Ikviens var būt karalis. Vismaz šajā nedēļas nogalē, turpat, promenādē. Jo ellē ir forši: "Cool in Hell". Vēsi gan tur nebūs, jo "Fontaine Festival" tā vienkārši nevar būt.

VIESNĪCA FONTAINE ROYAL, Stūrmaņu iela 1, ARHITEKTS GUNTIS JURJĀNS, MĀKSLINIECE IVONNA KALITA, 2007.
FOTO: MĀRCIS GRĪNBARTS
TEKSTS: GINTS RUPERTS, frizētavas OĀZE īpašnieks un frizieris

Reiz sen senos laikos dāņu princis atbraucis ciemos pie sava brāļa, ubagu zēna Antiņa. Viņš dzīvoja izbijušā drauga Iļjas Muramieša celtajā jūras tīklu darbnīcā, kuru īrēja arī jūras braucējs Sindbads. Un tad kādu dienu…

Kā sajaukti šie no dažādām pasakām izrautie tēli, tā veidota ēka. Būvēta un projektēta Padomju Savienības pastāvēšanas laikā un garā. Četrstūrains klucis, apdare ar balto ķieģeli, tā varētu būt gan skola, gan rūpnīca, gan sadzīves pakalpojumu kombināts. Agrākā godība tagad redzama tikai no sētas. Ielas pusē nams apdarināts ar Karostas sarkanajiem ķieģeļiem un krāsotiem dēļiem. Ēka atrodas Liepājas ostas promenādes centrālajā daļā, pie kuras ērti gan piebraukt ar auto, gan atnākt kājām, atvēlot 10 minūtes pastaigai pa pilsētas centru – no Rožu laukuma. Atrašanās vieta ir viena no populārākajām pilsētā, kur izbaudīt Liepājas šarmu.

Osta, zvejas un nelieli kravas kuģi, jahtas, jūras sāļais smārds rada patīkamu fonu vispretrunīgāk iekārtotajai ēkai pilsētā. Tur darbojas foto darbnīca, neliels SPA centriņš, restorāns, bārs, stila lietu veikals un viesnīca. Ārēji tā šķiet kā no Amerikas vesternu filmas izrauta. Uz promenādes novietoto auto vietā prasās vientuļi piesieti zirgi un pajūgi ar brezenta kulbām.

Tuvojoties centrālajam un lielākajam uzņēmumam "Fontaine Royal" ēkā, galvā jau atskan bandžo, bet, atverot durvis, acis apžilbina baroka spozme. Zeltā krāsotās un kokgriezumos veidotās smagnējās mēbeles, rāmi sēdošās lauvu skulptūras, tepiķi, krāsu spilgtums iemet 17. gadsimta Eiropā. Viesnīcas restorāns, numuriņi un pat konferenču zāles neatkāpjas no baroka. Greznie krēsli, gultas, dīvāni, spoguļi un sienu dekori – gaismekļi kroņos sapāroti ar musulmaņu kultūras aksesuāriem: lampām, tepiķiem, flīzītēm, durvju rokturiem un visādiem āķīšiem turētājiem. Bet griestos gozējas padomju laiku betona bloku pārsegums. Atstātais betons nomazgāts. Kā kailais karalis… Šaurie un vāji izgaismotie viesnīcas koridori bez dabiskā apgaismojuma ievilina tumšajās viduslaiku pagrabu sajūtās.

Šķiet, tam visam ir mērķis: apreibināt un pavedināt, iemidzināt. It kā kāds čukstētu: ikviens ir karalis, ikviens ir ubags, sapņo, baudi un atslābinies! Vai vērts mosties?

© V10
Materiāla pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.irliepaja.lv obligāta.