Ar militāru godu 28.oktobrī Rīgas Brāļu kapos apbedīs Tīreļpurvā atrastā latviešu strēlnieka Andreja Kurpnieka mirstīgās atliekas. Viņš pirms 1.pasaules kara dzīvoja Liepājā.

Par to aģentūru LETA informēja Latvijas Kara muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Mitenbergs.

Pirms apmēram gada Jelgavas novada Valgundes pagastā bija atrastas Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju laikā kritušā 3.Kurzemes latviešu strēlnieku pulka jefreitora mirstīgās atliekas, kas tika identificētas pēc klātesošā apbalvojuma – Krievijas Impērijas Sv.Jura Krusta 4.šķiras numura.

Izmantojot Latvijas un Krievijas Federācijas arhīvos esošo informāciju, tika noskaidrots, ka Kurpnieks dzimis 1890.gada 9.oktobrī, Krievijas impērijas Kurzemes guberņas Grobiņas apriņķa Vērgales pagastā, pabeidzis pagasta skolu un pirms Pirmā pasaules kara dzīvojis Liepājā, kur strādājis par ratnieku.

1915.gadā Kurpnieks iestājās Krievijas impērijas armijā kā brīvprātīgais, bet 1916.gadā pēc personīgā lūguma bija pārcelts uz latviešu strēlnieku bataljoniem. Dienēja 3.Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā izlūkkomandā. Par kaujām Nāves salā, kas norisinājās 1916.gada vasarā, Kurpnieks apbalvots ar Sv.Jura Krusta 4.šķiru. Piešķirta jefreitora dienesta pakāpe.

Kurpnieks piedalījies 1916./1917.gadu mijā notikušajās Ziemassvētku kaujās, kritis 1917.gada janvārī. Kurpnieka mirstīgās atliekas atrastas vietā, kur 1917.gada 5.janvārī notika 3.Kurzemes latviešu strēlnieku pulka 1.bataljona uzbrukums Vācijas armijas pozīcijām, tāpēc var pieņemt, ka Kurpnieks ir kritis tieši šajā dienā.

Par savu varonību Kurnieks pēc nāves bijis apbalvots ar Sv.Jura Krusta 3.šķiru.

Kā uzsver Mitenbergs, gandrīz gadsimtu kaujā kritušais varonīgais latviešu karavīrs bija atradies neapbedīts kaujas laukā.

Savukārt piektdien, 23.oktobrī, Latvijas Kara muzejs rīkos Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru, kuru mirstīgās atliekas atrastas Ziemassvētku kauju vietās, pārapbedīšanu un piemiņas brīdi Tīreļpurvā pirmajiem kritušajiem 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona strēlniekiem.

Tīreļpurvā vēl arvien pēc 100 gadiem atrod latviešu strēlnieku un krievu karavīru mirstīgās atliekas, ko Latvijas Kara muzejs sadarbībā ar Brāļu kapu komiteju cenšas apbedīt strēlnieku Brāļu kapos.

Pirms 100 gadiem, 1915.gada 12.oktobrī, 25.oktobrī pēc jaunā stila, 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons iesaistījās pirmajā kaujā ar vāciešiem. Sadursme notika Tīreļpurva apkaimē pie Kraslovsku mājām. Kaujā krita Jēkabs Voldemārs Timma, Andrejs Stūris un Jānis Gavens.