Pēc metodoloģijas izmaiņām publicēti jaunākie Republikas pilsētu attīstības līmeņa indeksi. Liepāja pēc 2014.gada datiem atrodas lejasdaļā, apsteidzot tikai Latgales virziena pilsētas.

Attīstības līmeņa indeksu aprēķina Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA). Teritorijas attīstības indekss ir vispārināts rādītājs, ko aprēķina ar noteiktiem svara jeb nozīmības koeficientiem summējot svarīgāko, teritoriju (pašvaldību) attīstību raksturojošo statistikas pamatrādītāju standartizētās vērtības.

Teritorijas attīstības indeksi republikas pilsētām, novadiem un plānošanas reģioniem aprēķināti pēc astoņiem rādītājiem un aprēķinā izmantoti Centrālās Statistikas pārvaldes dati par iedzīvotāju skaitu.

Pārējie attīstības indeksa aprēķiniem nepieciešamie sākotnējie dati tiek iegūti no Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts kases, Valsts ieņēmuma dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Valsts zemes dienesta, teikts VRAA mājaslapā.

Republikas pilsētu attīstības līmeņa indeksi pēc 2014.gada datiem:
Rīga +0,500
Jūrmala +0,068
Jelgava –0,109
Valmiera –0,269
Ventspils –0,740
Liepāja –1,016
Jēkabpils –1,075
Daugavpils –1,392
Rēzekne –2,257

Kā redzams, Liepāja savā attīstībā pārspēj tikai Latvijas austrumu puses pilsētas - Jēkabpili, Daugavpili un Rēzekni. Arī iepriekšējā attīstības indeksā, kas vairs netiek rēķināts, mūsu pilsēta bija atpalicēju galē. Jaunajā attīstības indeksā tiek ņemti vērā astoņi būtiski rādītāji. Zemāk apskatāmi 2014.gada indeksā iekļautās pazīcijas, dati un Liepājas vieta tajā. Kā redzams, mūsu pilsētu uz leju velk augstais bezdarba līmenis (šogad tas ir vēl lielāks!), ilgtermiņa migrācijas saldo (diemžēl, cilvēki turpina pamest Liepāju) un faktiski ieturētais iedzīvotāju ienākumu nodoklis uz 1.iedz., euro.

Ekonomiski aktīvo individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000  iedzīvotājiem
Rīga 80,0
Valmiera 45,6
Jelgava 37,7
Jūrmala 36,7
Jēkabpils 36,4
Liepāja 35,1
Rēzekne 33,7
Ventspils 32,4
Daugavpils 29,7
 
Bezdarba līmenis, %

Rīga 3,9
Jūrmala 4,4
Valmiera 4,6
Jelgava 5,3
Ventspils 7,1
Jēkabpils 7,4
Daugavpils 7,9
Liepāja 9,8
Rēzekne 12,7
 
Trūcīgo personu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā
Jūrmala 2,4
Liepāja 2,5
Rīga 2,9
Valmiera 3,4
Ventspils 4,7
Jelgava 4,9
Daugavpils 5,2
Jēkabpils 6,4
Rēzekne 9,5
 
Kopējais noziedzīgo nodarījumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem
Liepāja 14,7
Jūrmala 25,0
Jelgava 25,2
Ventspils 26,1
Daugavpils 26,2
Valmiera 26,3
Rēzekne 28,4
Jēkabpils 32,6
Rīga 32,8
 
Dabiskās kustības saldo uz 1000 iedzīvotājiem
Jelgava 0,8
Valmiera –1,5
Jēkabpils –2,2
Jūrmala –2,2
Liepāja –2,2
Rīga –2,3
Ventspils –3,5
Daugavpils –6,2
Rēzekne –7,8
 
Ilgtermiņa migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem
Jūrmala 0,1
Rīga –1,4
Jelgava –3,4
Daugavpils –5,0
Ventspils –7,5
Valmiera –8,0
Jēkabpils –8,6
Liepāja –9,0
Rēzekne –13,5
 
Iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem
Ventspils 403,5
Liepāja 403,4
Jūrmala 403,2
Daugavpils 402,9
Valmiera 389,9
Rīga 376,4
Rēzekne 374,8
Jēkabpils 352,6
Jelgava 348,4

Faktiski ieturētais iedzīvotāju ienākumu nodoklis uz 1.iedz., euro
Jūrmala 716,0
Rīga 702,8
Ventspils 669,3
Valmiera 625,5
Jelgava 602,8
Jēkabpils 463,1
Liepāja 451,5
Rēzekne 441,7
Daugavpils 439,3