Līgo dienā apciemot operatīvos dienestus un pozēt fotogrāfam vicemērs Gunārs Ansiņš varēja, bet nevienam no pašvaldības vadītājiem neatradās laika palīdzēt ugunsgrēkā cietušajiem.

Pēc plašā ugunsgrēka, kas 19.jūnija vakarā izcēlās Raiņa ielā 52a, daudz jautājumu, kurus šajā dienās nav bijis kam uzdot, sakrājies nodegušās mājas kaimiņiem no Raiņa ielas 52 un 52b.

Diemžēl virkne jautājumu (neviena atbildīgā, hidranti, kas nestrādā vai kam nevar piekļūt, u.c.) atkārtojas no viena šāda gadījuma uz nākamo, liekot secināt, ka pilsētā nekas nemainās uz labo pusi. Tāpēc arī portālam ir jautājums: kāpēc Liepājas Civilās aizsardzības komisija, ko vada Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, līdz šim nav atrisinājusi šos ārkārtas situācijās būtiskos jautājumus?

Lūk, ko raksta un vaicā iedzīvotāji:

"Mēs jūtam līdzi Raiņa ielas 52a kaimiņiem, kuriem pāris minūšu laikā, dzīve pārvērtās drupās un  kuri palika tikai ar to, kas mugurā, taču mums pārējiem Raiņa ielas 52 un Raiņa ielas 5b  iedzīvotājiem pēc piedzīvotā 19.jūnija ugunsgrēka  jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

1) Kas Liepājā skaitās ārkārtas situācija?

2) Vai ārkārtas situācijā (vismaz pēc mūsu domām, šī bija ārkārtas situācija) eksistē termins "brīvdienas"? Ja šādas situācijas notiek, vai cietušajiem vēl ir jācieš dubultā tikai tādēļ, ka ir brīvdienas?

3) Vai Liepājā ir ārkārtas dienests (Ir Liepājas Civilās aizsardzības komisija, ko vada pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks – irliepaja.lv), kurš palīdz cilvēkiem šādās situācijās (nav runa par policiju, ugunsdzēsējiem un neatliekamo palīdzību)?

No savas rūgtās pieredzes, varam ieteikt, kas nepieciešams:
a) kāds, kas cietušos apgādā ar kādu apģērba gabalu, jo tie jau neskrien no mājas ārā pienācīgi apģērbušies;

b) psihologa palīdzība, it īpaši tiem, kuriem uguns ir atņēmusi visu;

c) jau notikuma vietā kāds, kas noskaidro vai cietušajiem ir, kur palikt;

d) kāds konkrēts cilvēks (kurš būtu atpazīstams pēc formastērpa) pie kura cietušajiem griezties dažādu jautājumu gadījumā un kuram būtu pieejami kontakti:

komunālo pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem (elektrība, ūdens, utt.)
Dotajā situācijā mēs Sadales tīkliem zvanījām n-tās reizes, lai tikai atsūta kādu brigādi, kura pieslēgtu atlikušajiem dzīvokļiem elektrību. No mums prasīja sertificētus elektriķus, bet kur brīvdienās tādus atrast? Mums paveicās, jo viens no mums, tāds ir.

logu, durvju speciālistiem
Mēs vēl neesam nomainījuši logus, durvis, jo brīvdienās jau neviens nestrādā.

ekspertam, kurš novērtē  īpašumu bojājumus, lai mazāk cietušo īpašumu iedzīvotāji varētu sākt veikt sava īpašuma remontus
Dotajā brīdī mums atliek tikai noskatīties kā mūsu īpašumi ar katru dienu vairāk bojājas.

Pat ja nav un nebūs tāda speciālista, tad vismaz kādam no cietušajiem iedot sagatavotu informāciju, kur viņiem griezties konkrētos jautājumos.

komunikācija ar cietušajiem
Vismaz painformēt kāda ir plānota tālākā darbība. Jo dotajā situācijā rodas jautājums – cik nodegušiem un bojātiem dzīvokļiem jābūt, lai Liepājā kāds runātu ar iedzīvotājiem? (informācijai: dotajā adresē atrodas 3 mājas – Raiņa 52 atrodas 4 dzīvokļi; Raiņa 52a, kura nodega, – 6 dzīvokļi un Raiņa 52b – 2 dzīvokļi). Ar mums Raiņa 52 un Raiņa 52b pārstāvjiem runāja tikai Sociālā dienesta pārstāve.  

Iespējams, ka kāds ir bijis, bet kā, lai iedzīvotājs zina, ka dotais cilvēks ir speciālists? Ziņkārīgo, kuri vēroja degšanu un mājas graušanu kā tādu „action”, ko ievietot sociālos medijos, bija daudz. No tā  brīža, kad mums atļāva doties uz mūsu mitekļiem līdz šodienai, neviens speciālists ar mums nav ticies, sazinājies. Kā zināms, nezināšana par tālāko darbību ir lielākais ienaidnieks, tā dod vaļu dažādām interpretācijām.

4)Vai dotās adreses iedzīvotāji ir tik mazsvarīgi pilsētai, ka ārkārtas sēdi sasauc tikai pēc brīvdienām?

5) Kas notiks ar Raiņa ielu 52a?

6) Kas un kad novāks gruvešus? Tas jādara mums, iedzīvotājiem, vai to darīs pašvaldības dienesti? Uz doto brīdi mums jākāpj pāri gruvešiem, lai mēs izietu uz ielas vai ieietu sētā, lai tiktu savos mājokļos. Tā ir vienīgā izeja un ieeja.

7) Kas segs un vai segs izmaksas bojātiem dzīvokļiem un mājai Raiņa 52?

8) Vai Liepājā kāds pārbauda ūdens hidrantu darbību? Vai drīkst tā būt, ka ugunsdzēsēji nevar atvērt vāku, lai piekļūtu tam?
Mūsu ieteikums – atbildīgiem dienestiem pārbaudīt ūdens hidrantu pieejamību un to darbību, tādējādi samazinātu dažādos pārsteigumus.

9) Kādi ir iemesli, kāpēc ugunsdzēsēji ūdeni neņēma no ūdens hidranta, kurš atrodas tieši pretim mājai?

10) Pieprasām ierakstu no ugunsdzēsējiem, kurā ugunsdzēsēji lūdz "Liepājas ūdenim" palielināt spiedienu.

Visu šo dienu laikā mūs neatstāj jautājums – "Vai Liepāja ir gatava ārkārtas situācijām?"

Mēs arī gribam pateikt PALDIES – ugunsdzēsējiem, policistiem par evakuēšanu un visu šo dienu (no 19. līdz 25.06.) apsardzi; 2 nezināmām meitenēm, kuras brīvprātīgi sniedza atbalstu cietušiem ar drēbēm un tēju ugunsgrēka naktī; SIA "Oms" puišiem, kuriem nebija frāze: "Te neko nevar darīt, gaidiet ceturtdienu", bet "Darīsim visu un tik ilgi, lai elektrība jums būtu"; Sociālā dienesta pārstāvēm, kuras ieradās sestdienas rītā.

Cerībā, ka mūsu rūgtā pieredze, būs kā mācība, lai turpmāk notiktu raitāka komunikācija ar nelaimē nokļuvušajiem iedzīvotājiem."