Pēc tam, kad saņēmām vairāku iedzīvotāju izmisīgos un sašutuma pilnos zvanos par „Nodarbinātības projektu” darbu pie dīķiem Dienvidrietumu rajonā, devāmies iepazīties ar situāciju.

Jā, daudz krūmu un zaru, arī daļa niedru un meldru ap un arī pašos dīķos nozāģēti un izpļauti. Vesels klājiens pļāvuma joprojām guļ ūdenī. Šur un tur mētājas arī sadzīves atkritumi – plastmasas maisi un dažāda izmēra pudeles.

Vai apkārtne kļuvusi skaistāka vai ne, grūti spriest. Nevaram novērtēt arī to, vai ūdensputniem – pīlēm, arī skaistajai manadarīnpīlei, un diviem gulbjiem – dzīve dīķos kļuvusi patīkamāka un drošāka. Taču skaidrs, ka cilvēkiem, kuriem ir iespēja šos putnus vērot, noteikti ikdienā ir vismaz par vienu prieciņu vairāk.

Divus no sešiem vai septiņiem (cilvēki min dažādus skaitļus) palikušajiem gulbjiem sastopam ūdensmalā iepretī tirdzniecības centram „Baata”. Redzams, ka cilvēki speciāli pirkuši baltmaizi, un baro ar to putnus. Mēģinām stāstīt, ka tā nav labi, un vismaz tajā brīdī sastaptie mums notic.

Pasaules dabas fonda pārstāvis Ints Mednis mierina liepājniekus, ka pļaušana un zāģēšana visdrīzāk putnus šobrīd netraucē. Par niedru un meldru pļaušanu viņš saka – tā ir tikai tāda „bārdas skūšana”, pavasarī viss atkal ataugs. Mednis atzīst, ka tieši putnu piebarošanas dēļ gulbji izvēlas neaizlidot, jo paļaujas, ka barība būs visu laiku.

Kad mēģinām pašvaldībā noskaidrot, ko par teritorijas sakopšanas kvalitāti un izturēšanos pret šiem cilvēku daļēji „naturalizētajiem” putniem saka amatpersonas, sastopamies ar parasto sūtīšanu no vienas instances un amatpersonas pie otras. Domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš sūta pie Komunālās pārvaldes, Komunālā pārvalde – pie Vides un veselības daļas vai „Nodarbinātības projektiem”. Atbildes, ko saņēmām no šo abu pašvaldības struktūrvienību pārstāvjiem, portāls jau publicēja iepriekš.