Zaudēta vēl viena pilsētas vēsturiskā mantojuma vērtība – Emigrantu māja Flotes ielā 3, teju pēdējais piemineklis sava laika Liepājas ostas uzplaukumam un pilsētas saimnieciskajai varenībai.

Šķiet, Liepāja kaut ko no vēsturiskā mantojuma un pilsētas simboliem, tātad arī sava šarma, zaudē katras tūrisma sezonas priekšvakarā – šonedēļ tie bija "Vecā kapteiņa" lielgabali, kurus īpašnieks aizvāca no zāliena Jūras ielā, pilsētas tēviem tikai noskatoties un nevarīgi noplātot rokas, bet aizvadītās nedēļas nogalē – Emigrantu māja.

Ieguvums no šī zaudējuma ir vienīgi par dažiem tūkstošiem eiro samazinātā nojaukšanas tāme (kopējā summa – 69 092,51 eiro), jo kokmateriālus un vēsturiskos ķieģeļus drīkst paturēt iepirkumā uzvarējusī SIA "Eirobūvmetāls".

Kā novēroja portāls, aizvadītās nedēļas noagalē firma "Eirobūvmetāls" 1911.gadā celto ēku jau bija pārvērtusi gruvešu kaudzē. Taču, kā portālam sacīja atbildīgais par būvdarbiem – Ainārs Gailišs, gruvešu šķirošana un izvešana turpināsies vēl četrus mēnešus.

Portāls jau rakstīja, ka pērn 19.februārī pašvaldība pieņēma lēmumu tai piederošo Emigrantu māju Flotes ielā 3 nojaukt (sk.foto portāla "Lasītāju galerijā"), jo tā ir nolietojusies un bīstama. Izsludinātajam iepirkuma konkursam varēja pieteikties līdz 29.jūlijam. Saskaņā ar iepirkumu, uzvarētājam ēkas nojaukšana, teritorijas labiekārtojums pēc ēkas nojaukšanas, esošā žoga labošana, koku izciršana, celmu izraušana, esošā grants ceļa labošana un inženiertīklu demontāža jāveic 180 dienu laikā no darbu uzsākšanas.

Saskaņā ar līgumu, ko "Eirobūvmetāls" noslēdza ar pasūtītāju – Komunālo pārvaldi, viss darba apjoms jāpaveic sešu mēnešu laikā.

Kopš 2013.gada 27.novembra Emigrantu mājai bija cilvēku drošību apdraudošas un vidi degradējošas ēkas statuss. Pērn janvārī pēc ēkas apsekošanas Būvvalde pieņēma lēmumu, ka Emigrantu māja jānojauc. Atzinumā teikts, ka ēkas nojaukšana ir piemērotākais lēmums konkrētajā situācijā, "jo pretējā gadījumā (uzliekot pienākumu ēku sakārtot), ēkas īpašniekiem nāktos ieguldīt ēkas atjaunošanā ievērojamus līdzekļus, kas pie konkrētajiem apstākļiem uzskatāms par nesamērīgu prasību. Šādus secinājumus Būvvalde izdara, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, kas acīmredzami liecina par ēkas kritisko stāvokli."

Jau 2000.gadā veiktajā ēkas tehniskajā inventarizācijā Emigrantu mājas konstruktīvo elementu stāvoklis raksturots kā slikts un ēkas nolietojums – 70 procenti.

Pašvaldība ēku bija iznomājusi Liepājas SEZ SIA "Ducons", pēc tam SIA "Revosa", taču nomnieks no tās atteicies. Kopš 2009.gada ēku vairākkārt mēģināts pārdot izsolē, taču nesekmīgi.

Uzziņa
1906.gadā pāri okeānam kuģos no Liepājas aizceļoja pirmās Krievijas emigrantu grupas. Tolaik izceļotājus no Liepājas bija uzsākušas transportēt vairākas kompānijas, piemēram "Karsberg, Spirro & comp." un "Knie, Falk & comp." Taču vislielākais kuģu skaits un apgrozījums bija 1897. gadā Kopenhāgenā dibinātajai kapteiņa Hansa Nila Andersena "Østasiatiske Kompagene". Tās meitas uzņēmums "Русского-Восточно-Азиатского пороходства" bija lielākā akciju sabiedrība, kas Liepājas – Ņujorkas līnijā, piemēram, 1909.gadā pārvadāja 15 396 emigrantus.

1910.gadā šī sabiedrība vērsās pilsētas domē ar lūgumu pārdot zemesgabalu liela emigrantu karantīnas māju kompleksa celšanai. Liepājas domnieki izrādīja pretimnākšanu un piekrita dāņu izvēlētajai vietai – tā sauktajās "Ēģiptes pļavās" netālu no Nobelu petrolejas spīķeriem (tagad AS "Latvijas nafta").

Līgums tika noslēgts 1911.gada sākumā, pārdodot Austrum-Āzijas kuģniecībai 4900 kvadrātasis (1 kvadrātass – 3,5461 m2) zemes gar Mežu (vēlāk Emigrantu) ielu. Cena, 12 krievu rubļi par kvadrātasi, daudziem šķita par lētu naudu atdota pilsētas pļava. Turklāt Liepājas domes galva Alberts Volgemūts  piekrita, ka pilsēta, ņemot 14 000 rubļu kredītu, nobruģē jauno Emigrantu ielu, kā arī izbūvē ūdensvadu un kanalizāciju! Taču kolosālus ieguvumus no emigrantu transportiem A.Volgemūts saskatīja nākotnē.

1911. gada oktobrī emigrantu nami tika iesvētīti. Tajos bija 52 guļamzāles, ar vietām 8000 cilvēku, viena košera virtuve ebrejiem, otrs – kristiešu ķēķis, dušas, dezinfekcijas kameras, mantu glabātavas un pat tirgus laukums. Celtnes kompānijai izmaksāja 165 tūkstoši krievu rubļu (lētākā emigranta kuģa biļete bija 85 rubļi).

Pēc I pasaules kara dāņi daļu kuģu un nekustamos īpašumus pārdeva, tostarp daļu mūsu pilsētā esošos mazos emigrantu namus. Taču Emigrantu iela 3/5 ar hipotēkas Nr.3638 nekustamo īpašumu sarakstā 1940.gadā joprojām uzrādīta kā dāņu reorganizētās Baltijas-Āzijas kuģu sabiedrības īpašums. Ar padomju okupācijas varas lēmumu 1940.gada augustā šo ārzemnieku mantu nacionalizēja.

Padomju gados ēka kalpoja karaflotes administratīvajām un apmācības centra vajadzībām. Likumsakarīgi, Emigrantu iela kļuva par Sarkanflotes ielu.

Deviņdesmito gadu beigās, ēkas rietumu korpusā notika postošs ugunsgrēks, kura dēļ šis korpuss kā neatkarīga ēkas daļa bija jānojauc.

Arī palikušais korpuss ar adresi Flotes 3 netika izmantots.

(Avots: vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš)