Ne tik lielas kā par pludmales noteikumiem, bet kaislības domes sēdē virmoja arī ap atkritumu apsaimniekošanas “pilotprojektu”.

Ar lēmumprojektu – atbalstīt SIA „Liepājas RAS” izstrādāto koncepciju dalītās atkritumu vākšanas sistēmas ieviešanai Liepājas pilsētas pašvaldības iestādēs – domes sēdes dalībniekus iepazīstināja Vides un veselības daļas speciāliste Dace Liepiece.

Kā uzsvēra Liepniece, šis lēmumprojekts būtu jāatbalsta, jo ES direktīvas paredz, ka līdz 2014.gada beigām ir jāievieš vismaz papīra, stikla, plastmasu un metālus saturošu atkritumu dalītas savākšanas sistēma. Kā zināms, sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir viens no pašvaldības uzdevumiem.

(Starp citu, EK atkritumu direktīvu apstiprināja jau 2008. gada 19.novembrī, paredzot arī laiku tās ieviešanai dalībvalstīs. Un, lai gan jau Nacionālajā vides politikas plānā 2004. – 2008.gadam Latvija bija izvirzījusi uzdevumu „veicināt šķirotas atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanu pašvaldībās“, kā redzams, nekur tālu ne Latvija, ne Liepāja nav tikusi. – S.P.)

„Liepājas RAS” piedāvātā koncepcija, ko atbildīgais par šo jomu pašvaldībā – domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš nosauca par “pilotprojektu”, paredz atkritumu šķirošanas sistēmu vispirms ieviest pašvaldības iestādēs, tai skaitā visās izglītības iestādēs. Kopumā „Liepājas RAS” piedāvā iekārtot 185 publiski pieejamus punktus papīra, plastmasas un stikla atkritumu dalītai vākšanai. Šāds cipars, pēc „Liepājas RAS” valdes locekļa Normunda Niedola teiktā, radies aptaujājot pašvaldības iestādes. Uzņēmums arī veicis aprēķinus, un no tiem izriet, ka  atkritumu šķirošanas punktu ieviešana izmaksās Ls 11 454,28 (ar PVN), ko arī lūdza rezervēt.

Deputāte Elita Kosaka, kura, kā vienmēr, bija papētījusi lēmumprojektam pievienoto dokumentāciju vairāk, nekā viņas kolēģi, gribēja zināt, kāpēc vienā pašā Liepājas muzejā būtu vajadzīgi desmit atkritumu savākšanas punkti, uz ko saņēma atbildi, ka tāda bijusi Vides un veselības daļas sniegtā informācija. Tāpat deputāte norādīja uz aplamiem aprēķiniem – “Liepājas RAS” pieprasītā summa pārsniedzot reālās izmaksas, un tas pat esot redzams pievienotajos dokumentos. Taču arī šo deputātes iebildumu noraidīja gan Niedols, gan domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, apgalvojot, ka aprēķini esot teorētiski un aptuveni, jo reālās izmaksas kļūšot zināmas vien pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas.

Tomēr Kosaka pastāvēja uz to, ka vainīgā amatpersona, proti, Dace Liepniece, kas pieļāvusi kļūdainu dokumentu pievienošanu lēmumprojektam, ir jāsoda.

Deputāts Ivars Kesenfelds jau iepriekš, Pilsētas attīstības komitejā, pauda neizpratni, kāpēc „Liepājas RAS” neko nav darījis, lai izpildītu vēl martā izteikto deputātu prasību, ka bez “pilotprojekta” būtu nepieciešams izstrādāt vēl citus priekšlikumus, kā tad tiks nodrošināta dalītā atkritumu vākšana Liepājā pēc 2014.gada.

Niedols savukārt aizbildinājās ar to, ka patlaban notiekot darbs pie dalītās atkritumu vākšanas nacionālā plāna izstrādes, un pašvaldībai būtu jāsagaida, kāds tas būs. Arī Ansiņš, norādīja, ka saistošo noteikumu izstrādi, kā sistēmu ieviest pašvaldībā, varēs sākt tikai pēc tam, kad būs pabeigta nacionālā plāna izstrāde.

Tāda atbilde deputātu neapmierināja, un viņš izteica viedokli, ka „Liepājas RAS” nav ieinteresēta dalīto atkritumu vākšanā un arī dome vēlas “tikai skata pēc ieviest šo sistēmu, bet nevis nenonākt pie konkrēta mērķa”. Pēc Kesenfelda ieskata, “pasākumi ir dekoratīvi”. Viņaprāt, lai reāli ieviestu atkritumu šķirošanu, iedzīvotāji būtu jāieintersē ar cenu, proti, par sašķirotiem atkritumiem nosakot mazāku maksu.

Jānis Vilnītis vēlējās zināt: gadījumā, ja skolēni savāks makulatūru un nodos to, vai būs jāmaksā par makulatūras pieņemšanu. Šajā gadījumā Niedola atbilde bija: ”Par maksāšanu nevar būt runa. Atkritumu savākšanas operatori ir gatavi vākt dalītos atkritumus.”

Lai gan nesakritību un neskaidrību netrūka, deputāti tomēr atbalstīja sagatavoto lēmumprojektu.