Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 331 Līga. Vārda dienā sveicam basketbola treneri Līgu Alilujevu.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Man ir trīs gadus maza meitiņa Elizabete un brālis Sandis, ko ikdienā audzinu. Mana ikdiena paiet nemanot. No rīta jau agrā celšanās ar meitiņu, kuru vedu uz bērnu dārzu, tad laiku pavadu vai nu sportojot, vai vienkārši dažubrīd pat paslinkojot pa gultu, tad gatavojos treniņiem, jo lielāko dienas daļu pavadu, mācot bērniem spēlēt basketbolu. Kādreiz to darīju pati, bet, kad piedzima Elizabete, nolēmu vairs nespēlēt, veltīt laiku meitai un darbam. Un vakarā, protams, atkal laiks paskrien ar meitu un brāli.

Esmu Liepājas Sporta Spēļu skolas basketbola trenere jau astoņus gadus. Ļoti mīlu savu darbu. Tas ir arī mans hobijs, tāpēc jau arī laiks vienmēr paskrien. Nedēļas nogalēs dodos izbraukumos ar sporta skolas audzēknēm uz mačiem. Kad ir brīvdiena, esmu kopā ar Elizabeti un draugiem.

Vai atceraties, kad pirmo reizi spēlējāt basketbolu?
Pirmo reizi sāku spēlēt basketbolu 1997.gadā, kad tēvs mani aizveda uz treniņiem, pie mūsu izcilās treneres Līvijas Alpe-Lūkas. Protams, ļoti iepatikās, un tā arī nolēmu pieturēties pie šī sporta veida, jo līdz tam biju pamēģinājusi visu ko, bet tā īsti nekas nepatika.

Kas jums savā darbā sagādā vislielāko gandarījumu?
Gandarījums ir sezonas beigās, kad kaklā karājas medaļa par paveikto darbu sezonas laikā. Un, ja arī nekarājas, tad saprotams, ka kaut kur nepaveicās un jāturpina strādāt. Priecājos, ja to, ko iemācu, izdodas realizēt un vēl gūstu panākumus. Protams, jāprot ir arī zaudēt, lai augtu uz priekšu. To arī audzēknēm mācu.

Man arī prieks par to, ka ir arī audzēknes, kuras tiek izvēlētas būt izlašu kandidātes dažādās vecuma grupās, lai arī viņām viss vēl priekšā, bet tā ir viņām liela motivācija iet un cīnīties uz priekšu.

Bieži audzēknēm atgādinu: būs attieksme, būs rezultāts.

Kāds ir bijis jūsu lielākais izaicinājums?
Izaicinājumu ir bijis ļoti daudz, bet spilgtākais vienmēr paliks atmiņā – došanās uz Ameriku, vienai 17 gadu vecumā ar mazām angļu valodas zināšanām (jo man to tik ļoti nepatika mācīties skolā) mācīties vidusskolā un spēlēt basketbolu. Tieši pats ceļojums bija man izaicinājums, jo, pirmkārt, jau neko nesapratu, ko apkārtējie runā, gan kuriozi ar stjuartēm, gan nokavēju reisu, gan pazaudēta bagāža (rokās bija tikai rokas bagāža pilna ar šokolādes konfektēm, ko, protams, bija jāved amerikāņiem), gan arī tas, ka neviens mani nesagaida galā, jo biju taču nokavējusi reisu. Nauda bija, bet piezvanīt nevarēju, jo, protams, visā stresā biju aizmirsusi visus telefona numurus, un Latvijas kodu arī neatcerējos. Tagad to atceros, pasmejos un draugus pasmīdinu, bet tajā dienā man smiekli nenāca. Bet, protams, viss beidzās laimīgi, nokļuvu tur, kur bija jānokļūst.

Kas jums šobrīd ir aktuāls?
Šobrīd mainu dzīvesvietu. No Liepājas pārceļos dzīvot uz Rīgu, kā arī lielā gatavošanās Eiropas Čempionātam U16 vecuma meitenēm, jo šogad esmu izlases otrā trenere.

Kā vislabāk atpūsties?
Vislabāk atpūsties guļot pludmalē un peldoties. Dievinu! Bet, protams, arī pavadot laiku ar savu mazo Karalieni Elizabeti (es tā dēvēju savu meitu), savu draugu Ainaru, ar kuru man garlaicīgi nav nekad, kā arī māsu Zani un savām draudzenēm Ievu un Lieni un viņu vīriem, labu draugu Edži (kopā uzdziedam). Ar šiem cilvēkiem nekad nav garlaicīgi.
Bieži vien laba atpūta ir arī tad, kad nedaru neko. Bet tā notiek reti.

Ja jūs varētu tūlīt kaut kur aizceļot, kurp jūs dotos un ko ņemtu līdzi?
Noteikti uz Maiami. Man tur tik ļoti patīk! Ņemtu līdzi savus mīļos. Draugu Ainaru, meitu, brāli Sandi, māsu Zani, un savus draugus Ievu, Lieni, Edži ar savām otrām pusēm. Es viņiem vairākas reizes jau esmu teikusi, ja man būs kādreiz iespēja viņus kaut kur aizvest, tad tur es viņus aizvedīšu. Viņi ir to pelnījuši.

Vai ir kāda vieta Liepājā, kas jums saistās ar īpašām atmiņām?
Liepāja man vienmēr būs mīļa. Pati mīļākā vieta man ir pludmale un jūra. Mēs esam bagāti, kad mums ir tāda vieta Liepājā. Zinu, kad daudzi sapņo kādreiz aizbraukt uz jūru, vai maksā lielu naudu, lai atpūstos pie jūras, bet man viņa ir divu minūšu attālumā, un es tā par to priecājos. Zinu, ka Rīgā man tas tik ļoti pietrūks.

Kādas ir jūsu Līgo svētku tradīcijas?
Ticat vai ne, bet mani mīļākie svētki gadā ir Līgo svētki! Un Līgo svētku tradīcijas man ir. Jau vairākus gadus braucu uz Vērgali, kur maniem draugiem ir ģimenes māja, kur pa dienu braucam pēc meijām, lasām Jāņu zāles, pinam vainagus. Man ir brālis, vārdā Jānis, tam arī ir sanācis nopīt (viegli nav, es jums teikšu). Cepam šašliku, kurinām lielo ugunskuru, un lecam tam pāri, ēdam Jāņu sieru. Dziedam dziesmas, ejam uz nakts balli, un svinam līdz rītam, un protams, ejot mājās metu savu vainadziņu ozola kokā, cerot, ka kādu gadu mani, kāds apprecēs! Otrā dienā vāram zupu uz ugunskura. Vai nav forši Jāņi? Super! Paldies maniem draugiem un ģimenei, ka viņi man tādi ir!

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Pirmkārt, sveicu visas Līgas un Jāņus vārda dienās. It īpaši savu brāli Jāni, un ģimenes draugu Jāni. Bet visiem pārējiem novēlu izlustēties no visas sirds. Galvenais, saģērbieties silti, nepukstiet par laika apstākļiem, jo tos tāpat nevaram mainīt. Labu garastāvokli, mīļākos cilvēkus apkārt un lai izdodas nosvinēt ar labām atmiņām. Priecīgus visiem Līgo!