Liepājniece Lidija Gūtmane jau daudzus gadu desmitus cenšas sameklēt kādu no saviem asinsradiniekiem, un nupat, šovasar, 72 gadu vecumā viņai tas beidzot ir izdevies.

Ar trim brālēniem un divām māsīcām, Lidijas mammas brāļa bērniem, viņa pirmoreiz tikās šovasar Baltkrievijā. Bez asarām acīs par šīm tikšanām izstāstīt nav iespējams. Lidija slauka acis un rāda vienu fotogrāfiju pēc otras – māte Jefrosiņa Pavlovna, tēvocis, brālēni un māsīcas, pusbrālis Sergejs Terentjevs. Uz vienas, kurā redzama Lidijas mamma ar mazo Sergeju, rakstīts: „Par piemiņu brālim Mihailam”. Fotogrāfija tapusi 1953.gadā.  

„Savu mammu un 1948.gadā dzimušo pusbrāli pirmoreiz mūžā ieraudzīju šajā fotogrāfijā, un tas bija 2014.gada 17.augustā,” Lidija nespēj valdīt asaras.

Satikt pagaidām izdevies tikai brālēnus, māsīcas un viņu bērnus. Aizbraucot uz Baltkrieviju, uzzinājusi, ka viena māsīca – Ņina – dzīvo Latvijā, Ādažos, un pēc atgriešanās no Baltkrievijas, Lidija devās tikties arī ar šo radinieci. Izrādās, Ņina vienīgā zinājusi adresi, kur pēc kara Sanktpēterburgā, toreizējā Ļeņingradā, dzīvojusi Lidijas māte un pusbrālis.

Pēc kara Jefrosiņa Baltkrievijā nav atgriezusies, bet aizbraukusi uz Ļeņingradu, lai strādātu hospitālī. Tur nodzīvojusi līdz mūža beigām.

To, ka arī viņa pati nāk no Baltkrievijas, Lidija uzzināja tikai 64 gadu vecumā.

Portāls jau rakstīja, ka kara laikā, pēc tam, kad, kā tagad kļuvis zināms, Lidijas vecvecāku māja mazā Baltkrievijas ciematiņā nodedzināta, vecāmāte nošauta, bet Lidijas māte kopā ar 1942.gadā dzimušo meitu aizvestas, Lidija vispirms nonāca Salaspils koncentrācijas nometnē, pēc tam Liepājas zīdaiņu namā, un vēlāk – Liepājas bērnu namā, no kurienes kopā ar citiem mazuļiem 1944.gada augustā tika aizvesta uz Vāciju, bet pēc diviem gadiem – 1946.gada augustā – atkal atvesta atpakaļ uz Liepāju. Kad Lidijai bija gadi pieci, viņu adoptēja liepājnieku Feierabendu pāris. Divdesmit viena gada vecumā Lidija guva apstiprinājumu tam, ko bija nojautusi un daļēji zinājusi jau kopš bērnības – ka viņa ir adoptēts bērns.

Taču tikai 2006.gada vasarā, 64 gadu vecumā, Lidijas rokās beidzot nonāca dokumenti, kas apliecina, ka viņa, Lidija Savrucka, dzimusi Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Rosicā. Ka viņas māte, Jefrosibija (Jefrosiņa), dzimusi 1908.gadā. Izrādījās, ka Liepājas zīdaiņu namā šīs ziņas bijušas visu laiku, taču līdz valsts arhīvam tās nebija nonākušas.

Vēl pirms tam, 2000.gadā, kad Lidija izstāstīja savu dzīvesstāstu un tas tika publicēts „Kurzemes Vārdā”, Lidiju samklēja cita liepājniece ar līdzīgu dzīvesstāstu. Mirdza jau tad zināja gan savu īsto vārdu un uzvārdu, gan to, ka adoptēta no Liepājas Bērnu nama. Satikšanās ar savu likteņbiedreni Lidijai deva jaunu sparu, un viņa vēl neatlaidīgāk sāka meklēt gan savus, gan Mirdzas tuviniekus. Mirdzai paveicās pirmajai. Pateicoties Maskavas TV kompānijas “Vid” populārā raidījuma „Жди меня” jeb “Gaidi mani” (internetā: poisk.vid.ru) brīvprātīgajam palīgam Latvijā Mārtiņam Ziebergam, kurš palīdzēja uzrakstīt un nosūtīt vēstuli Vitebskas apgabala avīzei, drīz vien atsaucās Mirdzas radinieki.

Pērnvasar Liepājā ieradās „Жди меня” korespondente Anna Žitomirska kopā ar operatoru Edgaru Lūsiņu, un tapa sižets, kas rudenī tika parādīts vienā no “Ždi meņa” raidījumiem. Mirdza televīzijas skatītāju acu priekšā satikās ar savu māsu, māsasmeitu un māsas mazmeitu, kas uz Maskavu bija atbraukušas no Baltkrievijas. Raidījumā piedalījās ar Lidija. Taču viņas radiniekus tajā reizē sameklēt nebija izdevies. Tomēr tieši Mirdzas tuvinieki palīdzēja Lidijai satikties ar savējiem.

Šomēnes Liepājā atkal viesojās Anna Žitomirska un Edgars Lūsiņš, un Lidijas dzīvoklī tika uzfilmēts papildinājums pērnvasar filmētajam materiālam. Lidija zina, ka atkal būs jābrauc uz Maskavu vai varbūt Sanktpēterburgu, un būs satikšanās tiešajā ēterā. “Ždi meņa” veidotāji šajā pilsētā jau atraduši četrus vīriešus, kuru vārds, uzvārds un vecums atbilst Lidijas pusbrāļa datiem. Tagad, kad Lidijas un raidījuma veidotāju rīcībā ir arī adrese, kur Sergejs ar māti dzīvojis, ir cerība, ka izdosies sameklēt īsto Sergeju, Lidijas pusbrāli. Un mammas kapavietu.

Lidija ļoti cer, ka satiks pusbrāli. Tā būs vēl viena neaizmirstama tikšanās viņas mūžā.

Tomēr Lidijas mājas ir un būs Latvijā, viņas mīļajā Liepājā. Te izaudzinātas abas meitas – Aija un Guna, mazdēli, te ir koris "Līva", kurā Lidija dzied jau daudzus gadus, te ir viņas nūjotāju komanda un citi draugi.