Portāls meklē atbildes uz jautājumiem kā Liepājai attīstīties, ja mūsu pilsēta valstī ir pirmajā vietā ar infrastruktūru, bet vienā no pēdējām pozīcijām darbspējīgo strādājošo īpatsvara ziņā.

Jau rakstījām par Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) veikto pētījumu, saskaņā ar kuru Liepāja ir otra investīcijām pievilcīgākā pašvaldība valstī. Tās lielākais plus ir attīstītā infrastruktūra, kas mūs padara par ranga līderi starp 119 pašvaldībām, bet uz leju velk zemā pozīcijā "cilvēkkapitāls", kurā Liepāja ir tikai 49.vietā.

Apskatot cilvēkkapitāla sastāvdaļas, aina iezīmējas visai katastrofāla, it īpaši tiem, kas gaida lielus ārzemju vai pašmāju investorus, ražotājus, ekonomikas sildītājus. Izrādās, saskaņā ar VRAA pētījumu, darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvara ziņā Liepāja ir 112.vietā (!) no 119 pasvaldībām. Tātad jaunajiem investoriem pieejamo vietējo darbinieku nebūs daudz, vai arī tie būs jāpārvilina no citiem uzņēmumiem. No investoru viedokļa mums ir augsta strādājošo darba samaksa un nepietiekami augsts bezdarba līmenis. Abi šie rādītāji nav par labu jaunu (pārsvarā – mazkvalificētu) darba vietu radīšanai.

Kādas perspektīvas? Kā ar jauno paaudzi? Izrādās, arī slikti. Šajā ziņā Liepāja ir tālu lejasgalā. Jauniešu īpatsvars ir tikai 102.vietā no 119.

Pilsēta biznesa infrastruktūrā, kas atzīta par labāko Latvijā, ir ieguldījusi desmitiem miljonus Eiropas fondu naudas (uzņemoties arī miljonu lielas ilgtermiņa parādsaistības). Vai tam ir atdeve? Kas strādās? Pēc atbildēm vērsāmies arī pašvaldībā.

Skaidro domes sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne. "Liepājai vēsturiski vienmēr bijis zems darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits un īpaši smagi krīzes sekas varēja izjust saistībā ar to, ka Liepāja ir ražošanas un eksporta pilsēta, likumsakarīgi, ka pasaules un Krievijas krīze pirmkārt un vissmagāk ietekmēja tieši eksportējošās pilsētas.

Joprojām ir vērojama darba spēka piedāvājuma un pieprasījuma nesabalansētība – uzņēmumiem trūkst darbinieki, taču tiem darbiniekiem, kuri ir bez darba, trūkst nepieciešamās kvalifikācijas. Darba tirgū pieprasījums pašlaik ir profesiju grupās, kurās pārsvarā ir nepieciešams augstāks izglītības līmenis nekā vidējā izglītība. Savukārt visvairāk bezdarbnieku iepriekš ir bijuši nodarbināti tieši vienkāršajās profesijās (palīgstrādnieki, pārdevēji, apkopēji, sētnieki u.c.), kur izglītības līmenim nav noteicoša nozīme. Līdz ar to šo bezdarbnieku vidū ir nepieciešams veicināt kvalifikācijas celšanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu.

Latvijas mērķis ir līdz 2020.gadam panākt vispārējās un profesionālās izglītības proporcionalitāti, lai katrā no tām mācītos 50% skolēnu. Pašlaik pārsvars ir vispārējai izglītībai ar 60%, jo profesionālās izglītības jomā mācās 40% audzēkņu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtā informācija.
Arī Liepāja jau ir aktīvi sākusi darboties šajā virzienā. Liepājas Valsts tehnikums jau noslēdzis līgumus par kopēju sadarbību profesionālās izglītības kvalitātes attīstības veicināšanā izglītības programmu izstrādē un pilnveidošanā, nozares tehnoloģiju attīstības un informācijas aprites sistēmas pilnveidošanā, konsultācijas skolēnu mācību uzņēmumu darbības uzsākšanā un īstenošanā, audzēkņu prakšu kvalitatīvas norises nodrošināšana.
Kā vienu no veiksmīgākajiem piemēriem var minēt uzņēmuma "Jensen Metal" apmācību programmu, kurā no pagājušā gada septembra uzsākta darbinieku pieņemšanu ar nelielu darba pieredzi vai vispār bez iepriekšējas darba pieredzes metināšanā. No programmas ietvaros pieņemtajiem 29 darbiniekiem, šobrīd uzņēmumā strādā 21 darbinieks, kas apguvis tieši uzņēmuma specifikai nepieciešamās prasmes un iemaņas, uzsākot savu profesionālo izaugsmi. Kopumā uzņēmuma šobrīd strādā 245 darbinieki.

Tāpat ļoti svarīgi piesaistīt investorus un radīt viņiem pievilcīgu infrastruktūru. Ko pilsēta arī dara. Vēl ne tik senā pagātnē Liepājas potenciālajās uzņēmējdarbības teritorijās Karostā, kā arī Meldru un Dūņu ielās nekas neliecināja, ka šeit reiz kaut kas notiks. No pilsētai piederošajiem zemes gabaliem, ko uzņēmēji varētu izmantot savu ieceru realizēšanai, tie neatbilda mūsdienu prasībām atbilstošam piedāvājumam – sakopta, attīrīta teritorija, sakārtotas pazemes inženierkomunikācijas, izveidotas ietves, apgaismojums un rekonstruētas ielas – bez nekādām pārmērībām. Šodien šāds piedāvājums Liepājas pilsētai ir un mēs to varam jebkurā brīdī piedāvāt kā vietējiem, tā potenciāliem ārvalstu uzņēmējiem.

Lai arī investīciju projektu attīstība no uzņēmēju viedokļa dažādu objektīvu iemeslu dēļ ir sarežģīts, samērā lēns un piesardzīgs process, Liepājas piedāvājums šodien ir konkurētspējīgs un darbs pie jaunu projektu attīstības mūs pilsētā notiek pastāvīgi.

Svarīgi atcerēties, ka pašvaldība var nodrošināt labvēlīgus apstākļus uzņēmējiem – sakārtotu infrastruktūru, izdevīgu nodokļu politiku (SEZ), vienkāršotu dokumentācijas kārtošanu, varam līdzdarboties un palīdzēt veidot jaunas apmācības programmas utt., tomēr jāsaprot, ka algu politika ir atkarīga no katra uzņēmēja un pašvaldība to nevar ietekmēt."

Viss iet labi, tikai garām

Uzņēmēju viedokli saistībā ar ifrastruktūru, investoriem un  darbaspēku pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes padomnieks reğionu attīstības jautājumos, Liepājas domes deputāts Ģirts Kronbergs: "Īsi runājot – viss iet labi, tikai garām! Jo zemāka alga un vairāk brīvo darbinieku, jo labāk investoram. Mums tā nav. Trūkstot darbaspēkam, Liepājai jāpiesaista speciālistus arī no apkārtnes, bet, piemēram, dzīvokļu īres cenas ir neadekvāti augstas.

Ja kāds investors vēlētos šeit ienākt un izveidot ražotni ar vietējo darbaspēku, sākumā tā nevarētu būt lielāka par 50 darbiniekiem. Ar laiku, kādus pārvilinot, strādnieku skaits varētu sasniegt 100. Ar saviem darbiniekiem te neviens nenāks, ja nu vienīgi ar menedžeriem, kas pārrauga ražošanu.

Liepājā šobrīd ir izveidota laba infrastruktūra, bet tai ir jāsniedz kāda atdeve. To nejūt. Infrastruktūra noveco, amortizējas. Liepāja šiem mērķiem ir aizņēmusies milzīgus līdzekļus, un tas parāds gulstas uz iedzīvotāju pleciem. Lai šie aizņēmumi attaisnotos, nauda būtu jāatdod, intensīvi lietojot infrastruktūru. Tas nenotiek. Piemēram, biznesam paredzētajās teritorijās Meldru, Lazaretes un Dūņu ielās ir ieguldīti 5 miljoni eiro, bet vēl neviens reāls līgums ar investoriem nav noslēgts. Tikai rezervācijas vienošanās ar UPB.

Es ieteiktu koncentrēties ne tikai uz ārzemju investoru meklēšanu, bet palūkoties uz mūsējiem. Daudz latvieši sekmīgi strādā ārzemēs, attīsta ražošanu, mazo un vidējoi biznesu. Tie varētu kaut ko darīt arī Liepājā."