Reformu partijas (RP) bijušie un vēl esošie biedri Kurzemē dibinās sabiedrisko organizāciju, kas pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām, visticamāk, pārtapšot politiskajā partijā.

Sabiedriskās organizācijas dibināšana tiek plānota šī gada rudenī, aģentūru LETA informēja uzņēmējs un nu jau bijušais RP Kurzemes reģionālais vadītājs Jānis Vilnītis.

Bijušie RP biedri Kurzemē ar jaunās organizācijas dibināšanu nesteidzas, jo "vasara ir mierīgāks atvaļinājumu laiks", bet rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās kā atsevišķs spēks tā nekandidēs, skaidroja Vilnītis. Bijušie RP biedri no Kurzemes citās nacionāla mēroga partijās nolēmuši nestāties, tomēr vienlaikus daži no viņiem, tostarp Saeimas deputāte Inita Bišofa, tiks deleģēti kandidēšanai no Latvijas Reģionu apvienības saraksta.

Bijušie RP biedri no Kurzemes septembrī sanāks kopā ar mērķi dibināt sabiedrisko organizāciju. Ar laiku tā varētu pārtapt par Kurzemes partiju - šāds iespējamais jaunās organizācijas nosaukuma variants tiek apsvērts, ņemot par paraugu partijas citos Latvijas novados, proti, Vidzemes partiju un Latgales partiju, skaidroja Vilnītis.

Kā ziņots, RP Liepājas un Saldus nodaļu biedri nosūtījuši RP valdei paziņojumu, kurā paziņo par izstāšanos no partijas, jo Kurzemes biedri uzskata, ka RP ir zaudējusi savu mērķi un vīziju. RP nodaļas Ventspilī un Kuldīgā, kurās biedru skaits ir ļoti mazs, vēl lems par to turpmāko likteni, taču arī no Ventspils nodaļas vadītāja Ventspils domes opozicionāra Aivja Landmaņa un Kuldīgas nodaļas vadītāja Aleksandra Cimmermaņa puses ir izskanējusi vēlme piedalīties kopīgas biedrības veidošanā, atzina Vilnītis.

"Pagaidām vēl iepauzēsim, mēs negribam forsēt. Taču mums ir vēlme nepazaudēt vienam otru, un kā pirmais solis varētu būt biedrības izveidošana," atzina Vilnītis, skaidrojot, ka iecere ir apvienot bijušos RP biedrus no visas Kurzemes, veidojot reģionālu spēku. Atsevišķi bijušie RP biedri no Kurzemes, piemēram, Saeimas deputāte Inita Bišofa, noteikti varētu kandidēt šoruden gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Tas nenozīmē viņu stāšanos kādā citā partijā, bet kandidēt var arī no kādas partijas saraksta, neesot attiecīgās partijas biedram, proti, uz deleģējuma pamata, skaidroja Vilnītis. Viņš pats Saeimas vēlēšanās neplānojot kandidēt.

No RP aizejošie reģiona politiķi uzskata, ka 2011.gadā Valsts prezidenta Valda Zatlera noteiktā "diagnoze" Latvijas politiskajai situācijai bija pareiza un precīza. "Joprojām atbalstām viņa drosmīgo lēmumu par tautas nobalsošanu par 10.Saeimas atlaišanu," teikts paziņojumā.

"Joprojām arī šogad, 2014.gadā, uzskatām, ka Reformu partijas pieteiktās reformas un nepieciešamība pēc pārmaiņām ir aktuālas, ka sabiedrības uzticamība ar intensīvu, godīgu un paškritisku darbu ir atgūstama. Taču mums ir svarīgi saglabāt principu, ka vārdi atbilst darbiem. Ka iesāktās reformas, programmā minētie uzdevumi un solījumi vēlētājiem tiek pildīti, netiek aizmirsti vai mainīti. Nevaram samierināties ar situāciju, ka par Latvijas reģioniem un novadiem atceras tikai pusgadu pirms Saeimas vēlēšanām, pārējā laikā ignorējot reģionu vajadzības un problēmas," teikts paziņojumā.

Aizejošie RP liepājnieki un saldenieki joprojām uzskata, ka Latvijas interesēs ir partiju konsolidācija un to apvienošanās ilgtermiņā, taču viņi nevarot piekrist veidam, kā tas patlaban tiek darīts sadarbībā ar "Vienotību", atļaujot mazo reģionālo partiju biedriem no Tukuma, Kuldīgas, Latgales un citurienes startēt kā savu partiju biedriem "Vienotības" sarakstā, bet savam sadarbības partnerim - Reformu partijai - liekot tās biedriem pamest partijas rindas un kļūt par "Vienotības" biedriem.

"Šādos apstākļos uzskatām, ka godīgāk ir izstāties no RP, atzīstot, ka partija ir pazaudējusi ne tikai daudzus savus deputātus, ministrus un biedrus, bet faktiski arī mērķi un vīziju," teikts paziņojumā.

Aizejošie RP biedri pauduši vēlmi turpmāk saglabāt savu biedru kopību un saliedētību Kurzemē, turpināt pārstāvēt iesākto pārmaiņu un reformu garu pēc būtības un uzskata, ka turpmāk Latvijas reģioniem pašiem aktīvi jāiesaistās valsts pārvaldē.