“UPB” izstāžu galerijā, Dzintaru ielā 19, otrdien, 3.novembrī pulksten 17 atklās mākslinieka Ilmāra Blumberga personālizstādi “Kalpotājs”.

Izstādē būs skatāms Ilmāra Blumberga darbu cikls no “UPB” mākslas kolekcijas – skulptūras un grafikas ar vienu no visnoturīgākajām, izteiksmīgākajām viņa radītajām zīmēm, ko viņš pats nodēvējis par Kalpotāju. Šai zīmei ir sava vēsture – ar nosaukumu “Kalpošana” tā tika uzzīmēta 1992.gadā, un ietilpa vairāku zīmju grupā.

Ir skulptūru grupa, kurā Kalpotāja figūra novietota uz dažādiem akmens pamatiem, ir ievainoti Kalpotāja ķermeņi no čuguna un bronzas. Dažas figūras ar dzelkšņiem ķermenī, dažas ar caurumiem Kalpotāja miesā, dažas ar caurulēm, kā pievienotas Pasaules sistēmai.

““Kalpošana” ir ambivalenta figūra. Tajā ir kunga un kalpa attiecības. Cilvēka un dabas attiecības. Cilvēks pret cilvēku, arī 700 mūsu vēstures gadi un reizē cieņa pret līdzcilvēku. Manuprāt, tā ir latviska figūra. Figūra vēršas pret otru nevis ar uzbrukumu, bet ar cieņu. Un reizē tā ir cieņas pilna attieksme arī pret zāli, smiltīm, jūru, akmeņiem. Pret dabu. Kalpošana kā pienākums, kas, manuprāt, ir raksturīga iezīme latvietim. Nosaukums “Kalpošana” radās apmēram gadus divus pēc figūras uzzīmēšanas, kad vienam japānim stāstīju par mūsu vēsturi, par vērtībām un rādīju šo zīmi, tad viņš arī iesaucās: “Šī figūra taču ir latvietis!”*

Laika gaitā Kalpotājs ir iedzīvojies dažādās vidēs, ieskaitot lielās 2013.gada personālizstādes “Es nemiršu” foajē izstāžu zālē “Arsenāls“, kur viņa milzu figūra nevis vienkārši valdīja pār telpu, bet kā idejas kopsavilkums centrēja to, ko varam dēvēt par Ilmāra Blumberga darbu universu. Grafikas lapas UPB kolekcijā sniedz ieskatu šīs zīmes tapšanas vidē un piedāvā sākotnējos tās variantus. Gluži nesen Kalpotājs ieguvis arī trīsdimensiju skulpturālu veidolu – tie ir šajā kolekcijā nonākušie septiņi dažādas spozmes, dažādi savainotie metāla objekti, kas ar jaunu pārliecību materializē kalpošanas idejas mainīgo, taču neiznīcināmo dabu,” raksta mākslas zinātniece Laima Slava.

Ilmāra Blumberga fenomens krāšņo mūsu mākslas telpu jau gandrīz pusi gadsimta. Kopš Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas beigšanas 1972. gadā Ilmārs Blumbergs atkal un atkal ir pārsteidzis ar garīgas atklāsmes meklējošas domas ļoti personiskiem atradumiem, kam rasta trāpīga izteiksme – telpiska, grafiska, gleznieciska un pat fotogrāfiska. Mākslinieks darbojas grafikā, glezniecībā, scenogrāfijā, instalācijā, tēlniecībā, grāmatu ilustrācijā un dizainā, kino un fotogrāfijā, vairāku Latvijas monētu dizaina autors. Ilgus gadus bijis Dailes teātra scenogrāfs (1969–1984). Izcilu Latvijas Nacionālās operas izrāžu scenogrāfs (1998–2007). Pēdējos gados vairāk pievērsies glezniecībai.

Dzimis 1943.gada 6.septembrī Rīgā. 1963.gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, 1972.gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu. Izstādēs piedalās no 1962.gada. Daudzu kopizstāžu, to skaitā Venēcijas biennāles (2001) dalībnieks. Notikušas 40 personālizstādes: Rīgā, Cēsīs, Tallinā, Tartu, Kauņā, Parīzē (Senāta oranžērijā Luksemburgas dārzā, 2002), Venēcijā (Oratorio di San Ludovico, 2004), Oslo, Ņujorkā, Zvollē, Namīrā, Pori. Neskaitāmu apbalvojumu (lokālu un starptautisku) ieguvējs gan kā scenogrāfs, gan grāmatu dizainers, gan grafiķis. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijās Rīgā, Tartu Mākslas muzejā, M.K.Čurļoņa Nacionālajā mākslas muzejā Kauņā, A.Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā un A.Bahrušina Valsts centrālajā teātra muzejā Maskavā, Bohumas Mākslas muzejā, Hamburgas Kunsthalle, Pori pilsētas muzejā, Šamaljēras pilsētas muzejā, Nacionālajā galerijā Kanberā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Par KALPOTĀJU

Tas esmu es.
PATS.
Nosaukums KALPOTĀJS ir nosaukuma pēc. Kaut gan jāatdzīst, tas atbilst zīmei.
Lēnām esmu jau pieradis. Citi arī pieraduši.
Vārds KALPOTĀJS arī izsaka to, ko esmu gribējis pateikt par sevi.
Kalpošana dažādās nozīmēs. Par to esmu runājis un ar laiku pārliecinos, jā – esmu KALPOTĀJS.
Skulptūru grupa, kurā Kalpotāja figūra novietota uz dažādiem akmens pamatiem,
ir ar ievainotiem Kalpotāja ķermeņiem no čuguna un bronzas.
Dažas figūras ar dzelkšņiem ķermenī, dažas ar caurumiem Kalpotāja miesā, dažas ar caurulēm, kā pievienotas Pasaules sistēmai.
Tas noticis ar KALPOTĀJU, ar PAŠU.
Ievainots Kalpotājs. Bet dzīvs.
Sākums šai zīmei radās kā abstrakta, nekonkrēta doma.
Lēni, viļņojoties kā jūrai, doma materializējās, ieguva miesu, kaulus un nosaukumu.
Tā uzzīmējās un uzgleznojās. Tā pārvētās un mainījās.
Nav zināms kas notiks ar KALPOTĀJU.  Kā uzzīmēsies, vai izveidosies nākošā figūra.
Beigas KALPOTĀJAM es neuzzīmēšu.
Tā paliks nepabeigta.

Ilmārs Blumbergs, 2015.