Kāds lasītājs, kurš vēlas palikt anonīms, saistībā ar Zolitūdes traģēdiju atcerējies ne tik senu notikumu Liepājā, kad iebruka lielveikala „Depo” jumts, kurš esot bīstams joprojām.

Lūk, ko raksta šis cilvēks:

„Kad notiek liela traģēdija, tad tikai sāk domāt. Tāda vismaz ir mūsu, latviešu, domāšana. Izsaku protams visu dziļāko līdzjūtību bojā gājušajiem, radiem, draugiem, vecākiem, visiem kas ir saistīts ar šo traģēdiju.

Šīs traģēdijas iespaidā, skumjās un dziļās pārdomās atcerējos nesenos notikumus, kas notika Liepājā, kad veikalam „Depo” pašā slēgšanās brīdī iebruka jumts. Esmu pats tur darbinieks, un diezgan labi zinu, kas notika, kā notika glābšanas darbi, utt. Un vēlos izstāstīt visu to, kas noticis no tā laika līdz šim.

Pirmajā reizē, kad iebruka jumts, protams, var teikt, ka bija pie vainas sniegs, kas līdz ar to arī sabojāja to jumta daļu, kas neiebruka. Bet iebruka jau otrajā reizē. Nav nekāds noslēpums, ka uzprasot jebkuram „Depo” darbiniekam, kas ir strādājis no atvēršanas brīža, var pateikt, ka viss jumts ir deformējies, pat var norādīt vietas, kur ir ielocījies, tas ir tikai laika jautājums, kad notiks lielā traģēdija. Reāli darbinieki staigā pa „dzīves asmeni”.

Tajā vakarā, kad jumts iebruka otrreiz, tas pārdevējs, kam bija jābūt nodaļā (runa ir par nodaļu, kas izvietota āra piebūvē – irliepaja.lv), iegāja sasildīties, jo laukā bija diezgan lieli mīnusi, un, ejot atpakaļ, viņa acu priekšā viss sabruka. Varētu teikt, ka dzima laimes krekliņā. Un paldies Dievam, ka dežūrējošais apsargs bija izgājis uzsmēķēt. Bet kasiere gan tika aprakta būdā, bet arī jāsaka paldies Dievam, ka būda izturēja. Cilvēki kas iepērkas Liepājas „Depo” veikalā, zinās, par kuru būdu es runāju.

Visi jau protams noklusē, bet patiesībā viens klients tika aprakts, bet, pateicoties apsargam un pārdevējam, jau pirms glābšanas dienesta ierašanās bija izrakts, un šokā aizgājis mājās. Pateicoties visam, neviens necieta. Pat negribētos iedomāties, kas varēja notikt, ja tas būtu noticis dienas laikā, kad cilvēku ir pilns.

Daudz presē tiek runāts par Maximu, ka darbiniekiem nav zināms, kas jādara trauksmes signāla laikā, jo kasi pamest nedrīkst, un, ja to uzzinās vadība, tad kasierei darbs ir pazaudēts.

Tāpat arī ir „Depo” – ja kaut kas notiek, kasi pamest nedrīkst, jo uzreiz paskaidrojums utt. Pat kasierei, kas it kā cieta negadījumā, bet, par laimi, bez nekādiem ievainojumiem, bija jānoslēdz kase, nauda steigšus jāizņem no kases, pat beigās ar visu kases aparātu pa mazu lūciņu izlīda. Jo ja būtu nauda palikusi iekšā, viņai par to liktu maksāt. Tādas ir īpašnieku vēlmes, galvenais ir nauda, un pēc tam tikai cilvēku dzīvība.

Vēl līdz šim es un citi darbinieki nav sapratuši, kā var atļaut strādāt veikalam nākamajā dienā, kad nav apzināta atlikusī jumta konstrukcija. Nākamajā dienā bija jāstrādā tā, it kā nekas nebūtu bijis. Pat pats īpašnieks neatbrauca, lai novērtētu situāciju.

Vēl tagad nav nekādu ziņu par izmeklējumiem, kā arī par to, kas notiek ar atlikušo jumtu. Un protams tā daļa, kas bija sabrukusi, ir uzcelta no jauna, bet, spriežot pēc būvnieku teiktā, kas to cēla, tas nebūšot uz ilgu laiku. Un arī, ka papildus stabi it kā neko nelīdzēšot.

Tāpēc es griežos ar šo stāstu pie Jums, varbūt kādas dzirdīgas ausis no attiecīgām iestādēm mani sadzirdēs, un dos mums skaidrību, kā „Depo” darbiniekiem strādāt, vai droši, vai arī katru dienu domāt par to, ka tikai nesabrūk.

Un kā var notikt būvniecība, ja veikals strādā?

P.S.
Vēlos protams palikt anonīms, jo publicējot savu vārdu, man darbs 100% tiks zaudēts.”

Atgādināsim, ka tad, kad otrreiz (un atkal sniega dēļ!) iebruka „Depo” jumts, un tikai par mata tiesu izspruka no cilvēku upuriem, šis gadījums nez kādēļ nebija pietiekami interesants TV ziņu raidījumiem un vadošajiem laikrakstiem (tikai portāls „Delfi” toreiz publicēja ziņu un fotoattēlus). Pārējiem tas bija vienaldzīgi, un daudzi tā arī neuzzināja par šo noziedzīgo nolaidību.

Publicējot šo vēstuli, sagaidām arī skaidrojumu no „Depo” īpašnieka, kurš vienīgais spēj kliedēt veikala darbinieka satraukumu un, iespējams, nepamatotās aizdomas.