Māris Gulbis, liepājnieks, kurš izveidoja Uzņēmumu reģistru un vadīja to vairāku gadu garumā, viens no populārākajiem Repšes valdības ministriem apliecina: atgriežos Liepājā un politikā.

Ķersimies uzreiz vērsim pie ragiem – vai taisnība, ka esat atgriezies politikā, turklāt aktīvi tajā iesaistījies nevis Rīgā, bet Liepājā?
Lielā mērā no politikas nekad neesmu aizgājis – visu šo laiku esmu sekojis notikumiem līdzi. Aktīvajā politikā biju četrus gadus, bet sešus gadus esmu nostrādājis valsts sektorā – desmit gadi no mana mūža ir pietiekami daudz.

Kāpēc Liepāja? Tāpēc, ka Liepājā pagājusi mana bērnība, esmu te uzaudzis, sācis skolas gaitas Liepājas 1.vidusskolā – starp citu, vienā klasē ar Gunāru Ansiņu. Liepājā atgriežos regulāri, katru vasaru te atbraucu kopā ar bērniem, šeit dzīvo mani radi, draugi un ir daudz labu paziņu. Satiekos arī ar bijušajiem kolēģiem, redzu un dzirdu, kas te notiek un kas nenotiek.

Un kas nenotiek?
Tā zināmā mērā ir politikas ābece, ka pilsētā un valstī viss notiek tad, ja ir aktīva un zinoša opozīcija, un pēdējos gados diemžēl izveidojusies situācija, ka Liepājā nav šāda spēka vai tādu vietējo politiķu, kas valdošajiem elpo pakausī. Paskatīsimies kaut vai Rīgas domi – lai ko neteiktu par “Vienotību”, bet tā visu laiku min uz papēžiem Nilam Ušakovam, un tas disciplinē kā pilsētu, tā mēru un viņa komandu. Man šķiet, ka Liepājā deputāti ieslīguši konformismā un pakļaujas konjunktūrai. Es sekoju līdzi – lasu Liepājas portālus, Liepājas ziņas, un redzu, ka opozīcija ir aizsnaudusies. Varbūt tas saistīts ar to, ka ir citi darbi, bizness, grūti spriest – uz šo jautājumu vislabāk varētu atbildēt viņi paši un, protams, vēlētāji.

Konkrēti kurš politiskais spēks jūs ir uzrunājis?
Esmu Reģionu apvienības biedrs, un domāju, ka šis politiskais spēks noteikti startēs vēlēšanās Liepājā. Liepājā ir arī šīs partijas nodaļa, ko vada uzņēmējs Ivars Kesenfelds, un acīmredzot uz šīs bāzes tad arī tiks veidota komanda, kas startēs vēlēšanās. Ivaru labi pazīstu jau no Uzņēmuma reģistra laikiem, kad iepazināmies Liepājas tenisa kortos. Pazīstu viņu gan kā ļoti tiešu cilvēku ar neatkārtojamu humora izjūtu, gan kā uzņēmēju ar lielām darba spējām.

Teicāt, ka lasāt portālus, ka esat informēts par to, kas notiek Liepājā, bet, cik labi jūs pazīstat Liepāju un tās vajadzības?
Liepājā ļoti atšķiras no tā, kas šobrīd redzams Vidzemē, Zemgalē. Piemēram, Valmierā komercdarbība notiek visplašākajā nozīmē, tur ir izveidoti un tiek veidoti eksportspējīgi uzņēmumi, kas negaužas ne par ekonomiskām krīzēm, ne ko citu, un rada pilsētai un valstij augstu pievienoto vērtību. Mazajā Valmierā ir desmitiem  tādu uzņēmumu. Liepājā pēc Metalurga kraha nav daudz uzņēmumu, kas ne tikai nodarbinātu lielu skaitu strādājošo un maksātu pieklājīgas algas, bet arī stabilizētu pilsētas ekonomisko situāciju. Kas tad rada pievienoto vērtību? To rada uzņēmumi un ļaudis, kas pārstāv nozares ar augstu produktivitāti.

Vidējā alga un vidējā liepājnieka atalgojums šobrīd par 20 – 30% atšķiras no Vidzemes lielāko pilsētu strādājošo darba samaksas, nerunājot nemaz par Rīgu, kur starpība pat var sasniegt pusi. Ja viesmīlis kafejnīcā Liepājā man saka, ka viņš nopelna augstākais 300 – 400 eiro, savukārt Valmierā tie ir 700 – 800 eiro, tātad gandrīz uz pusi vairāk, tad tas nozīmē, ka šeit nav maksātspējīgu pilsoņu, te nav pirktspējas, nav pietiekami daudz turīgu cilvēku, toties ir galms, neliela svīta, kas kontrolē un regulē lielākās naudas plūsmas, un „sirsnīgi” jūtas. Jautājums tikai – ko darīt visiem pārējiem liepājniekiem?

Pēc manā rīcībā esošās informācijas, ņemot vērā gan ūdens skaitītājus, gan “Latvenergo” pieslēgumus un mobilo telefonu lietotājus, Liepājā pašreiz ir ap 40 000 iedzīvotāju, bet Liepājas dome savā mājaslapā ierakstījusi, ka Liepājā pastāvīgi dzīvo 70 000 cilvēku. Starpība ir diezgan liela – 30 000. Studentiem būtu darbiņš – papētīt šo jautājumu.

Ja cilvēki būtu apmierināti, tik iespadīgs aizbraucēju skaits no Liepājas nebūtu. Siguldā, starp citu, pat ir iedzīvotāju skaita pieaugums, kaut ne liels, bet tomēr ir.

Kāda bija jūsu pirmā oficiālā iepazīšanās ar Liepājas domi?
Biju tikko amatā apstiprināts jauns un nepieredzējis iekšlietu ministrs, un kopā ar otru tādu pašu – pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru – bijām atbraukuši uz Liepājas dienām pēc domes uzaicinājumu. Paspiedām roku Liepājas mēram Uldim Seskam, un pēc oficiālās daļas tikām uzaicināti uz kādu skaistu namiņu Bernātos, kas, kā vēlāk uzzināju, piederēja “Liepājas metalurgam”, tātad tā īpašniekam Zaharjinam. Tur Liepājas mērs mums prezentēja SPA procedūras. SPA un pirts procedūras, Ukraiņu izcelsmes masieru komandas darbs, protams, bija ļoti lielisks, bet es arī sapratu, ka tā bija tāda kā rutīnas viesmīlība no Liepājas mēra puses. Bet visinteresantākais, ka Seska kungs šajā namiņā jutās nevis kā viesis, bet kā saimnieks.

Tāda bija mana pirmā oficiālā tikšanās ar Liepājas mēru.

Liepājniekiem neklājas viegli. Bet ko jūs Seska kunga vietā darītu?
Ja es šodien būtu Liepājas mērs, mēģinātu panākt trīs lietas. Pirmkārt, mēģinātu izveidot spēcīgu vidējās un augstākās izglītības līmeni – rastu iespēju uzaicināt tādus skolotājus, pasniedzējus, lai izglītības kvalitāte kārdināli uzlabotos un vecākiem nebūtu jāmeklē privātskolotāji vai jāsūta bērni uz Rīgu, vai jāpārceļas pašiem uz galvaspilsētu.

Otrs, es tomēr uzskatu, ka mērijai ir pa spēkam atrast vismaz vairākus pasaules augsto tehnoloģiju, bioķīmijas vai farmācijas uzņēmumus, kas varētu nobāzēties Liepājā, jo tas piesaistītu kvalificētus speciālistus, viņu ģimenes, naudu. Piemēram, Valmierā ir divi tādi – Valmieras stikla šķiedras uzņēmums un “Valpro”, kuri ir vieni no veiksmīgākajiem Baltijā. Arī Ventspils ir parādījusi, ka iiespējams piesaistīt biznesu ar augstām  tehnoloģijām un pievienoto vērtību.

Trešā lieta, kas vajadzīga, ir jārada vide, kas izmainītu dramatisko vecuma struktūru, kāda pastāv Liepājā. Liepājas iedzīvotāji strauji noveco, redzams, ka šobrīd no Liepājas visvairāk aizceļo jaunieši vecumā no 19 līdz 24 gadiem, un šī tendence pieaug. Liepājā galvenokārt paliek cilvēki pēc 60. Ja paskatāmies, kāda ir perspektīva, tad pēc divdesmit gadiem tiem 20%, kas te būs palikuši, nāksies uzturēt 80% vecākā gadagājuma cilvēku. Tas būs milzīgs slogs nodokļu maksātājiem. Tāpēc ir jārada visi apstākļi, lai jaunie cilvēki Liepājā atgrieztos, un ne jau tikai vasarā.

Liepājā ir neaizsalstoša osta, kuras infrastruktūra, protams, attīstās, taču būtu jāsāk pētīt arī Speciālās ekonomiskās zonas pienesumu Liepājas budžetam, jo, manuprāt, skaitļi, ko uzrāda SEZ ir pieticīgi!

Man šķiet, ka Liepājā situācija ir līdzīga kā tajā anekdotē par Brežņevu: kuru iesēdināja traktorā, kam bija noņemti riteņi, un vairāki vīri to kustināja, lai liktos, ka traktors iet uz priekšu...

Protams, ir koncertzāle, nākamā lielā investīcija būs cietums, kas došot grūdienu ekonomikai. Tikai neaizmirsīsim, ka šajos objektos liela daļa ir valsts budžeta un Eiropas naudas, turklāt koncertzāli būs iespējams normāli uzturēt tikai tad, ja atšķirībā no cietuma, izdosies to piepildīt ar apmeklētājiem.

Negribu teikt, ka Seska kungs necenšas, viņš cenšas, bet varbūt ne tajā virzienā, un šķiet lielā mērā viņam “ir labi tā, kā ir”. Tāpat kā viņa svītai. Un, ja galmam ir labi, ledusskapis pilns, tad – ziniet, kā bija feodālismā, – par pārējiem interese un rūpes mazas.

Vēlēšanās nekandidēsiet viens, droši vien jums jau tagad ir zināmi vismaz daži cilvēki, ar kuriem jūs varētu startēt kopā?
Esmu pārliecināts, ka Reģionu apvienība Liepājā izveidos spēcīgu komandu. Izšķiroši svarīgi, ar ko iet vienā sarakstā. Ir bijušas pirmās sarunas ar Jāni Vilnīti un bijušajiem liepājniekiem, kuri tagad strādā vai mācās Rīgā, un ir gatavi atgriesties un palīdzēt savai pilsētai, un kuri, manuprāt, ir imūni, pret pārdošanos politiskajiem pretiniekiem.

Sarakstu gribam veidot, no ekonomistiem, finansistiem, uzņēmējiem, mediķiem, pedagogiem, arhitektiem, juristiem, kultūras darbiniekiem, cilvēkiem, kuri ir pašpietiekami un kuriem nav motivācijas aizķerties pašvaldībā kādā “siltā” vietiņā. Turpināšu runāt arī ar Jāni Vilnīti.

Nāksim ar vienu galveno uzstādījumu – ka varam būt labāki par Seska kunga partiju, ka varam atgūt pazaudēto pilsētas auru, varam padarīt Liepāju konkurētspējīgāku, tādu, kurā ģimenes tiešām grib atgriezties, grib audzināt un izglītot savus bērnus, jo Liepāja ir pilsēta, kurai ir visi priekšnosacījumi, lai tas būtu iespējams.