Otrdien, 21.februārī, "Lielā dzintara" mākslas telpā "Civita nova" personālizstādi "Refleksijas" atklāja Egils Rozenbergs, viens no Latvijas mākslas grandiem, kas arī starptautiski augstu vērtēts.

Vienu Egila Rozenberga darbu – instalāciju "Jūrnieka vēstules mīļotajai meitenei" – liepājnieki varēja novērtēt nesen laikmetīgās mākslas ekspozīcijā, ko "Lielajā dzintarā" atklāja pērnā gada paša nogalē. Pirms tam – "UPB" mākslas kolekcijas izstādē Liepājas muzejā un "UPB" izstāžu telpā Dzintaru ielā. Ar darbu personālizstādi Rozenbergs, kuru šodien ciena daudzās Eiropas valstīs, Liepājā iepriekšējo reizi viesojies vien pirms vairākiem gadu desmitiem.

Iemesls izstādei – "Lielais dzintars"
Egils Rozenbergs: "Es iekāroju šīs telpas, kad ieraudzīju!"

Ideja par izstādi koncertzālē radusies tieši "Lielajā dzintarā", kad Rozenbergi atbraukuši uz Marinas Rebekas koncertu un pirmo reizi apmeklējuši Liepājas koncertzāli.

"Izstaigāju visu un nodomāju: te varētu uztaisīt ļoti labu izstādi..."

Diemžēl tajā pašā reizē mākslinieks "Lielajā dzintarā" saticis Cēsu koncertzāles vadītāju, un izstāde vispirms nonākusi tur. Taču nu, mākslinieka vārdiem runājot, "ideja ir atgriezusies tur, kur viņa radās".

Gobelēns, pēc Rozenberga sacītā, ir "specifiska lieta", tam vajag telpu, gaismu un savu vietu. Jaunajās koncertzāles tieši vietas atrašana padodas īpaši labi, atzina mākslinieks, paužot prieku par iespēju izstādīties "Lielajā dzintarā" un izsakot cerību, ka izstāde sagādās "mazliet prieka" arī tās skatītājiem.

Fundamentālas tēmas
Izstādē sniegts ieskats galvenajās tēmās, pie kurām mākslinieks strādājis pēdējo desmit gadu laikā: "Zīmes smiltīs", "Enģeļi un maskas", "Parīze", "Rētas", bet skiču formātā – visjaunākajā no tām, kurai dots apzīmējums "Magnētiskā rezonanse".

Egils Rozenbergs "Liepājniekiem droši vien vissaprotamākā būs jūras tēma, kas man iet cauri gadiem un nekad nebeidzas, [..] jo jūra tomēr ir tik iedvesmojoša, kaut kas tik īpašs, ka, katru reizi aizejot pie jūras, es kaut ko sajūtu, kaut kas mani uzrunā... Tās noskaņas ir īpašas. [..] Nedomāju, ka šī tēma ir izsmeļama. [..]"

Par tēmu "Eņģeļi un maskas" Rozenbergs saka: "Visās senajā civilizācijās, kur mēs neskatāmies – Ēģipte, Grieķija, Roma, Indija vai Latīņamerika – visur un vienmēr cilvēks ir gribējis iejusties citā tēlā, ielīst citā ādā, izjust to, ka viņš ir kaut kas vairāk, kaut kas savādāk. Masku tēma vijas cauri visām civilizācijām."

Rozenberga darbi vairāk balstīti uz Meksikas teritorijā dzīvojušajām senajām civilizācijām.

"Tie motīvi mani uzrunā tāpēc, ka viņi ir atstājuši vēstījumu par to laiku, kad viņi dzīvoja, par to, kas ar viņiem ir noticis".

Arī eņģelis savā ziņā ir maska, uzskata mākslinieks.

"Ļoti daudzi izmanto šo maksu, lai uzlabotu savu tēlu".

Parīzes tēma saistīta ar to, ka Rozenbergam bijusi iesēja vairākkārt pabūt šajā pilsētā, "savākt iespaidus".

"Šobrīd strādāju pie jaunas tēmas, ko līdz šim saucu par "Konversiju", bet turpmāk mainīšu uz citu – "Magnētiskā rezonanse". Tur izmantošu mūsu laika elektroniskās industrijas vizuālās pazīmēs."

Šī industrija, mikroshēmu pasaule, kas pēdējos 50 gados attīstījusies nenormāli strauji, ir kas tāds, kas pēc mākslinieka domām raksturo mūsu laiku, ir tipisks.

"Tam, kā zīmei, kā liecībai, ir kaut kur jāpaliek."

Būt brīvs cilvēks mākslā
Runājot par profesijas izvēli un to, kas viņam, "jaunam puikam", kas pabeidzis Rozentāla skolu kā gleznotājs, licis izvēlēties tieši tekstilmākslas nodaļu (ieteicis to savam audzēknim skolotājs Pēteris Postažs), Rozenbergs atklāja, ka sākotnēji tā bijusi vēlme būt "brīvam cilvēkam" mākslā. Viņaprāt, kā gleznotājam padomju laikos tas būtu bijis neiespējami, to liedza valdošais "socreālisms". Turklāt Polijā, Čehijā, Ungārijā tekstilmāksla tajos laikos strauji attīstījusies, mākslinieki taisījuši "brīnumu lietas".

Galīgo pārliecību par to, ka izvēlēta īstā profesija, topošais mākslinieks guvis 2.kursā Pēterburgā, vērojot franču un flāmu gobelēnus.

Starptautiski pieprasīts
"Tā arī esmu palicis pie gobelēna formāta. Es nedomāju izmēra ziņā formātu, bet domāšanas ziņā. Tas ir kaut kas, ko var pielikt pie sienas, tam ir jābūt daļai no arhitektūras, daļai no sabiedriskām telpām un jānes kaut kāds vēstījums."

Egila Rozenberga darbi atbilst visiem šiem kritērijiem, un mākslinieks ir saņēmis augstākos valstu apbalvojumus, to vidū Triju Zvaigžņu ordeni, Francijas Republikas Goda leģiona ordeni, Norvēģijas Karalistes ordeni. Šobrīd vienā no senākajām Francijas valsts darbnīcām top divi darbi pēc Egila Rozenberga skicēm, savdabīgas seno civilizāciju refleksijas jeb atspulgi, kas papildinās Francijas valsts nacionālo "mobilo mākslas krātuvi". Radīt mākslas darbus tai var tikai viens no vairākiem uzaicinātajiem māksliniekiem.

"Pamatprincips ir tāds, ka šī valsts mākslas darbu kolekcija nodrošina visus valsts interjerus ar mākslas priekšmetiem – parlamentu, ministru kabinetu, vēstniecības – visas valsts institūcijas. Tā tas ir jau kopš Luija XIII laikiem. Viņam bija daudzas pilis, bet nebija tik daudz mantu, un, kad karalis nolēma mēnesi pavadīt kādā pilī, uz turieni aizveda mēbeles, mākslas darbus, un izlika. Kad karalis pārcēlās uz citu pili, mantas veda uz turieni. Bet tad viens ministrs izdomāja, ka vajadzētu izveidot tādu kā fondu, valsts kolekciju, lai tās lietas nepazustu un būtu kāds, kas to visu uzraudzītu un krātu. Tā radās šis nationale mobiles – kustīgā kolekcija".

Izstāde skatāma līdz 23.martam, taču, kā portālam apliecināja "Lielā dzintara" darbinieki, viņi centīsies to paturēt ilgāk, lai pēc iespējas vairāk liepājniekiem un koncertzāles viesiem ir izdevība redzēt šo izcilo ekspozīciju.

Smaida Rubeze, Liepājas dizaina un mākslas vidusskolas vadītāja, tekstilniece:

"Egils Rozenbergs ir atvedis plaša spektra izstādi ar darbiem no visām tēmām, pie kurām pēdējā laikā strādājis, izņemot Ķīnas motīvus. Visas piecas tēmas ir globālas, fundamentālas, kas rosina uz ilgstošām pārdomām, jo nav tik vienkāršas. Šī ir pirmā tik vērienīga Rozenberga personālizstāde Liepājā. Ņemot vērā, ka mākslinieks ir starptautiska figūra, grands, lielo formu meistars ar savu rokrakstu, ko, neraugoties uz advancētajām tēmām, momentā var pazīt, šī izstāde ir liela dāvana Liepājai. Liela! Noteikti gribu aicināt mākslinieku uz meistardarbnīcām un ceru, ka viņš piekritīs!"

Aldis Kļaviņš, gleznotājs, Liepājas Universitātes profesors:

"Vispirms jau prieks par to, ka "Lielajā dzintarā" ir skatāma personālizstāde, jo, izrādās, telpa ir ļoti piemērota tieši personālizstādei un šāda formāta darbiem. Turklāt, šī ir viena no labākajām ekspozīcijām, kāda šeit ir bijusi. Rozenbergs ir viens no vīrišķīgākajiem šķiedras meistariem to vīriešu vidū, kuri nodarbojas ar tekstilmākslu. Viņš "piestāv" arhitektūrai – absolūti un simtprocentīgi jebkuru no šiem darbiem var integrēt ikvienā lielākā sabiedriskā telpā. Tā būtu pievienotā vērtība jebkur. Kāpēc? Tāpēc, ka Rozenberga domāšana ir arhitektoniska, katrs viņa darbs ir ļoti spēcīgi arhitektoniski uzbūvēts."