Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Turpina filmēt simtgadnieci, aicina uz salidojumu LR vienaudžus


atlikušas 250 zīmes


Turpina filmēt simtgadnieci, aicina uz salidojumu LR vienaudžus (2) Turpinās fimas par Latvijas simtgadniekiem uzņemšana

Autors: Sarmīte Pujēna
Trešdienā, 11. janvārī, 2017 | BIRKAS: Latvijas simtgade , Lidija Burčaka , Maija Neimane , filmēšana , 15.vidusskola , LSO , muzejs , vēsture
Izdrukāt Ziņot
Maija Neimane (no labās) sarunā ar Lidiju Burčaku.
Maija Neimane (no labās) sarunā ar Lidiju Burčaku.
FOTO: irliepaja.lv
Maija Neimane (no labās) sarunā ar Lidiju Burčaku. Liepājas 15.vidusskolas 8.b klase pie Oskara Kalpaka pieminekļa. Skolēni, filmēšanas grupa, Lidija Burčaka, Maija Neimane, Zanda Roga, Gunārs Silakaktiņš. Oskara Kalpaka piemineklis Ziemeļu kapos.

Otrdien, 10.janvārī, producents Lūkass Mairis Marcinkēvičs ar komandu atkal bija Liepājā, lai turpinātu filmēt materiālu dokumentālajai filmai par Latvijas vienaudžiem.

Kopā ar producentu, operatoru Ēriku Lauski un pārējo filmēšanas grupu uz Liepāju bija atbraukusi arī kādreizējā dziedāšanas skolotāja, Latvijas valsts vienaudze Lidija Burčaka, kas agrāk strādājusi Liepājas skolās, bet nu jau labi sen dzīvo Talsos, Laucienas pansionātā. Kopā ar skolotāju filmēšanas grupa apmeklēja Ziemeļu kapus, kur pie Oskara Kalpaka pieminekļa tapa sižets par Lidijas Burčakas tikšanos ar šodienas skolēniem – Oskara Kalpaka 15.vidusskolas 8.b klasi un viņu audzinātāju Velgu Štolci. Tāpat filmas veidotāji tikās ar partijas “Vienotība” Liepājas nodaļas vadītāju Armīnu Robežnieku, apmeklēja Liepājas muzeju, ostu, filmēja Liepājas teātra dziedošos kungus un "Lielo dzintaru".

Portāls jau rakstīja, ka, sagaidot Latvijas simtgadi, "Jāņa Lapsas piemiņas biedrība" veido dokumentālu filmu par Latvijas vienaudžiem – simtgadniekiem, kas joprojām ir aktīvi. Viena no divām filmas galvenajām varonēm ir liepājniece Lidija Burčaka.

Pērnā novembra sākumā topošās filmas producents Lidiju pirmo reizi bija atvedis uz Liepāju, lai izstaigātu viņas bērnības, jaunības, skolas gadu un ar skolotājas darbu saistītās vietas un takas. Toreiz filmēšana notika arī pilsētas domē, "Lielajā dzintarā", kur Lidijas gids bija pilsētas mērs Uldis Sesks, "Namīnā" pie "Atštaukām", kā arī mājās pie nu jau mūžībā aizgājušās dziesminieces Austras Pumpures.

"Ne katra pilsēta var lepoties ar Latvijas vienaudžiem, Liepāja var. Turklāt Liepāja ir īpaša arī ar to, ka 1919. gada 6. janvārī Liepājā ieradās un pusgadu šeit strādāja Kārļa Ulmaņa vadītā pirmā Latvijas Pagaidu valdība," portālam iepriekš sacīja filmas producents, norādot, ka arī šis aspekts tiks atspoguļots filmā.

Liepājas simtgadnieci filmas veidotāji atraduši, pateicoties skolotājai Maijai Neimanei un viņas izdotajai Liepājas skolu vēsturei "Dar man, tēvis, pastaliņas", kurā stāstīts arī par Lidiju Burčaku.

Lidija Burčaka dzimusi 1918.gada 21. oktobrī Krievijā, uz kurieni vecāki aizbraukuši no Liepājas. Taču pēc revolūcijas vecāki pārcēlušies atpakaļ uz dzimteni, līdz ar to Lidija jau kopš agras bērnības dzīvojusi Liepājā. Viena no viņas spilgtākajām bērnības atmiņām ir, kad tēvs viņu paņēmis līdzi uz orķestra mēģinājumu, kuru tajā reizē apmeklējis arī Rainis. Lidija atminas arī Ulmaņa apvērsumu, kas, viņasprāt, valstij nācis par labu.

Liepājā Lidija ieguvusi izglītību komercskolā, kur apguva grāmatvedes arodu, bet mūzikas vidusskolā – mūzikas pedagoģes diplomu. Darbs ar bērniem izrādījās tuvāks, tāpēc visu darba mūžu Lidija nostrādāja par dziedāšanas skolotāju. Strādājusi vairākās skolās (10.septiņgadīgajā u.c.). 95 gadu vecumā, Lidija Burčaka veiksmīgi apguva datorapmācības kursu projekta "Pieslēdzies, Latvija!" ietvaros un svinīgajā ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā no Valsts prezidenta rokām saņēma balvu nominācijā "Gada iedvesma".

"Iepazīstoties ar filmas ieceri, tā man šķita simpātiska un aktuāla. Tuvojoties Latvijas 100-jai dzimšanas dienai, šķiet, ka mediju telpas uzmanības centrā būs valstsvīri un valstsievas, zinātnes un kultūras personības, kuras Latvijas valsts vēsturē un likteņa līkločos ir ieguldījuši savu nozīmīgo artavu tādai Latvijai, kura drīz sāks jau sava otrā gadsimta atskaiti. Šajā kontekstā, tie ne tik daudz skaitliski pie veselības un domu skaidrības esošie Latvijas vienaudži, ir latviešu tautas Zelta fonda sarakstā īpaši ierakstāmi un izceļami atsevišķā rindkopā. Tā arī ir filmas pamatideja – iemūžināt šos sirmgalvjus uz ekrāna caur viņu dzīvesstāstiem, prātā paturot, ka viņu dzīves gājums ir arī daļa no Latvijas vēstures. Jo viņu sāpes un prieki, ir arī mūsu kopējās vēsturiskās atmiņas pamats," saka Lūkass Mairis Marcinkēvičs.

Šogad 15.jūlijā Rundāles pilī iecerēts unikāls gan astoņu filmas varoņu – simtgadnieku, gan vēl citu Latvijas vienaudžu salidojums, bet filmas (darba nosaukums "Latvijas simtgadnieki") pirmizrāde būs 2018.gadā, pastāstīja Marcinkēvičs.

Producents uzskata, ka pašvaldības bieži vien nezina visus savus simtgadniekus – ja tie nav deklarējuši dzīvesvietu konkrētajā vietā. Tāpēc visi nākamie simtgadnieki laipni aicināti paši pieteikt dalību Rundāles pilī paredzētajā Latvijas Republikas vienaudžu salidojumā! Zvaniet salidojuma koordinatorei Liepājā Zandai Rogai: tel.27616155.


Attēli:

Sludinājums

Paldies, Maija!
12:16 | 11/01/17
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Malacis Maija! Paldies, ka spējāt organizēt filmētājus un arī 15. vidusskolas/Kalpaka/ pārstāvjus! Arī Jūs, Maija, esat mūsu Latvijas zelts!

Mamma
22:53 | 11/01/17
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Filmēt vajag. Tas ir labi

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki