Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” Liepājas grupas biedrs, deputāts Ivars Kesenfelds par Nacionālās apvienības saraksta veidošanas peripetijām un līdzšinējo darbu pašvaldībā.

Kāpēc nestartējat ar pirmo numuru? Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” saraksta līderis Raivis Blumfelds liepājniekiem ir mazāk zināms.
Sākumā “Visu Latvijai!” Liepājas nodaļa mani sarakstā vispār negribēja iekļaut.

“Visu Latvijai!” Liepājas grupas patriotiskajiem jauniešiem, kuri vēl neapzinās Liepājas faktisko situāciju, bija pretenzijas pret manu “neelastību un nespēju darboties Ulda Seska vadītajā koalīcijā”, kā arī par manu it kā slikto reputāciju.

Jā, un vienam no Nacionālās apvienības valdes locekļiem nepatika manis inscenētais TB/LNNK Liepājas grupas rīkotais pikets pret ASV jaukšanos Latvijas iekšējās lietās, izdarot politisku spiedienu uz Latvijas valdību tā sauktajā ebreju īpašumu kompensāciju lietā. Pikets notika laikā, kad Liepājas domē viesojās ASV vēstnieks.

Pateicoties Liepājas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK grupas biedru absolūtam atbalstam un Nacionālās apvienības valdes locekļu Gaida Bērziņa un Raivja Dzintara sapratnei, tika rasts kompromiss – 5.vieta sarakstā.

Kāda ir Jura Pavītola loma šādas secības noteikšanā sarakstā?
Tam nav nekāda sakara ar Pavītola medijos paustajām absurdajām materiālas dabas pretenzijām pret mani. Pavītola kungs par šo publisko ķengāšanos ir saņēmis Nacionālās apvienības ētikas komisijas pirmo un pēdējo brīdinājumu.

Bet sākumā taču bijāt koalīcijā? Kāpēc tomēr aizgājāt?
Koalīcijā pabiju pusotru gadu, bet man bija principiālas domstarpības ar Seska komandu, un laipot neprotu.

Piemēram, mums bija domstarpības par to, ka dome ar saviem saistošajiem noteikumiem pretlikumīgi nostiprināja SIA “Liepājas enerģija” monopolstāvokli pilsētā, kā arī par to, ka četri hektāri vēsturiskā Jūrmalas parka teritorijas ar jauno teritoriālo plānojumu tika likvidēti, tāpat par ačgārnu vēsturiskā centra aizsardzības politiku, par atsevišķu domes un tās kapitālsabiedrību finanšu pirmdokumentu slēpšanu no manis, kā deputāta utt.

Manu aiziešanu no koalīcijas publiski atbalstīja arī “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” valde.

Vai pretrunas nodaļā neradās arī tāpēc, ka daļa jūsu saraksta kandidātu vēlas sadarboties ar Uldi Sesku, bet jūs – ne?
“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Liepājas grupa jautājumā par nesadarbošanos ar Ulda Seska koalīciju mani pilnībā atbalstīja.

Tā kā maz pazīstu “Visu Latvijai!” deputātu kandidātus, jo cilvēkus vērtēju pēc darbiem, nevis vārdiem, man grūti spriest par viņu nostāju šajā jautājumā.

Kā vērtējat Ulda Seska, kā pašvaldības vadītāja, darbu. Kāpēc, jūsuprāt, būtu jāmaina pašvaldības vadītājs, ja tā uzskatāt?
Man nav pieņemama tā pozitīvisma kampaņa, ko, izmantojot administratīvos resursus, respektīvi, liepājnieku naudu, pēdējos gados izvērsis Seska kungs. Tāpat neformālā sadarbība ar Saskaņas centru balsojumos par Liepājai neizdevīgiem saimnieciskiem lēmumiem.

Visatļautība, kas robežojas ar tiesisko nihilismu. Tas, ka labas pārvaldības principi tiek aizstāti ar atjautīgām juridiskām konstrukcijām. Arī tas, ka Eiropas naudas ieplūšana Liepājā tiek pasludināta par Seska komandas unikālo veiksmes stāstu.

Vai tagadējam domes priekšsēdētājam Uldim Seskam kāds no sarakstu līderiem ir reāls konkurents, kas varētu viņu nomainīt, iegūstot arī nepieciešamo vairākumu jaunas koalīcijas izveidošanai?
Jā, Jānis Vilnītis no Reformu partijas.

Manuprāt, Jāņa Vilnīša izredzes ir reālas pie viena nosacījuma – ja Ulda Seska vadītā Liepājas partija neslēgs oficiālu vai visdrīzāk neformāla rakstura koalīciju ar Saskaņas centru.

Bet varētu būt arī jauns līderis no pašas Liepājas partijas, piemēram, deputāts un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš, kurš manuprāt šajā partijā varētu ienest konstruktīvas vēsmas.

Vai, jūsuprāt, pašvaldību var vainot, ka tā nav laikus pievērsusi uzmanību “Liepājas metalurga” problēmām?
Liepājas pašvaldība nav Metalurga akcionāre, un tai nav bijusi iespēja ietekmēt uzņēmuma akcionāru saimniecisko darbību.

Domes vadībai gan var pārmest to, ka gadu gadiem nepamatoti izvērsto viena uzņēmuma lobēšanu, neveicinot alternatīvu darbavietu veidošanos pilsētā. Nekritiskā pozitīvisma kampaņa attiecībā uz “Liepājas metalurga” zināmā mērā novērsa sabiedrības uzmanību no uzņēmumā samilzušajām problēmām.

Bet kā tad tomēr paliek ar jūsu reputāciju – jūsuprāt, tā ir laba vai slikta?
Skatoties spogulī, to nevar ieraudzīt. Domāju, ka par to lai spriež vēlētāji!