu novērtējusi kā mākslinieciski augstvērtīgu un Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgu.

Gleznas izmērs ir 102x141 centimetrs, tādēļ tā uzskatāma par lielformāta gleznu.

"Rainis Grobiņas cietumā pavadīja vienu nakti, bet Liepājas cietumā no 26.jūnijam līdz 15.augustam, stāsta Jānis Zālītis, Raiņa un Aspazijas muzeja vecākais eksperts. „Visgrūtākās Rainim Liepājas cietumā bija pirmās apcietinājuma dienas, jo tad viņam tika liegta jebkāda saziņa ar ārpasauli, arī vēstuļu apmaiņa ar Aspaziju. Līdz ar to Aspazijai bija grūti kaut kā palīdzēt Rainim."

Zālītis skaidroja, ka Raini veda tieši uz Liepāju, jo uzskatīja, ka viņš ir cieši saistīts ar Liepājas jaunstrāvnieku pulciņu, un šeit bija daudz Rainim pazīstamu cilvēku, piemēram, Miķelis Valters, kurš arī vēlāk savā grāmatā „Atmiņas un sapņi” stāsta par Raiņa ievietošanu Liepājas cietumā un viņa morālo sagrāvi.

"1897.gada 15.augustā Raini pārveda uz cietumu Rīgā, tagadējā Kr.Barona ielā, šajā laika posmā Rainis bijis fiziski un psihiski sagrauts, jo esot izskanējusi versija, ka Rainim tiks piespriests nāves sods, kā pretvalstiskas organizācijas galvenajam vadītājam," stāsta Zālītis.

"Svarīgs šķita fakts, ka laikā, kad Rainis atradies Liepājas cietumā viņš ar Aspazijas palīdzību, pabeidzis Volfganga Gētes „Fausta” tulkošanu, kas arī padarīja viņu par vienu no ievērojamākajiem literātiem," teic Erba.

Šodien Liepājas cietumā, Dārza ielā 14/16, nav saglabājušās nekādas liecības par Raiņa ieslodzījumu. Cietuma teritorijā vien uzstādīta plāksnīte ar uzrakstu "Šajās kamerās 1897.gadā atradās politieslodzītie Rainis un Miķelis Valters". Savukārt Grobiņā mākslīgi izveidota cietuma siena ar lodziņu, kur piestiprināta plāksnīte ar Raiņa krūšutēlu un uzrakstu "Šajā vietā Grobiņas cietumā 1897.gadā bija ieslodzīts Rainis".