Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 54 Jēkabi un 2 Žaklīnas. Dzimšanas dienā sveicam Agnesi Frišfeldi.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Strādāju, dejoju, dzīvoju.

Kā tu savulaik devies mācīties uz Rīgu?
Pabeidzu 9.klasi, un kaut ko vajadzēja darīt. Meklēju, un bija doma mācīties par frizieri. Rīgā bija 34.vidusskola, un devos turp mācīties.

Tu ikdienā lieto tās prasmes, ko tur ieguvi?
Jā, pati uz sevi. Arī uz citiem, bet tas tomēr nav īsti mans. Man nepatīk, ka cilvēki saka: nu, uztaisi kaut ko! Viņi paši nezina, ko, tad tu uztaisi, un rezultāts var būt divējāds. Es uzskatu, ka cilvēkam ir jāzina, ko viņš grib.

Kā tu nonāci pie tā, ko dari tagad? Tās tomēr ir atšķirīgas lietas.
Sāku Rīgā ar go – go, pēc tam aizgāju uz striptīzu, un tagad ir Fonteins jau daudzus gadus.

Bija sludinājums, ka meklē go – go dejotājas, mums ar draudzeni tikko bija palikuši astoņpadsmit gadi. Abas sākām dejot, pēc tam draudzene aizgāja, viņai tā kā ne visai, un es paliku.

Tu esi speciāli mācījusies vai tas ir pašmācības ceļā apgūts?
Nē. Biju pilnīga nulle. Sāku ar go – go. Dejot jau visiem patīk. Tev iedod trubu, tu fantazē, taisi. Viss nāk ar praksi un gadiem.

Jājautā kā sportistiem – cik ilgi var dejot?
Es nezinu. Man šķiet, ka tas atkarīgs no tā, kas tev ir galvā. Ja tu domā, ka vari dejot līdz piecdesmit gadiem, tu to vari. Es domāju, ka to darīšu līdz 150 gadiem.

Tev ir kādas autoritātes, uz ko tu skaties un no kā mācies?
Pole dance vairāk, pasaules čempioni – Felix Cane, piemēram. Čempionātu uzvarētāji. Skatos, un žoklis veras vaļā. Tas, ko viņas dara, tas ir... Daudz darba.

Kā pole dance atšķiras no go – go?
Go – go vairāk ir uz grīdas, stieni var neizmantot. Kustini rokas, dejo mūzikas ritmā, uzkurini cilvēkus. Pole dance ir vairāk uz izturību. Spēks, visi akrobātiskie kritieni un lēcieni.

Cik ilgi tu gatavojies, lai uzstātos?
Atkarībā no tā, kāds pasākums paredzēts. Otrdienās pasākumi ir visu laiku. Kādas trīs četras stundas pirms – to jā, to nē. Apskatos, kas man ir bijis pagājušajā nedēļā. Es visu pierakstu, citādāk aizmirstas. Ir kopīgie, ir atsevišķie šovi. Horeogrāfija, nākam mēģināt.

Ja ir festivāls, tad ar rīkotājiem sarunā, ko un kā. Viss atkarīgs no pasākuma.

Kas ir grūtākais?
Skatoties pēc tā, kāds pašam ir līmenis. Viss, kas ir augstāk par līmeni, ir sarežģīti. Atkarīgs no uztveres. Ja tev tas ir sarežģīti, tad to nevajag darīt.

Es pat to neuztveru kā darbu. Man patīk iet un darīt, sajūtas.

Tu strādā arī par bārmeni?
Jā, to man arī patīk darīt.

Kas tev visvairāk tajā patīk?
Man patīk jaukt visādus interesantus kokteiļus. Es arī pati meklēju. Tagad atradu vienu, ko nevaru atkost. Lejot glāzēs, jāsanāk varavīksnei. Es uztaisīju, man sanāca zaļš, zaļš, zils, zils, brūns, brūns... Nekāda varavīksne.

Kāds ir interesantākais dzēriens, ko esi gatavojusi?
Man šķiet, ka visi ir interesanti. Fonteinā bija kafijas kursi. Nekad neesi taisījis, un tagad tev māca. Tas bija interesanti.

Cilvēkiem patīk mazie šotiņi – pērtiķa smadzenes, citplanētieša smadzenes un tamlīdzīgi. Tas ir interesanti. Uztaisi, un cilvēki bezmaz baidās dzert.

Esi pamanījusi kādas tendences? Ko vairāk pasūta puiši, ko – meitenes?
Laikam tipiski ir meitenēm vairāk saldie, džekiem – skābie, šņabis, alus. Bet arī – skatoties, kādas meitenes un kādi puiši. Puiši arī diezgan daudz ņem saldu – "Baltais krievs", "Melnais krievs".

Nav tā ļoti sadalīts. Ir izņēmumi, bet alus džekiem – jā, ejošākais. Meitenēm – kokteiļi, kaut ko garšīgu.

Ko tu gatavo, ja paprasa kaut ko garšīgu?
Esuzdodu jautājumus. Man jau ir jāzina, kas ir garšīgs. Sula, saldu, skābu, ar pienu, bez piena, un tā tālāk.

Kad es sāku strādāt, man pajautāja – uztaisi kaut ko. Es uztaisīju. Man jau šķiet garšīgi, bet tas, redz, ir ar pienu. Forši, paldies, ka pateici.

Ir labi, ja cilvēks pasaka, kas viņam garšo. Tu taču vari komunicēt, vari parunāties.

"Fontaine" ir konkrēta auditorija?
Man šķiet, ka ierobežojumu nav. Tas atkal ir atkarīgs no tā, kas spēlē. Cilvēki, kas skatās mājaslapā vai kur citur, jau zina, kas būs un tā nolasās publika. Džezs, blūzs – tur iet vieni cilvēki, brēcošais metāls – citi.
Citi tikai baidās nākt iekšā. It īpaši "Prison Bar". Ja es pa dienu strādāju – cilvēki vienkārši ienāk pa durvīm, apskatās (it īpaši ārzemnieki), un iziet ārā.

"Prison Bar" mēdz būt tematiskie vakari. Jūs pašas tos izdomājat?
Stīns gribēja "Boobs `n` booze". Tad pašas domājam – katru nedēļu viena no bārmenēm domā. Citreiz šķiet – nu, bet ko mēs vēl neesam ģērbušas? Vampīrs es biju, asinis tecēja... Cenšamies, cilvēki nāk, komplimentus izsaka, tad jau varētu būt, ka labi.

Tev ir īpaši mīļa tematika vai periods?
Man jau patīk viss ar dejām – burleskas, pin – up, Mulenrūžā. Es būtu laimīga, ja varētu tajā laikā dzīvot. Vai lielās rokoko kleitas.

Man patīk šī pārģērbšanās. Jūties kā atnākusi uz ballīti, nevis darbu.

Kā tu pati atpūties?
Arī klubā. Vai ārā. Man pat nav svarīgi, kur atpūsties, galvenais ir – ar ko. Man nepatīk kaut kur iet vienai pašai, es neesmu vienpatis.

Liepājā var iet jebkur atpūsties – vienkārši uz krēsla. Visa atmosfēra tāpat atslābina.

Kad atbrauc ciemiņi, kur tu viņus ved?
Ļoti daudziem patīk Liepājas atmosfēra kā tāda, vecās mājas, ko diemžēl grauj nost. Protams, arī uz klubu.

Kā tev šķiet, kas Liepājā pietrūkst?
Liela aleja ar mākslas darbiem. Mums it kā ir mākslas pilsēta, bet trūkst māksla vidē. Mums ir izstādes un viss cits, bet varētu mākslu izlikt arī visiem citiem, ne tikai tiem, kas iet uz izstādēm. Lai cilvēki, ejot uz darbu, reāli dzīvē redz. To varētu mazliet vairāk. Arī grafiti, mums ir tik daudz vecu māju, kuras varētu apzīmēt un viņas vēl 150 gadus stāvētu grafiti dēļ.

Kā tu plāno pavadīt dzimšanas dienu?
Tad jau redzēs. Visus saaicināju pie sevis, nopirku fondī aparātu, kuru visu laiku gribēju. Noteikti ballīte vakarā. Ir draugi, kas strādā un netiek, tā kā būs divas ballītes. Vismaz māsa būs noteikti. Galvenais jau ir nevis ballīte, bet gan nosvinēt, ka tu esi. Pateikt paldies.

Tavs novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Izbaudīt dzīvi, laiku, un cilvēkus, kas ir apkārt. Un, ja arī tādu cilvēku nav – nekas, priecāties pašam. Pats sev pasaki paldies par labajiem darbiem, ko šogad esi izdarījis.