Ikdienas steigā šķērsojot tiltu pāri Ālandes upītei, atcerējos, ka arī šī vieta, precīzāk – nelielais tilts saistīts ar 1919. gada novembra kaujām pret tuvojošos Bermonta karaspēku.

Toreiz tagadējais dzelzsbetona tilts bijis gauži necils, koka pāļu un krustenisku konstrukciju klājs, šaurs, uz kura nav varēts samainīties pat diviem pajūgiem. Taču gana izturīgs, lai pāri tiktu gan vāciešu ores ar lielgabalu munīciju, gan varētu pārvilkt pašus dižgabalus.

Tilta nozīmi gaidāmā vācu uzbrukumu brīdī pareizi bija novērtējusi Liepājas garnizona pavēlniecība.

Tālāk rindas no priekulnieka Žaņa Voldemāra Puķīša "Atmiņu stāsti par Priekuli un novadniekiem", Priekules novada domes izdevums, 2013.
Ēvalds Pencis, dzimis 1894.gadā:

Rudens pusē Priekules policijas iecirknis pārcēlās uz Liepāju, kur tikām iesaistīti pilsētas aizsardzībā. Kad tur vēl atradās Priekules brīvprātīgo rota, tad darbojāmies ciešā saskarē ar to. Mani "sapāroja" ar Hermani Treidi, vienmēr tikām norīkoti kopīgās gaitās. Novembrī bermontieši ne tikai Rīgu apdraudēja, bet arī Liepājai uzmācās. Tanī sakarā abi tikām uz Iļģiem viņiem pretī sūtīti ar uzdevumu nodedzināt koka tiltu pāri Ālandes upei, uzbrucējiem tuvojoties. Mums iedeva arī paku ar uzsaukumiem krievu un vācu valodā izlīmēšanai Iļģu apkārtnē.

Dažas dienas pagāja, velti gaidot. Bet tad vienudien uz dzirnavām* piezvanīja, ka nīstie ciemiņi jau iejāj muižā,** par ko ziņojām tālāk uz Liepāju. Ir prieks kaut ko būvēt, bet bezgala grūti radīto graut, tomēr nebija izvēles. Tiltam katrā pusē pa salmu vežumelim jau bija nogāzts. Salmus aizkūruši, steidzāmies prom, jo uguns jau lodāja patiltē." (43 lpp.)

Prūšu lielgabaliem ceļš bija aizkavēts un iespējams, ka tilta iznīcināšana būtiski aizkavēja arī vispārējo uzbrukumu Liepājai.

Tiltu atjaunot vācieši bija sūtījuši krievu sapieru rotu, bijušos karagūstekņus, kas, atbrīvoti no gūsta Vācijā, tādā ceļā cerēja atgriezties Krievijā. Krievi, no kuriem daudzi vēlāk padevās gūstā Latvijas Armijas karavīriem, dažās diennaktīs, izmantojot uguns neskartos koka pāļus, bija atjaunojuši tilta brauktuvi tādā stāvoklī, ka pāri upei varēja pārvilkt artilēriju un baterijas novietot gar tagadējā Grobiņas – Ventspils ceļa malu pie Iļģu kapiem.

Tagadējais betona tilts celts 1936.gadā un vairākkārt remontēts. 1945.gada pavasarī, tāpat kā daudzi citi tilti un pat caurtekas, tika sagatavots uzspridzināšanai. Abās pusēs tilta uzbērumā vācu sapieri bija ierakuši pa četrām aviācijas bumbām un prettanku mīnām. Taču vācu

Kurzemes grupējuma kapitulācija 9. maijā šos plānus izjauca, un tilts vēl šobrīd ved pāri Ālandei.

*domātas Grobiņas vējdzirnavas
**domāta Iļģu muiža, tagad pansionāts