Opozīcija un pozīcija, ko Liepājas domē veido Liepājas partijas un Saskaņas deputātu koalīcija – kas mainījies vai arī ne šo divu spēku attiecībās, jautājām opozīcijas līderim Jānim Vilnītim.

Kādas var būt attiecības? Tādas, kādas jau nu tās ir opozīcijai ar pozīciju (smejas). Man šķiet, laikā kopš 2013.gada 1.jūnija vēlēšanām esam izgājuši vismaz divas fāzes. Sākumfāze bija, kad valdīja asas domstarpības, bet nu jau kādu gadu dzīvojam saticīgi.

Ko iegūst koalīcija, ir skaidrs, – mazāk tiek traucēta, mazāks spiediens, bet ko iegūst opozīcija un ko iegūst liepājnieki?
Mūsu ieguvums ir tas, ko iegūst liepājnieki. Mūsu vēlme – realizēt dzīvē mūsu priekšvēlēšanu programmu, solījumus. Kad veidoja 2014.gada budžetu, mēs ar koalīcijas vadītāju Uldi Sesku vienojāmies par atbalstu diezgan daudzām mūsu idejām. Tradicionāli pirms Skolotāju dienas arodbiedrības vadītāja Irēna Opšteine visus deputātus aicināja doties uz skolām, lai uzklausītu skolu vadītājus. Es katru gadu to biju darījis, un pērn pirmoreiz mēs visi pieci opozīcijas deputāti bijām vismaz vienā bērnudārzā un vismaz vienā skolā. Starp citu, šogad tāda aicinājuma un organizēta pasākuma nebija – laikam tāpēc, ka par daudz tur bāzāmies iekšā (smejas).

Bet pērn salikām visu redzēto un dzirdēto kopā, prezentējām, kā mūsuprāt to visu vajadzētu risināt, un gājām prasīt naudu budžetā. Izkustinājām un pamainījām saistošos noteikumus par skolēnu ēdināšanas maksas atvieglojumiem – tagad arī skolotājs kopā ar direktoru un sociālo darbinieku var panākt, ka skolēns no maznodrošinātas ģimenes, kuram to tiešām vajag, saņem brīvpusdienas pat, ja vecāki nevar vai negrib nokārtot visas formalitātes, tāpat pirms došanās mājās – arī vakariņas. Panācām, ka skolotājiem par kolēģa aizvietošanu piemaksā maksimāli iespējamo summu, kuru nosaka MK noteikumi; ka atjauno un paaugstina krīzes laikā samazinātās likmes skolu tehniskajiem darbiniekiem un medicīnas māsām; ka bērnudārzos vasaras laikā oficiāli atver kādu grupiņu, kur iespējams atstāt bērnus; ka iedala finansējumu skolu dušu, ģērbtuvju un tualešu remontiem.

Visu šo jautājumu risināšanā aktīvi iesaistījās un palīdzēja gan domes priekšsēdētājs Seska kungs, gan viņa tālaika vietniece Goldes kundze. Rosinājām piešķirt līdzekļus arī tualetes papīru, dvieļu un mazgāšanas līdzekļu iegādei bērnudārzos, lai vecākiem to neprasītu, kā arī skolu ēdnīcu remontiem un paplašināšanai, jo ir nākušas klāt 3.klases, kas arī saņem brīvpusdienas. Taču šie jautājumi netika atrisināti – virtuvēm kaut ko iedeva, bet ne tik daudz, kā cerējām un sagaidījām. Savukārt par tualetes papīriem mums „zobus aizrunāja” Ansiņa kungs, budžeta komisijā solot, ka finansējums būs, taču domes sēdē atklājās, ka nav viss. Tāpat nepanācām algu palielinājumu pirmsskolas pedagogiem, lai tas tiktu izlīdzināts ar skolu pedagogu atalgojumu, jo izglītības līmeņa ziņā atšķirību nav, bet atalgojuma – ievērojams. 25 000 eiro piešķīra Kurzemes Biznesa Inkubatora atbalstam, bet līdz šim iedota tikai puse, un gads jau iet uz beigām. Atbalstam mazo un vidējo uzņēmēju konkursam naudu piešķīra, lai arī mazāk, nekā prasījām, turklāt izkropļoja ideju – pēdējā brīdī Ansiņa kungs panāca, ka nolikumā iekļauj arī biedrības. Protestējām, bet ne tik skaļi, jo uzreiz nesapratām, ka tā ir shēma, kā šo uzņēmējdarbības atbalstam paredzēto naudu novirzīt sportam un kultūrai – parādījās „Liepājas Lauvas”, citas nevalstiskās organizācijas, kuru finansēšanai jau ir savi citi avoti.

Arī es atbalstu gan sportu, gan kultūru, bet šis konkurss bija ar pavisam citu mērķi.

Ansiņa kungs iebilda, ka konkursam neesot uzņēmēju atbalsta un intereses. Nu, protams, ka nav, jo viņi jau nav radināti, viņi netic tādam konkursam, un domā – ja es pie Ansiņa vai Seska kunga neesmu aizgājis, ja viņš man nav apsolījis, tad nav vērts, jo es tik un tā neko nedabūšu, man nekas „nespīd”. Un droši vien kaut kāda taisnība tajā ir.

Līdz ar to – it kā panācām, ka mūsu prasības budžetā iekļauj, bet patiesībā liela to daļa aizgāja deformētas, ne tādas kā iecerēts. Nekāda risinājuma nav arī gada sākumā mūsu izteiktajam priekšlikumam rast veidu, kā iemūžināt Silvas Goldes piemiņu. Tāpat, lai gan tika atrunāts, tomēr nav kustināts jautājums par maksas autostāvvietu reorganizāciju, ko rosinājām pēc mūsu veiktās liepājnieku aptaujas. Vēl viena tēma ir Valsts kontroles konstatētie pārkāpumi – nevienlīdzīgi noteikumi nomniekiem, līdzekļu izšķērdēšana u.tml. – Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē, kuri nebija novērsti.

Viss iepriekš teiktais attiecas uz 2014.gada budžetu un šo gadu kopumā. Kā domājat strādāt turpmāk?
Mainīsim taktiku. Esam šobrīd diezgan skeptiski – kā liecina pieredze, pat, ja mūsu priekšlikumus iekļauj budžetā, rezultāts no iecerētā stipri atšķiras. Sausais atlikums ir, bet ne tāds, kā cerēts. Faktiski tas nozīmē, ka vārdos mums saka vienu, bet darbos ir kaut kas cits. Pēdējais piemērs ir tas pats cietums, ar kuru saistīts daudz neskaidru jautājumu. Izrunājāmies ar Seska kungu, uzskaitīju viņam visus tos riskus, ko sev līdzi nesīs jauna cietuma būve, un kas, liekot pretī ieguvumiem, kuri arī, protams, būs, tomēr ir lielāki. Pēc tam tika uzaicināti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, kas atbildīgi par cietumiem, bija arī pats ministrs, un viņi uzaicināja domi un mani aizbraukt uz Tartu, apskatīties, kāds ir tur uzbūvētais cietums un kā tas ietekmē pilsētas dzīvi. Mani, protams, neuzaicināja, „aizmirsa” paņemt līdzi.

Tas parāda attieksmi – tevi it kā uzklausa, bet neņem vērā, reāli ietekmēt pilsētas attīstību, izaugsmi nevar.

Tas, ka vairs neesmu Speciālās ekonomiskās zonas valdē, atvieglo situāciju – varu iesniegt oficiālu iesniegumu SEZ valdes priekšsēdētājam, pieprasīt atskaites, un, ja tas nenotiek, kaut vai sasaukt ārkārtas domes sēdes, rīkoties tā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību.

Sniegsim savus lēmumprojektus. Pirmais būs tās pašas autostāvvietas, ko esam cilājuši bez gala.

Atgādiniet, kāds bija priekšlikums?
Priekšlikums bija ļaut 20 – 30 minūtes stāvēt bez maksas, bet pirmās stundas tarifu noapaļot līdz 50 centiem. Lai tie, kuriem stāvvieta nepieciešama īsu brīdi, var to izmantot bez maksas, savukārt ilgstoša stāvēšana maksātu pat nedaudz vairāk, nekā līdz šim.

„Liepājas autostāvvietu” izveides mērķis nebija nauda, peļņa, bet gan tas, lai mašīnas ilgi nestāv.

Bez autostāvvietām ir vēl citi jautājumi, piemēram, „Rožu galerija”. Mēs jau sākumā apšaubījām šo ideju – ne tāpēc, ka ēkas projekts būtu slikta, bet gan pati biznesa ideja. Gandrīz gads ir pagājis, un nekas nenotiek! Tāpat jāpapēta koksa rūpnīcas projekta attīstība, turēsim roku uz pulsa tehnikuma rekonstrukcijai. Ir arī citi, tostarp daudz ikdienišķāki jautājumi par šiem lielajiem projektiem.

Piemēram, liepājnieku veselības bojāšana ar smakām un putekļiem.
Tas ir viens no jautājumiem, kura atrisināšanā koalīcija nav ieinteresēta. Pats, pirms gada būdams 15.vidusskolā, izjutu, ko tas nozīmē, bet, kad par to runāju ar domes priekšsēdētāju, reakcija bija tāda, ka sapratu: šo problēmu vienkārši negrib risināt.

Vieglāk taču pateikt, ka nekā nav un neko nedarīt!