Apgāds "Jumava" klajā laidis Andra Rača grāmatu "Mana mīlestības astroloģija", ar kuru autors aizvadītās nedēļas nogalē Liepājas muzejā iepazīstināja arī iespējamos lasītājus Liepājā.

Piedāvājam sarunu ar autoru.

Esi dzimis un audzis Liepājā, bet vai joprojām uzskati sevi par liepājnieku?
Skatos futbolu, un bērnu man jautā: par ko tu esi – par "Skonto" vai "Metalurgu"? Es tā paskatos: nu gan pajautāji! Skaidrs, ka par "Metalurgu"...

Tas nozīmē, ka liepājnieks.
Nu, protams.

Bet ne tev, ne brālim [Guntars Račs] taču vairs nav nekādas tiešas saistības ar Liepāju?
Kas ir saistība? Viena meita un mazbērni te ir. Izskatās, ka Simona grib te palikt. Strādā divos dārziņos par muzikālo audzinatāju, pašlaik ir pieredzes apmaiņā Turcijā. Otra meita, Justīne, kas arī ir liepājniece, studē Ventspilī, un pašreiz ir praksē Rīgā.

Te arī mamma atdusas, tikko biju pie viņas. Esmu taču latvietis, pa kapiem dzīvoju. (Smejas)

Šad tad ir arī kursi, kaut ko pamācu Liepājā. Patiesībā, kopš manas mītnes pilsētas ir Rīga un Jūrmala, Liepājā ir bijušas kādas četras grupas, kas pie manis mācījušās.

Tā, ka nav tā, ka nebraucu [uz Liepāju].

Kāpēc Rīga un Jūrmala?
Gribēju pie jūras, bet tur bērniem nebija laba loģistika, tāpēc izvēle ir Rīga, kur viss tuvāk. Lai gan man tur nepatīk. Jūrmala – tīri nekas. Gan cilvēki, gan atmosfēra. Galu galā – jūras gaiss. Jūrai līdzīgs...  Priedes... Tāds gaiss kā Liepājā jau nav.

Mēs dzīvojam mājā, un tas man ir tāds milzīgs hobijs – ņemties pa dārzu. Tur nav jārunā. Laba atpūta. Latviešu joga. Dārzniece visu iekārtoja – nu, tad tā. Bet es teicu – vienalga vienu priedi tajā kompozīcijā iebakstīšu, un arī izdarīju. Pat divas priedes.

Vai "Mana mīlestības astroloģija" ir tava pirmā grāmata?
Ir bijuši divi autorizdevumi, tās īsti nav grāmatas. Brošūriņas. Pēdējo veidojām kopā ar tagadējo sievu – viņa ilustrēja. Saucās "Astroloģiskais savedējs".

Par šo, kurā ir 170 lappuses, varētu teikt – grāmata. Tā, ka pirmā.

Neesmu rakstnieks, pēc dabas esmu publicists, man ir n-tie skribelējumi, zvaigžņu vērotāja piezīmes.

Šķirstot no beigām uz sākumu un lasot virsrakstus, nešķiet, ka šis ir plašām masām domāts populārs izdevums...
Es vienmēr lasu grāmatas no sākuma, un arī citiem iesaku... (Smejas) Arī kursos ir daži tādi steidzīgie, kas grib pārlēkt, lai ātrāk iet uz priekšu. Vienmēr saku, ka pie manis viss notiek pakāpeniski. Un tomēr ceru, ka grāmata ir saprotama. Kā viens gudrais ir teicis: ja tu kaut ko zini, tad tu vari arī mazam bērnam to paskaidrot.

Tātad grāmata...
Grāmata vai rokasgrāmata, nezinu...

Rokasgrāmata – kam?
Tur ir tabulas, varbūt tajās sevi var atrast, ja cilvēks ir izteikts konkrētā tipa pārstāvis, un var arī neatrast, kas tāpat kaut ko nozīmē. Būtībā tā ir grāmata par psihotipiem un to kombinācijām. Gan iekšēji, gan vienam ar otru.

Vai tas ir kas līdzīgs socionikai?
Tur ir apskatīti daži sociāli tipi, mums ir psiholoģiskie, un to ir ļoti daudz, jo cilvēks ir daudzslāņaina būtne. Līdz ar to es te neredzu konkurenci.

Tātad grāmata domāta ikvienam?
Protams. Tur ir arī saite uz astrologs.eu mājaslapu, kurā ir bezmaksas rīks, lai katrs var veikt nepieciešamos aprēķinus un izveidot savu astroloģisko karti.

Un pēc tam ar to jāiet pie zvaigžņu tulka?
Nē. Re, kur ir tulks! (Rāda grāmatu)

Tad jau visus savus ieročus esi atdevis lietošanā jebkuram?
Jā, vienkāršākos.

Nosaukumā ir vārds "mana"...
Piecdesmit gadu vecumā es pēkšņi sapratu, ka drīkstu teikt arī to, ko es pats domāju. Tāpēc arī "mana". Līdz tam, mācot citus, izmantoju tikai to, kas man bija mācīts. Diezgan ilgi briedu... Vaikule gan bija teikusi, ka ātrāk par 70 nevienu nav ko intervēt, jo ātrāk nav, ko teikt.

Es arī tā domāju, bet no otras puses – mēs precīzi nezinām, cik ilgi dzīvosim, un neko nepateikt arī... Mani priekšteči astrologi, arī citās profesijās kaut ko ir atstājuši, un tas var būt vērtīgi nākošajiem.

"Mana" arī tāpēc, ka viss, kas tajā rakstīts, balstīts uz manu astrologa pieredzi, visu esmu pārbaudījis, un zinu, ka tā ir. Ja nebūtu praksē pārbaudītas pieredzes, nebūtu grāmatas. Mani vispār neinteresē teorētiski spriedelējumi, lasu tikai praktiķu grāmatas. Mani interesē tikai dzīve, nevis prātojumi. Izmantoju gan savu personīgo pieredzi, gan "dienesta stāvokli", un cilvēkiem nemitīgi jautāju, pārbaudu, vai tiešām ir tā.

Kāpēc izlēmi, ka jāizdod grāmata?
Konkrētā tēma – attiecības – mani ļoti intersēja, kamēr pašam nebija pietiekami normāli viss sakārtots. Tagad gribēju nolikt to nost, pabeigt, jo šobrīd, 52 gados, mani interesē pavisam citas tēmas.

Grāmata nāca klajā 14.septembrī, mēnesis pagājis. Kā izskatās, vai ir lasītāji?
Izskatās pārsteidzoši labi. Vairākās vietās – "Valters un Rapa", "Rozes grāmatnīca" – pirmajā pārdoto grāmatu desmitniekā. Cik zinu, pirmais metiens tika izpārdots, un šis jau ir otrreiz drukātais. Tas arī parāda, cik šī lieta ir populāra. Var jau teikt, ka ir interese, bet tikai tad, kad jāizvelk maciņš, īsti var redzēt, cik šī interese patiesībā liela.

Cik daudz tu esi gatavs pastāstīt par tavā astroloģiskajā kartē redzamo?
Saule Ūdensvīrā, Mēness Skorpinā. Ūdens un Gaiss.

Un kas no tā izriet?
(Smejas) No tā izriet pretruna. Pretruna starp vajadzību pēc lielas mīlestības un lielas brīvības. Viens grib pieķerties, otrs – aizlaisties jeb nepieķerties.

Vai tas nav tipiski kādai cilvēcei daļai?
Tā ir viena no tipiskajām problēmām. Bet ir arī daudz citu.

Kā tu tiec ar šo pretrunu galā?
Ar grūtībām. (Smejas) Nē, nu tagad ir vieglāk. Tik ļoti vairs brīvību negribas. Secinājums, ka viss ir galvā.

Tepat blakus ir dārziņš, kurā gāju un no kura arī mēģināju bēgt. Šajā sakarībā atceros anekdoti, ko tagad bieži izmantoju pats sev un citiem – līdzīgām problēmām. Divi trakie sarunājas: "Bēgšana jāatceļ!" "Kāpēc?" "Žogs nojaukts..."

Un tā es vairs nebēgu, jo žoga nav. Galvā... Divdesmit gadus pats no sevis tas nenojaucās, tikai tagad kaut kā...

Ko tava grāmata var palīdzēt citiem?
Atrast savu tipu un paskatīties, kāds ir otram. Varbūt puisim, ar kuru gribas nopietnas attiecības. Tas ir vienkāršākais pielietojums.

Esmu aprakstījis mīlestību ar lielo burtu un arī ar mazo, kas ir dažādi labsajūtas veidi. Būsim godīgi, vairums cilvēku vienkārši vēlas labi justies, nevis nesavtīgi mīlēt. Vārds "mīlestība" ir tas, ko parasti saka, bet, redzot, kā ir realitātē... Katrs mīl savādāk. "Blondīne", piemēram, mīl tos, kuri var nodrošināt skaistu dzīvi, citi mīl ciešanas, citi – sagādāt ciešanas otram, un tā tālāk.

Kad jūsma un romantika paiet malā, tad iestājas īstās attiecības, un tas, kādas tās būs, ir izskaitļojams zvaigznēs. Vienkārši sakot, ir mīlestība ar saderību un mīlestība bez saderības, un ir saderība bez mīlestības. Visi jau grib gan, gan, bet atkarīgs, vai liktenis paredz tādu ekstru vai ne.

Šāda literatūra un sevis izziņa ļauj labāk saskatīt, kas tev būs jāpieņem, un tad tu vari izlemt, vai to gribi, vai ne.

Grāmatā tu tiec pieteikts kā astropsihologs. Kāpēc ne astrologs?
Lai cilvēkus, kas nāk pie manis, nemānītu, ka tā ir pareģošana, jo tā ir sevis atrašana, tāpēc bija jāpin klāt psiholoģija. Bet negribu arī nodot astroloģiju, izmantoju šo instrumentu lepni, bez kautrēšanās. Varbūt precīzāks nosaukums būtu "dvēseles astrologs".

Kādu tas varbūt šokēs, bet zvaigznes mani vispār neinteresē. Mani interesē cilvēks, vienīgi un tikai cilvēks. Un daba. Un dievs. Dievs, cilvēks, daba. Tik vienkārši. Bet zvaigznes ne, tas ir ziņkārīgajiem, es tāds neesmu.

Kas tevi tagad interesē, kad attiecību jomā viss kārtībā? Par ko būs nākamā grāmata?
Man jau ir nosaukums, līdzīgs šim, tikai otrais vārds būs nomainīts pret citu. Bet vēl negribu atklāt, gribu pagaidīt, vai kādai izdevniecībai, tirgum tas būs interesanti.