Sajūsmināts par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) attieksmi un ieinteresētību no tikšanās Rīgā atgriezies Verners Bokums ar domubiedriem.

"Kopš 2005.gada veidoju Liepājas kultūras mantojuma audio un video ierakstu arhīvu, taču līdz šim nespēju ieinteresēt pašvaldības amatpersonas, ka šī informācija ir tā vērtā, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm," stāsta Bokums, kurš šo darbu dara kā "Sabiedrisko mediju biedrības" un sabiedriskā fonda "Liepājas teātris" pārstāvis.

Idejas autors esot bijis kādreizējais Liepājas simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Imants Resnis.

"Viņš rosināja fiksēt kultūras aktivitātes – ne tikai lai paskatītos uz sevi no malas, bet arī, lai kaut ko atstātu nākamajām paaudzēm. Sāku ar orķestra koncertu ierakstiem. Tad nāca Liepājas teātra simtgade, un Teātra muzejs rosināja saglabāt atmiņu stāstījumus, stāstus par Liepājas teātra vēsturi – Zigurds Akmentiņš izstāstīja visu, ieskanējām Leonīda Locenieka fotoarhīvu, ierakstījām intervijas ar aktieriem..."

Šo desmit gadu laikā dokumentēts milzīgs informācijas apjoms – vairāk nekā 1000 sižetu 2000 stundu garumā, stāsta Bokums. Fiksētas Dzejas dienas, Pianisma festivāli (kopā ar Latvijas Radio ierakstiem – pilnībā), Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla koncerti, vairāk nekā 200 LSO koncerti, ierakstīti Austras Pumpures, Olafa Gūtmaņa, Valda Vikmaņa un daudzu citu Liepājas personību dzīvesstāsti, grāmatu atvēršanas, lekcijas, piemēram, Imanta Lancmaņa stāstītais par Liepājas arhitektūru. Un tā tālāk – visu neuzskaitīt.

Līdz šim tas lielā mērā darīts sabiedriskā kārtā, pateicoties sponsoru un privātpersonu atbalstam, teic Bokums. Ar telpām, tehniku un finansiāli palīdzējuši Valērijs Kovaļs, "Latvijas gāze", "Valters un Rapa", Rotari klubs, TN "Kurzeme", "Čilli pica", "Datorcentrs", virkne privātpersonu, ieskaistot Bokuma ģimenes locekļus.

Taču nu, pateicoties domubiedriem Liepājā – Liepājas Universitātes Zinātnes un inovācijas parka (LiepU ZIP) speciālistiem – un Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, pavīdējusi cerība Liepājas kultūras pērles ne tikai saglabāt nākamajām paaudzēm, izveidojot Liepājas kultūras mantojuma digitālo krātuvi, bet arī izmantot tūlīt, iekļaujot fakultatīvās izglītības programmās.

"Pērn man bija izdevība iepazīstināt ar šo materiālu pilsētas skolu direktorus un Izglītības pārvaldi, kas atzina to par vērtīgu esam un izmantojumu mācību procesā."

Pēc Bokuma sacītā, visu audiovizulo materiālu plānots sistematizēt un sakārtot trīs "plauktiņos" – izglītības sistēmā izmantojamais, Liepājas "nacionālo dārgumu" kategorijai atbilstošais un materiāls, kas atbilst novadpētniecības līmenim.

Veiksmīgās sadarbības rezultātā ar LiepU ZIP jau tapis pirmais krātuves prototips. Marta sākumā projekta tālākā attīstība pārrunāta ar LNB speciālistiem, un bibliotēkas Attīstības departamenta direktors Uldis Zariņš atzinis, ka Liepājas komanda ir krietni priekšā tam, ko LNB vēl tikai grasās darīt, piesaistot finansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Nacionālā bibliotēka arī gatava kā partneris piedalīties Liepājas darba grupas projektos un sadarboties Liepājas kultūras mantojuma digitālās krātuves izveidē. LiepU ZIP iesniedzis projekta pieteikumu arī Liepājas Kultūras pārvaldes izsludinātajā projektu konkursā.

"Vēl būs vajadzīga digitalizācija, jo daļa ierakstu ir minidiskos un pat 16 mm filmiņās! Tur vajadzēs līdzekļus. "TV Dzintare" arhīva materiāli tūlīt tūlīt sabirs putekļos, cik vēl nav privātkolekcijās! Jādabū visi iespējamie aparāti un jāšancē!" – lietišķs ir Bokums.

Viņš tam ir gatavs. Atrasti arī daži kuratori, kuri piekrituši savu "lādīti" palīdzēt sakārtot, salikt pa plauktiem. Viens no būtiskākajiem ir arī jautājums, kā izvērtēt, kas ir svarīgs.

"Grūti, šobrīd viens, bet pēc pieciem gadiem varbūt kaut kas cits. Principā būtu jāsaglabā viss," uzskata Bokums.