"Kur palika bruģis kuru no laukuma blakus Lielajam dzintaram, ko tikko rekosturēja? To aizveda kā gružus kopā ar citu melnzemi, ko raka brutāli ar ekskavatoru?"

Pēc publikācijas par Liepājas vēsturiskā bruģa nelegālu iztirgošanu šos jautājumus portālam uzdeva kāds lasītājs.

Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, atbildot uz lasītāja jautājumu, informēja, ka, "rekonstruējot skvēru [laukumu] iepretim koncertzālei "Lielais dzintars" Jūras ielā tika demontēts ap 640 kvadrātmetru kaltā akmens bruģa, kurš pēcāk, 164 kvadrātmetru apjomā, izmantots blakus esošajā auto stāvlaukumā, izbūvējot vēsturiskās Zirgu ielas klātni (bruģētā josla, kas šķērso stāvlaukumu)”.

Pārējais kaltā akmens bruģis, apmēram 476 kvadrātmetru apjomā, pēc Štāla sacītā, ir nogādāts uzglabāšanai SIA "Komunālā pārvalde" noliktavā.

Portāls jau rakstīja, ka Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kurzemes pārvalde sākusi pārbaudi par vēsturiskā zviedru bruģa nelegālu tirgošanu Liepājā, kā, atsaucoties uz Latvijas Radio, vēsta lsm.lv.

Bruģi iespējams iegādāties interneta sludinājumu portālā "ss.lv", to tirgo par trīs eiro gabalā. Nav skaidrs, kā valsts kultūrvēsturiskais mantojums nonācis nelegālajā tirgū.

Savas versijas par to ir Liepājas domei, no kuras, kā saka bruģa tirgotājs, akmeņi nākuši. Interneta sludinājumu vietnē, kurā iedzīvotāji no rokas rokā tirgojas ar precēm un pakalpojumiem, kāds kungs Tukuma novadā piedāvā iegādāties vēsturisko, kalto bruģi, maksājot trīs eiro par akmeni. Vīrietis sarunā ar Latvijas Radio stāsta, ka bruģakmeņus esot iegādājies Liepājā, taču sarunas gaitā kļūst aizdomīgs un neko vairāk neatklāj.

Liepājā pēdējie vērienīgākie ceļu rekonstrukcijas darbi noritēja 2013.gadā, kad zviedru bruģis iebūvēts gar tramvaja sliedēm, atsevišķos ielu posmos un arī autostāvvietu laukumos, kur iepriekš bijusi zaļā zona.

Domes Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jākobsons atzīst, aktīvajā būvniecības periodā bruģis pilsētā aktīvi pārvietots, taču visam esot sekots līdzi.

"Jā, pilsētai ir pašai sava noliktava, kurā tiek uzglabāti visi šie materiāli, kas ir apgūti būvobjektos. Jā, mums savs cilvēks tur ir un arī paši vismaz pāris reizes mēnesī cenšamies aizbraukt uz šo noliktavu un redzēt," stāsta Jākobsons.

"Attiecībā uz to, kur vēl var iegūt, ir ļoti daudzi gadījumi, kad šis vēsturiskais bruģis ir izbūvēts arī privātajās teritorijās. Zviedru bruģis, nezinu, kad pilsētā viņš ienācis, bet daudziem ir sētās viņš izbūvēts, būvējot gan komunikācijas, gan pārbūvējot sētas, iebrauktuves. Gadās, ka šie bruģi ir pat diezgan lielā apjomā. Mēs gribētu pieņemt, ka, iespējams, šis ir no privātām teritorijām, mums tā kā nav īsti ietekmes, ka mēs varētu privāto teritoriju bruģi kaut kādā veidā atsavināt. Tā kā viņš arī varētu parādīties kaut kur šādā te tirdzniecībā," teica Jākobsons.

Vēl Jākobsons pieļauj, ka bruģi būvstrādnieki atrok, veicot būvdarbus, bet tādā gadījumā akmeņi obligāti jānogādā Komunālajā pārvaldē.

Vēsturiskais zviedru bruģis uzskatāms par Latvijas kultūrvēsturisku mantojumu, kam ir liela vērtība un jāsaglabā tas tādā apmērā, kā atlicis, saka VKPAI. Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja un galvenā inspektore Ilze Svilpe apšauba Jākobsona versijas, vienlaikus atzīdama, ka līdz šim inspekcija nav stingrāk uzraudzījusi Liepājas bruģi.

"Nezinu, vai tāda situācija ir iespējama, godīgi sakot, jo bruģis jau patiesībā ir ieklāts taču uz ielām, vai ne? Tas nevar būt privātīpašnieka īpašums. Es neatceros gadījumu, ka mēs būtu Liepājā braukuši uz kādu vietu, kur ir nolikts bruģis, un pārbaudījuši, vai viss tas daudzums, kas ir izņemts no ielām, tur ir novietots. Neatceros šādu gadījumu," atzīst Svilpe.

Pēc Latvijas Radio intereses inspekcija sola vērsties Liepājas būvvaldē. Svilpe tāpat sazinājusies ar bruģakmens tirgotāju, kas viņai atklājis, bruģi esot iegādājies no privātpersonas. To tirgojot ne pirmo reizi, viņš arī veicot pasūtījuma darbus bruģa seguma ieklāšanā, kas inspekciju ieinteresējis šim jautājumam pievērsties pastiprināti.

Svilpe arī atzīmē, ka likums nosaka, ja, būvdarbus vai saimnieciskos darbus veicot, tiek atrasts bruģis, par to tuvāko piecu dienu laikā jāziņo pieminekļu aizsardzības inspekcijai, nevis domei, un turpmākie darbi līdz ar to jāpārtrauc. Tiesa, pēdējo gadu laikā šādus ziņojumus Kurzemes reģiona pārvalde neesot saņēmusi.