Liepājnieks Juris Šmits, kurš pirms mēneša ar sāpošu kāju aizbrauca uz slimnīcu, iznākot no tās, atklāja, ka viņam piespriests sods – Ls 20.

Automašīnu Juris Šmits tik tiešām nebija novietojis oficiālajā stāvvietā, jo tur vietu nebija. Tā atradās ne gluži zālienā, bet ar zāli apaugušā laukumā – apmēram tādā, kāds atrodas iepretī biroju un iepirkšanās centram „Gallery” Jūras ielā, kur pirmdien, starp citu, bija novietots ne vairāk, ne mazāk kā 40 (!) automašīnu.

Juris Šmits: „14.oktobrī biju mežā, kritu, un kāja tik ļoti sāpēja, ka nācās braukt uz slimnīcu. Stāvvietā brīvu vietu nebija, nācās auto novietot citur, jo pie ārsta bija jātiek.”

Kamēr uztaisīts rentgenuzņēmums, kāja ieģipsēta, jo izrādījies, ka tā lauzta, pagājušas stundas četras.

„Kad mani ar slimnīcas ratiņiem aizveda līdz mašīnai, sanitārs pamanīja paziņojumu par uzlikto sodu...”

Nospriedis, ka nav gluži taisnīgi, Juris Šmits taisnā ceļā devies uz pašvaldības policiju, kur uzrakstījis iesniegumu policijas priekšniekam, izskaidrojot notikušā apstākļus, kā arī pievienojis slimnīcā saņemtās diagnozes kopiju un devies mājās, pārliecībā, ka policijas priekšnieks ar izpratni uztvers situāciju un sodu atcels.

„Pēc trim nedēļām saņēmu atbildi, ka viss ir likumīgi...”

Lai gan visu policijas atsūtītās atbildes tekstu ir grūti salasīt, jo apmēram trešā daļa no tā ir slikti nodrukāta, dažas tēzes kopīgiem spēkiem izlobījām.

Pēc virknes normatīvo aktu pantu uzskaitījuma gandrīz divarpus lappušu garumā, pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Dīķis secina, ka „...lietā nav neviena objektīva, likumīga un pamatota iemesla, lai piemēroto sodu atceltu”.

Interesanti, ka secinājums izdarīts, arī ņemot vērā APK 244.pantā teikto, ka amatpersona „...pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā...”

Tātad lauzta kāja pēc Dīķa kunga ieskata nav ne „objektīvs, ne pamatots iemesls”, lai sodu atceltu.

Juris Šmits, kurš krietni pieklibodams vakar ieradās portāla redakcijā, sodu jau samaksājis, tomēr savu stāstu vēlējās izstāstīt, jo uzskata – mazliet vairāk ieinteresētības, iedziļināšanās un līdzjūtības no pašvaldības policijas amatpersonu puses nenāktu par ļaunu.

Likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 6.punkts nosaka: viena no pašvaldības funkcijām ir „nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu”.

Tātad likuma pārkāpēja ir nevis Juris Šmits, bet pašvaldība, kas nav nodrošinājusi „pieejamību” veselības aprūpei.

Varbūt šajā gadījumā Dīķa kungam, kā pašvaldības ieceltai amatpersonai, vajadzēja Šmita kungam atvainoties, nevis viņu sodīt?