Pašvaldības neveic atsevišķu uzskaiti par tā sauktajiem profesionālajiem pabalstu saņēmējiem, tāpēc nav zināms, cik tādu ir.

Liepājas domes Sociālā dienesta direktore Iveta Bartkeviča aģentūrai BNS atzina, ka nav objektīvi pierādāma informācija, lai veidotu statistiku par cilvēkiem, kas tā vietā, lai strādātu algotu darbu, labāk izvēlas saņemt visus iespējamos pabalstus no pašvaldības, tomēr tādi klienti Liepājas Sociālajam dienestam ir.

"Tie ir dažādi cilvēki – gan tādi, kuri iztikuši no pabalstiem pirmskrīzes laikā, gan tādi, kuri zaudējuši darbu pēdējos gados. Ilgstoši saņemot pabalstus, viņiem ir zudusi motivācija iet strādāt – ar laiku šiem cilvēkiem samazinās prasības un vajadzības, viņi pierod, ka var iztikt ar to summu, ko saņem kā pabalstu," pastāstīja Bartkeviča.

Aģentūra BNS pērnā gada nogalē vēstīja par Labklājības ministrijas ziņoto, ka pašvaldībām ir problēmas ar pašreizējo regulējumu, un aicinājumu to mainīt, jo tās nevar atteikt pabalstus tiem cilvēkiem, kam, pēc pašvaldības domām, atbalstu nemaz nevajag. Tādējādi ir izveidojusies tā dēvētā profesionālo pabalstu saņēmēju kategorija.