Kūrmājas prospekts 19. un 20. gadsimta mijā bija populāra izklaide vieta. Tādēļ bagātākie liepājnieki savas villas, savrupmājas un īres namus būvēja tieši tur.

Kūrmājas prospekts izveidojās 1875.gadā, kad Jūrmalas parka ziemeļrietumu pusē, kur atrodas vecākie apstādījumi, uzcēla viesnīcu – Kūrmāju ar restorānu, deju zāli, teātra izrāžu un koncertzāli.

Pirms tam Kūrmājas prospekta vietā atradās iela, kas 1859.gadā tiek saukts par Seestraβe. 1880.gadā tā nosaukta par Kūrmājas ielu (Kurhausstrase), bet 1893.gadā  pārdēvēta par Kūrmājas bulvāri, vēlāk par Kūrmājas prospektu. 1940.gadā tas iegūst Sarkanās flotes prospekta, bet 1945.gadā – Padomju prospekta nosaukumu. 1990.gadā atjaunots tagadējais nosaukums.

Laikā, kad tika celta ēka ar adresi Kūrmājas prospekts 27a, attīstījās arī pats prospekts, kura galvenā rota bija greznas privātmājas un tirgotavas plašu dārzu ielokā. Šobrīd iela un apkārtējais rajons nedaudz mainījies – ikdienā tas vairāk kalpo kā sabiedriskās apbūves un dzīvojamais rajons, taču tā prestižais statuss nav zudis, un īpašumi šajā rajonā tiek vērtēti samērā augstu.

Iela zaudējusi ne tikai agrākās izklaides funkcijas, bet daļēji arī transporta funkciju, jo, kā redzams Liepājas senajās pastkartēs, pa Kūrmājas prospektu kursējis arī tramvajs. Mūsdienās gan no tā nav palicis nekādu liecību, nedaudz mainījies arī ielas kopējais siluets.

Imants Lancmanis grāmatā "Bertschy" rakstījis, ka viena no nozīmīgākajām šīs ielas ēkām ir tagadējā Liepājas muzeja ēka ar numuru 16.

"Villa tika celta 1901.gadā kādai ļoti bagātai ģimenei. Ēkas projektu izveidoja Berlīnes arhitekts Ernests fon Īnss, tomēr būvniecības procesā piedalījās Liepājas arhitekts Pauls Makss Berči."

Taču šoreiz stāsts būs par citas ģimenes namu, kura arhitekts ir viens no Berči dzimtas locekļiem – Makss Teodors Berči. Celtne Kūrmājas prospektā 27a tika būvēta pēc namīpašnieka J. Frīdmaņa pasūtījuma, kuram piederēja arī blakus esošais nams ar numuru 27, ēka Kaiju ielā 20, Rožu laukumā 3 un Kroņu ielā 3.

Frīdmanim ēka piederēja līdz 1914.gadam. Pēc tam, līdz pat 1939.gadam, šī ēka un arī nams ar numuru 27 piederēja B. Faktor. Šobrīd ēka ir vairāku personu kopīpašums.

Nams nav pats ievērojamākais Kūrmājas prospektā, tomēr tā atrašanās vieta ir īpaša – tas ir kā robeža starp straujo pilsētas dzīvi un mierpilno, kluso parka teritoriju.

Arhitektūras zinātņu doktors Jānis Krastiņš grāmatā "Jūgendstila Liepāja" raksta, ka nav skaidri zināms vai ēkas vienīgais arhitekts ir M.T.Berči.

"Tās telpiskā izbūve gandrīz atbilst arhitekta vēstulē aprakstītajai. Ēkas būvmasu kārtojumā vienīgā atšķirībā no apraksta ir Kūrmājas prospekta fasādes kreisās puses rizalīts, kura vietā M.T.Berči redzēja erkeri. Ņemot vērā ēkas asimetrisko telpisko uzbūvi, tas būtu bijis atbilstošāks risinājums nekā nedaudz stīvi, simetriskie, vienādie rizalīti. Virs stūra daļas pacēlies arī barokālās formās veidots tornis. To gan var redzēt tikai senās pastkartēs. Fasādes rotā daži klasisku formu ciļņi. Iespējams, ka fasādes projekta zīmējumu izgatavojis Gvido Berči. Vismaz rizalītu vainagojumi stipri vien atgādina viņa projektētā Kalnmuižas kungu nama rizalītu.

Pilsētā sastopami vairāki Berči ģimenes sadarbības piemēri."