Liepājas dzīvnieku patversme sniedz palīdzību un izmitina ne tikai mājdzīvniekus, bet reizēm nākas palīdzēt arī savvaļas dzīvniekiem. Ko vajadzētu (vai nevajadzētu) darīt katram no mums?

Patversmē palīdzība sniegta jenotsunim, ronēnam, stirnām, bet pārsvarā putniem – stārķiem, vanagiem, kaijām, vārnām un gulbjiem. Pilsētā ir sastapti arī bebri, āpši un lapsas.

No savvaļas dzīvniekiem gulbji ir biežākie pilsētas viesi. Latvijā sastopamas trīs gulbju sugas: paugurknābja gulbis, ziemeļu gulbis un mazais gulbis. Paugurknābja gulbis Latvijā ir sastopams visu gadu. Tas ligzdo gan lielās, gan mazās ūdenstilpēs, bet lielākās koncentrācijas novērots lielajos piejūras ezeros.

Kopumā lielākā daļa gulbju var sekmīgi pārziemot, bet nevar noliegt, ka ziemas aukstie mēneši daudziem gulbjiem, īpaši jaunajiem, ir visgrūtākie, un ne visi spējīgi izdzīvot līdz otrajai vasarai, taču tādi ir dabas procesi, tā saucamā dabiskā atlase.

Iestājoties aukstam laikam, zvanu skaits par nelaimē nonākušiem putniem, visvairāk jau gulbjiem, aug kā sniega bumba. Par laimi, visbiežāk signāli par nepieciešamību glābt gulbjus izrādās viltus trauksme.

Pirms piebarot šos skaistos un graciozos ūdensputnus, kā arī sākt raizēties  par putnu iespējamo iesalšanu ledū, Dabas aizsardzības pārvalde aicina atcerēties, ka ikviena dzīva radība, arī gulbji, ir pielāgojušies apstākļiem un lieliski spēj pastāvēt dabiskā vidē. Gulbji labi pacieš aukstumu, tāpēc ilgi var atrasties bez aktīvas kustības. Putns vienkārši sēž uz ledus vai krastā, piespiežot zem sevis kājas un paslēpjot galvu spārnos – tā gulbis ekonomē enerģiju. No malas patiešām var šķist, ka viņš ir iesalis ledū. Tā gulbji var pavadīt ilgāku laiku. Kāds dāņu pētnieks novērojis, ka gulbji aukstā laikā spēj gulēt nekustīgi pat vairākas dienas. Viņiem var pat būt sava veida letarģiskais miegs, kas nodrošina enerģijas saglabāšanu un ļauj putniem sagaidīt labvēlīgākus laika apstākļus.

Uz jautājumiem, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja savvaļas dzīvnieks nonācis pilsētā, atbild dabas pētnieks Ingmārs Līdaka un Rīgas Zooloģiskā dārza filiāles Kalvenē "Cīruļi" pārvaldnieks Arnis Bergmanis :

Ingmārs Līdaka: „Ko darīt, ja pilsētā redz savvaļas dzīvnieku? Domāt ar galvu! Vairumā gadījumu nekāda palīdzība nav vajadzība – dzīvnieks tur vienkārši dzīvo un, ja to liks mierā, turpinās savas dienas vai krēslas gaitas. Latvijas pilsētas ir pilnas ar tur dzīvojošām lapsām. Kāpēc, lai Liepāja būtu izņēmums? Dzīvnieki arvien vairāk par dzīves vietu izvēlas apdzīvotas vietas un, ja nu tas bebrs nav iekritis kanalizācijas lūkā, pagrabā vai arī neguļ acīm redzami savainots, tad labākais – atturēt cilvēkus no tuvošanās, lai putns bez stresa atrastu savu ceļa mērķi.

Nesaprātīgākais būtu tādu bebru, jenotsuni vai lapsu censties noķert! Bez prasmēm un aprīkojuma to darot, var nākties krietni pastaigāt apsaitētām rokām. Ja nu dzīvnieks patiesi ir savainots, jāziņo patversmei, kur ir aprīkojums un ir arī līgums ar vetārstu.

Cits stāsts par gulbjiem – tie, kas šos putnus dāsni piebaro vasarā un rudenī, tā izmainot normālu putna uzvedību, lai arī atbild par viņu likteni ziemas spelgonī! Liepājas apkaimē katru ziemu veiksmīgi pārziemo daudzi simti gulbju un, ja putns ir lidotspējīgs, tad tam ir visas iespējas atrast piemērotu ziemošanas lāsmeni.

Ūdensputnu piebarošanu vietā, kur ziemā ūdens aizsalst, varētu dēvēt par noziegumu!”.

Arnis Bergmanis: „Savvaļas dzīvnieka izņemšanai no dabas (savainotu, bezpalīdzīgā stāvoklī) jābūt ļoti pamatotai, jo jāparedz arī dzīvnieka atgriešana atpakaļ dabā pēc atveseļošanās. Gadījumos, ja dzīvnieki ir ļoti nozīmīgi, pēc atveseļošanās ir iespējama viņa palikšana zoodārza kolekcijā, jo tam ir atļauja.

Gadījumos ar medījamiem savvaļas dzīvniekiem vispirms būtu jāziņo tuvējam mežzinim, kurš izvērtēs situāciju un pieņems lēmumu, konsultējoties ar veterinārārstu.

Ja redzams, ka dzīvnieks tik un tā nebūs gatavs pilnvērtīgai dzīvei (būs amputācijas vai paliks kroplums), tad jāsaprot jēdziens „dabiskā izlase”.

Gadījumos ar nemedījamiem dzīvniekiem var ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei, Reģionālajai vides pārvaldei, patversmēm, zoodārziem.

Zoodārzs savu iespēju robežās šādus dzīvniekus pieņem, atveseļo. Esam palīdzējuši roņiem, aļņiem, briežiem, stirnām, lūšiem, mežacūkām, gulbjiem, stārķiem, ērgļiem, lāčiem u.c. Par roņu mazuļiem jāziņo Sergejam Dudko”.

Kādu funkciju pilda zooloģiskais dārzs "Cīruļi"?

Arnis Bergmanis: „Zoo „Cīruļi” ir SIA „Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs” nodaļa, kurai ir tādi paši uzdevumi un misija kā Rīgas zoodārzam. Misija ir sniegt ieskatu daudzveidīgajā dzīvnieku pasaulē, praktiski līdzdarboties Latvijas un pasaules dzīvnieku sugu izpētē un saglabāšanā, aicināt saudzēt dzīvniekus un to dabisko dzīves vidi, kā arī rosināt izprast dabu mums līdzās un cilvēka vietu tajā. Uzdevumi: nodrošināt dzīvniekiem bioloģiski piemērotus apstākļus, sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, veidot sabiedrības attieksmi pret vidi, piedāvāt apmeklētājiem labu atpūtu”.

Vai Latvijā būtu nepieciešams savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centrs savainotiem savvaļas dzīvniekiem?

Ingmārs Līdaka: „Savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centrs Latvijā ir vajadzīgs. Diemžēl nedomāju, ka tuvāko piecu gadu laikā kas kvalitatīvs var tapt, jo, ja nu atrodas kāds, kas gatavs ziedot suņu – kaķu patversmēm, tad ar savvaļas dzīvnieku tēmu ir grūtāk. Neredzu arī vadības gatavību kaut ko šajā sakarā finansēt no budžeta. Droši vien reālāk, ka tā vai citādi ar šo problēmu varētu mēģināt (un to jau dara) tikt galā tie vairāk kā desmit Latvijā reģistrētie zoodārzi dažādos reģionos”.

Arnis Bergmanis: „Likumdošana attiecībā uz savainotiem un bezpalīdzīgiem savvaļas dzīvniekiem it kā ir sakārtota, bet praksē daudzreiz esam pārliecinājušies, ka atbildīgās institūcijas vienkārši „atkratās”.  Viens gadījums bija Liepājas kanāla ostas teritorijā ieklīdis alnis ar lauztu kāju. Ja rehabilitācijas centrs arī būtu vajadzīgs, tad mūsu Valsts sociālekonomiskajā situācijā tas šķiet nereāls pasākums”.

Aicinām cilvēkus ieklausīties profesionāļu teiktajā – izvērtēt attiecīgo gadījumu rūpīgi, lai nekaitētu dzīvniekiem. Raksts tapis, lai informētu cilvēkus, kā rīkoties gadījumos, ja liekas, ka dzīvnieks ir bezpalīdzīgā situācijā.

Aicinu patversmes atbalstītājus izteikt domas par šo tēmu patversmes oficiālajā mājaslapā http://www.petnet.lv/dzag/ vai https://www.facebook.com/www.dzag.lv lapā „facebook”.
 
P.S.
Raksts tapis pēc LKB „Dzīvnieku aizsardzības grupas” Dzīvnieku patversmes pasūtījuma.