Liepājas Reģionālo slimnīcu iepazīšanās vizītē apmeklēja Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Banka) eksperts Sems Tornkvists.

Tornkvists Eiropas sociālā fonda (ESF) līdzfinansētā projekta "Veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana prioritāro jomu ietvaros" piedalās veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādē sirds un asinsvadu, onkoloģijas, garīgās, kā arī perinatālā un neonatālā perioda veselības jomās.

Iepazīšanās vizītes laikā viesi tikās ar Liepājas Reģionālās slimnīcas vadību un speciālistiem, lai iepazītos ar slimnīcas pieredzi ārstniecībā, cilvēkresursu plānošanā, veselības aprūpes kvalitātes pilnveidošanā un uzņēmuma infrastruktūras sakārtošanā, kā arī apskatīja renovētās slimnīcas nodaļas, operāciju zāles, dienas stacionāru un citas telpas.

Pasaules bankas eksperts Sam Tornquist tikšanās laikā apsveica slimnīcas vadību "ar labi padarītu darbu", vienlaiks uzsverot, ka jautājumi, kas skar  veselības aprūpes sistēmas resursu izmantošanu ir jāizrunā, lai pēc iespējas labāk apmierinātu vajadzības šajā nozarē.

Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks: "Šādas vizītes notiek vairākās Latvijas medicīnas iestādēs un to mērķis ir pēc iespējas veiksmīgāka Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu sadale nākošajā plānošanas periodā. Tāpēc ir būtiski paskaidrot, kur nepieciešams ieguldīt naudu un kāds no tā būs reāls labums mūsu pacientiem, iedzīvotājiem, gadījumā, ja šos līdzekļus piešķirs arī Liepājas Reģionālai slimnīcai. Mēs parādījām kur esam izlietojuši iepriekš piešķirtos Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Gribu ticēt, ka arī Pasaules bankas eksperta vērtējumā nauda ir mērķtiecīgi un pareizi izlietota, jo rezultāts ir labs, kas varētu būt iemesls turpmākai veiksmīgai diskusijai par kārtējo Eiropas Savienības līdzekļu piesaistīšanu iepriekš definētajām prioritārajām nozarēm – tās ir onkoloģija, kardioloģija, māte un bērns, kā arī garīgā veselība. Tā kā plāni mums ir un mēs ļoti labi zinām ko gribam sasniegt, tad trijās no šīm programmām esam iecerējuši piesaistīt līdzekļus arī šajā plānošanas periodā."

Arī Veselības ministrijas Primārās veselības aprūpes nodaļas vadītāja Marika Petroviča norāda, ka Eiropas Savienības struktūrfondu jaunajā plānošanas periodā iecerēts veikt uzlabojumus sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālās, un garīgās veselības jomā, attīstītot sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, veicot investīcijas infrastruktūras uzlabošanā un jaunas izveidē. Tāpēc, lai struktūrfondu piešķirto finansējumu izmantotu maksimāli lietderīgi, tiek apzinātas valsts veselības aprūpes sistēmas vājās vietas, padziļināti pētot jau nosauktās četras prioritārās jomas. Pasaules banku eksperti vērtē situāciju uz vietas medicīnas iestādēs un diskustē ar nozares speciālistiem par labākiem konkrētiem pasākumiem ko realizēt un kur ieguldīt naudu.  

Nacionālais veselības dienests 2014.gada 30.decembrī ar Pasaules banku ir noslēdzis līgumu "Par atbalstu veselības aizsardzības sistēmas stratēģijas izstrādāšanai prioritārajām slimību jomām Latvijā", un šī līguma ietvaros Pasaules banka ir apņēmusies identificēt un novērtēt veselības aprūpes sistēmas vājās vietas, noteikt to cēloņus un sniegt risinājumus.

Uzziņa
Projekts "Veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana prioritāro jomu ietvaros"

Projekta mērķis ir nodrošināt sirds un asinsvadu, onkoloģijas, garīgās un perinatālā un neonatālā perioda veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādi un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai.

Veselības tīklu attīstības vadlīnijas būs zinātniska pētījuma rezultātā izstrādāts dokuments, kas norādīs virzienus, kuros attīstāma veselības aprūpes un sabiedrības veselības politika četrās prioritārajās veselības aprūpes jomās periodā līdz 2022.gadam.

Vadlīnijas ietvers sevī prioritāro veselības jomu attīstības plānus un sniegs kompleksu skatījumu uz prioritārajām veselības jomām, nosakot veselības sistēmas vājos posmus, to iemeslus un sniedzot risinājumus sistēmas vājo posmu stiprināšanai. Vadlīnijās tiks apskatīti ar veselības veicināšanu, cilvēkresursu plānošanu, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas organizēšanu, veselības pakalpojuma grozu un pakalpojumu apmaksu, kā arī kapitālieguldījumu plānošanu saistīti jautājumi.

Veselības tīklu attīstības vadlīniju uzdevums būs:
• sniegt konkrētas rekomendācijas veselības veicināšanas pasākumu organizēšanai, finansēšanai, kā arī monitoringam nacionālā un lokālā līmenī visās četrās prioritārajās veselības jomās;
• izvērtēt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojumu dažādos veselības aprūpes līmeņos;
• noteikt pasākumus veselības aprūpes organizācijas uzlabošanai, tai skaitā pasākumus sadarbības attīstībai starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem;
• noteikt katra aprūpes līmeņa kompetenci un nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu, tajā skaitā nosacījumus pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai sociālās atstumtības un nabadzības riska grupām;
• noteikt kritērijus un principus veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai un izvietojumam, un tā rezultātā izveidot veselības tīklu kartējumu.

Projekta aktivitāšu īstenošana ir uzsākta 2014.gada 5.novembrī. Projekta darbības beigu termiņš ir 2018.gada 31.decembris.

Prioritāro veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrāde tiek realizēta ar ārpakalpojuma piesaisti un iesaistot projekta sadarbības partnerus - Veselības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centru, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (aktivitāte uzsākta 2014.gada novembrī un to plānots pabeigt 2016.gada jūlijā).

Nacionālais veselības dienests 2014.gada decembrī noslēdza līgumu ar Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku par zinātniskā pētījuma veikšanu. Paredzēts, ka, balstoties uz datu analīzi, eksperti sagatavos ziņojumus par veselības veicināšanu un veselības aprūpes sistēmas "šaurajām" vietām, uzsverot cilvēkresursu, infrastruktūras, investīciju, pakalpojumu apmaksas nozīmi.

Prioritāro veselības jomu attīstības plānu izstrādē tiks pieaicināti plānošanas reģionu attīstības padomju pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, Pārresoru koordinācijas centra, Labklājības ministrijas, primārā, sekundārā un terciārā veselības aprūpes līmeņa veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji vai to profesionālo biedrību pārstāvji.

Vienotas nacionālās veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveide un ieviešana tiks realizēta ar ārpakalpojuma piesaisti un iesaistot projekta sadarbības partnerus – Veselības ministriju, Veselības inspekciju, Slimību profilakses un kontroles centru, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (aktivitāti plānots uzsākt 2015.gada otrajā ceturksnī un pabeigt 2018.gada decembrī).

Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros paredzēts:
•izveidot pilnvērtīgu vienotas nacionālās veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;
•organizēt attiecīgās apmācības un nodrošināt sistēmas pilotdarbināšanu izstrādātās sistēmas nepilnību atklāšanai un to novēršanai;
•identificēt infrastruktūras attīstības vajadzības.
•Izstrādātajā kvalitātes nodrošināšanas sistēmā tiks noteikta sistēmas struktūra, tās izveide un ieviešana un attīstības virziens.

Balstoties uz izstrādāto sistēmu, tiks veikta veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešana prioritārajās veselības jomās, tai skaitā izstrādājot vai pēc nepieciešamības papildinot šo jomu klīniskās vadlīnijas prevencijai, agrīnai slimību diagnostikai un ārstēšanai un veicot personāla apmācības. Ieviešanas posmā tik nodrošināts atbalsts ārstniecības iestādēm, kas nodrošina valsts apmaksātās stacionārās neatliekamās palīdzības sniegšanu.

Projekta attiecināmās izmaksas tiks līdzfinansētas darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai" ietvaros no Eiropas Sociālā fonda finansējuma 85% apmērā un 15% apmērā no valsts budžeta finansējuma.