Uzņēmumu reģistrs atzinis Mārtiņa Urdzes vadītās Krusta baznīcas draudzes valdi par leģitīmu, līdz ar to atgūta baznīca un citas telpas. Taču tiesu darbi vēl būs.

Pēc tam, kad Urdzes vadītās draudzes vairākums nostājās sava mācītāja pusē, kurš nepiekrīt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) dogmām un rīcībai (aizliegums ordinēt sievietes mācītāja amatā), un kopsapulcē jūnija sākumā pieņēma lēmumu no LELB izstāties un iestāsies Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā ārpus Latvijas (LELBĀL), apmēram divus mēnešus draudzei bija liegta iespēja noturēt dievkalpojumus Krusta baznīcā.

Toreiz baznīcu savās rokās pārņēma LELB izveidotā pagaidu pārvalde, kurai pieslējās septiņi Urdzes draudzes locekļi. 85 (oficiāli tik ir Krusta draudzes locekļu pēc nesenās pārreģistrācijas, daži, kas ir slimi vai atrodas ārzemēs, to vēl neesot izdarījuši) izvēlējās palikt ar savu mācītāju.

Uzņēmumu reģistrs bija citos ieskatos nekā LELB, un augusta beigās atzina Urdzes vadītās Krusta baznīcas draudzes valdi par leģitīmu un atcēla pagaidu pārvaldi, līdz ar to draudze atguva baznīcu un citas telpas.

"Mēs atkal nomainījām atslēgu, un dievkalpojumi atkal varēja notikt baznīcā."

Taču, saka Urdze, nekas jau nav beidzies – priekšā gaidāmi tiesu darbi. LELB vēlas atņemt draudzei īpašumus, savukārt draudze vēlas, lai tiesā tiktu atzīts, ka LELB izveidotā pagaidu pārvalde nebija likumīga.

"Mērķis nav kašķēties, mēs tikai gribam palikt savās telpās, kurās tik daudz ieguldīts! Par savu esamību cīnāmies."

LELB ne centa neesot ieguldījis Krusta baznīcas īpašumos. Viss, kas te ir, ieskaitot pacēlāju invalīdiem, izdarīts par ziedojumiem, ko mācītājs piesaistījis.

"Mums bija skaidrs mērķis – lai šeit varētu veikt diakonijas darbu. Kur paliks visi tie cilvēki, kas te katru dienu nāk? Daudzi no viņiem ir ar īpašām vajadzībām."

Diakonijas telpās katru dienu notiek kādas nodarbības, ko apmeklē ap simts cilvēkiem. Daļa ir draudzē, daļa ne.

Mārtiņš Urdze Latvijā dzīvo kopš 1995.gada, bet kā mācītājs Krusta draudzē kalpo kopš 1998.gada. Līdz šā gada maijam Anglijā mācītāja amatā kalpoja arī Mārtiņa mamma, kura tagad ir pensijā. Līdz ar to viņam LELB nostāja sieviešu ordinācijas jautājumā ir nesaprotama un nepieņemama.

Pirms kara Lutera baznīca Latvijā bija vienota, stāsta Urdze. Evaņģēliski luteriskā baznīcā ārpus Latvijas izveidojās pēc Otrā pasaules kara, kad latvieši Rietumos vēlējās turpināt latviešu luterāņu baznīcas darbību.

"Bija vienošanās, ka LELB un LELBĀL otras lietās nejaucas, bet pirms dažiem gadiem LELB izveidojusi savu baznīcu Īrijā. Abām latviešu Lutera baznīcām atrast kopīgu valodu nav viegli, jo pērn LELBĀL par arhibīskapi ievēlēja sievieti – Laumu Zušēvicu no ASV."

Runājot par draudzes dzīvi, Urdze saka:

"Nedrošība, protams, traucē. Bet – neko darīt. Mums ir jāiztur šis laiks. Turpinām darīt savu darbu – palīdzēt cilvēkiem. Nekādu politiku taisīt negribam, bet dažreiz dzīve piespiež. Ja tiesa atzīs, ka mums baznīca un draudzes nams jāatstāj, iesim ārā, meklēsim citur. Bet mazliet ir jāpacīnās par savām tiesībām."

Galvenais jau ir cilvēki, un Krusta draudze ir ļoti saliedēta, teic mācītājs. Nesen visi vienojušies Pateicības dievkalpojumā – par to, ka joprojām ir kopā, ka ir atpakaļ baznīcā.

Krusta draudze neesot uzstādījusi ultimātu, aicinājusi uz dialogu, ko LELB neuzskatīja par svarīgu, rakstījusi vēstuli, uz kuru atbilde netika saņemta. Punktu esot pielicis fakts, ka uz draudzes sapulci ieradušies LELB pārstāvji un nav gribējuši reģistrēties.

"Mēs izgājām ārā."

Taču tas viss, arī konflikti, pieder pie ticības ceļa, spriež Urdze. Nav jau tā, ka viss ir harmoniski un idilliski. Piecas draudzes Latvijā jau aizgājušas no LELB. Tas nozīmē, saka Urdze, ka nebūs viena Lutera baznīca Latvijā, kā to vēlas LELB. Starp citu, arī agrāk bijušas vairākas. Kaut vai vācu luterāņu baznīca.

Jebkurā gadījumā ar varu, uzspiežot no augšas, vairs nevar, tie laiki ir pagājuši. Kaut ko atrisināt var tikai meklējot kopīgu valodu, mācoties dialogu – uzskata Krusta baznīcas mācītājs un Liepājas diakonijas centra vadītājs.