Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati, šodien vārda dienu atzīmē 38 Ziedoņi. Šodien vārda dienā sveicam fotogrāfu Ziedoni Safronovu.

Kas jauns jūsu radošajā darbībā?
Viss, kas jau padarīts –  vairs nav jauns, bet par to, kas ideju līmenī, nedrīkst pļāpāt, jo tad plāniem nav turpinājuma. Idejas kā arvien iet pa priekšu iespējām. Lai visu realizētu pietrūkst enerģijas, esmu vairāk sprinteris nekā maratonists.

Interesantākā vieta, kur esat fotografējis?
Par to varētu daudz runāt! Vairākas vietas, kur esmu bijis manī atstājušas pamatīgu iespiedu un emociju nospiedumu. Tālākā vieta ir Saūda Arābijas pilsēta Jedaha, kur 2008. gadā fotografēju ūdens motosporta sacensības. Tas ne tik daudz vizuāli, cik emocionāli. Pilnīgi apgāza mediju radītos priekšstatus par šo zemi un tās iedzīvotājiem. Sajūta kā nokļūstot citā realitātē.

Interesanta vieta bija tepat netālu esošā Gotlande. Viena jūra, bet tik atšķirīgi krasti! Laipni cilvēki, ziedošas ceļmalas, zirgi, aitu bari, senatnīgi žogi, dīvaini krastu veidojumi akmenī. Visbija – kā no viens kalna lejupslīdošs jumts apjozts ar pamatīgu aizsardzības mūri. Un vismaz 20 senatnīgi tērpti aktieri apdzīvo vēsturisko centru, radot iespaidu, ka laika mašīnā esi atgriezies pagājušajā gadsimtā.

Teiksiet neesmu patriots? Tepat, pavisam blakus – „Liepājas metalurgs”. Tur ir, ko rakt!

Smieklīgākais, ko par sevi esat dzirdējis?
Smieklīgi ir tad, kad kāds nosauc par onku vai opi. Bet to jau zina vairums, kam pāri 40, ka iekšēji novecošanas sajūta jau sen apstājusies.

Pēdējā laika spilgtākais notikums...
Domāju, ka tas ir ”liepājiņas” atklāšana, kuru gaidīju ar nepacietību. No sirds priecājos par Indru Ķempi, kura šo grāmatu izlolojusi.

Ja jūs nebūtu fotogrāfs, jūs būtu...
Nav viegli paredzēt kā liktenis iegrozītos, ja būtu savādāk. Ir bijuši dažādi interešu periodi no dārznieka līdz galdniekam. Piecu gadu ezotēriskas zināšanu apguve. Fotogrāfs jau arī esmu tikai uz pusslodzi. Visu laiku kopš 6. klases mana aizraušanās, vēlāk arī profesija, bijusi elektronisku iekārtu izgatavošana un remonts. Ja paceltu latiņu augstāk, tad, iespējams, tas būtu video un specefekti. Tur ir neaptverami plašs lauks radošām izpausmēm.

Kādi kuriozi bijuši fotografējot kādu pasākumu?
Cik no manis atkarīgs, cenšos līdz kurioziem netikt. Bija reiz gadījums, kas veiksmīgi beidzās. Kādu dienu sēņojām mežā līdz atskan zvans: „visi jau sanākuši, mēs jūs gaidām”. Labi tas, ka laimīgas sagadīšanās pēc biju mežā pavisam tuvu vietai, kur notika pasākums. Pārģērbties nesanāca, bet galvenais, ka aparāts pie rokas. No tās reizes arvien pārjautāju, vai tikai kāzas nav ieplānotas kādā citā dienā, kura nav sestdiena.

Kā pavadāt brīvo laiku?
Tie ir lauki! Mājas restaurācija, pārbūve, dārza darbi. Svešiem savu darbu neuzticu un daudz palīgu arī nav. Lielākais palīgs ir otrā pusīte Ginta, kura ir arī labākais kvalitātes un stila kontrolieris. Lauku darbiem nekad nav gala. Tur steiga un stress izgaist, visas problēmas paliek kaut kur tālu prom.

Kādus pasākumus jums patīk apmeklēt?
Vizuāli un saturīgi interesantus. Pārāk daudz jau visu esmu sācis redzēt kā caur objektīva aci. Arvien pieķeru sevi, ka vērtēju gaismu, kompozīciju un analizēju redzamo. Tādēļ, arī laikam, topā pirmais ir ‘’Akti Naktī’’, kurus rīkoja Aivis Neimanis. Patīk dzejas vakari, teātris un arvien vairāk sāku ilgoties pēc klasiskās mūzikas.

Liepājas simbols ir...
Laikam tomēr ne lauva, jūra vai sporta auto. Vizuāli drīzāk pilsētas kanāls, emocionāli – liepu ziedu smarža.

Kas tagad ir pats aktuālākais jūsu dzīvē?
Tas, kas vienmēr ir aktuāli un jāpatur prātā, lai dzīve nekļūst par rutīnu un nekad nedrīkst aizmirst, ka laiks skrien.

Kur rodat iedvesmu darboties?
Lielāko iedvesmu rada vajadzība, pasūtījums. Kāda klients zvana, tas ir teikums, kurā tiek nosaukta tēma. Gandrīz acumirklī redzu vīzijas. Bilde rodas galvā, un tā daļa ir pat aizraujošāka, nekā pati fotografēšana.

Kādu dāvanu vēlētos saņemt vārda dienā?
Tā varētu būt kāda radoša izaicinājuma iespēja.