Papildināts. Biedrība "Liepājas ezeri", sadarbībā ar zinātnisko institūtu "BIOR", regulāri ielaiž Liepājas ezerā zivju mazuļus. Kāda un vai vispār tam ir atdeve?

Šādu jautājumu noskaidrot vēlējās makšķernieks un aktīvs pilsonis vārdā Egons. Viņaprāt, tā ir "tīra naudas atmazgāšana" vai drīzāk – līdzekļu izķērdēšana. "Saistošie noteikumi par licencēto amatierzveju – makšķerēšanu – Liepājas ezerā" paredz, ka licencētās makšķerēšanas organizētājs, un Liepājā tas uzticēts biedrībai "Liepājas ezeri", laikposmā no 2014.gada līdz 2017.gadam ik gadu līdaku krājumu pavairošanai ielaiž līdz 500 tūkstošiem kāpuru un 20 tūkstošiem līdaku mazuļu, bet vēdzeļu krājumu pavairošanai – no 500 tūkstošiem līdz 1 miljonam vēdzeļu kāpuru un mazuļu gadā.

Vai tas ir jūtami palielinājis zivju krājumus ezerā? Egons uzskata, ka nav.

Sazinājies ar zinātniskā institūta "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta vadītāju, bioloģijas doktoru Georgu Korņilovu (portālam vakar neizdevās šo faktu pārbaudīt), makšķernieks noskaidrojis, ka no ielaistajiem līdaku mauļiem, kā uzskata pētnieks, izdzīvo 1%.

"Tātad nav produktivitātes, sabiedrībai tas neko nedod! Vīri velk vienus asarus un stagarus. Vēdzelēm Liepājas ezers vispār neder, tām vajag aukstu ūdeni, bet mūsu ezers ir sekls, un ūdens tajā uzsilst kā bļodā!" – sašutis makšķernieks.

Viņš arī uzskata, ka nav iespējams izkontrolēt, vai un cik zivju mazuļu tiek ielaists ūdeņos.

Portāls sazinājās ar "Liepājas ezeru" izpilddirektoru Ēvaldu Urtānu, kuram vaicājām, cik un kādu zivju mazuļus biedrība savas pastāvēšanas laikā ir ielaidusi Liepājas ezerā un cik tas ir maksājis. Kā arī, no kāda avota nākuši naudas līdzekļi, par kuriem mazuļi iepirkti. Vēlējāmies arī noskaidrot, vai notiek kādi pētījumi, monitorings par zivju mazuļu iedzīvošanos, attīstību, zivju resursu izmaiņām ezerā. Cik no ielaistajiem mazuļiem izdzīvo?

Pēc Urtāna sacītā, zivju krājumu pētījumi notiek periodiski – tādi bijuši 2001., 2008., 2012. gadā, būšot arī šogad. Ar to nodarbojas "BIOR" pētnieki. Pēdējos pāris gadus iesaistījies arī Vides risinājumu institūts, kas atrodas Cēsīs, un pēc pašvaldības pasūtījuma īpaši pētījis Burtnieku ezeru.

"Nekas katastrofāls vai kaut kas slikts pie mums nav atklāts. Liepājas ezers ir viena no bagātīgākajām, atvērtajām ekosistēmām, lagūna, kurā ir gan saldūdens, gan jūras zivis, kas nāk iekšā, iet ārā..."

Urtāns atzīst, ka nav iespējams pateikt, kura zivs ir izaugusi no ielaistajiem mazuļiem, kura ne. Tāpēc "to neviens nepēta". Pats Urtāns gan domā, ka, piemēram, no 4000 ielaisto vēdzeļu mazuļiem atdeve ir redzama, to apliecina noķerto zivju izmērs, kas atbilst tādam, ko varētu būt sasnieguši ielaistie. Taču par līdaku mazuļiem pierādījumu nav, jo līdakas arī pašas nārsto ezerā, un ielaistās zivis sajaucas ar iznārstojušo zivju mazuļiem.

Biedrība "Liepājas ezeri" pastāv kopš 2004.gada, un kopš tā laika ezerā un ar to saistītajos ūdeņos 14 reizes ir ielaisti zivju mazuļi – 7 reizes līdakas (5 reizes pieaugušas, ap 100 g lielas zivis, 2 reizes zivju kāpuri), 4 reizes laistas vēdzeles – gan Liepājas ezerā, gan Bārtas upē, vienreiz arī taimiņi Bārtā un zandarti ezerā.

"Zandarti neiedzīvojās, viņiem ezers nav nārsta vieta, tāpēc migrē prom. Šī nauda fakstiski tika izmesta vējā."

Finansiāli visdārgākais pasākums līdz šim bijis stikla zušu mazuļu ielaišana ezerā 2014.gadā, kopumā Kurzemē dažādās ūdenstilpnēs toreiz ielaida mazuļus par 100 tūkstošiem eiro.

"To finansēja ES Zivju fonds, viena 2 – 3 cm liela mazuļa cena ir 23 eirocenti*. Toreiz tos ar lidmašīnu atveda no slavenas Lielbritānijas zivju audzētavas – "Glass Eels", nedaudz paaudzēja "BIOR" zivju audzētavā, un tad vienas dienas laikā izlaida Liepājas ezerā, Bārtā, Ventā un citur."

Pēc Urtāna sacītā, atdeve no šiem mazuļiem gaidāma pēc 5 – 8 gadiem. Plānota vēl viena šāda akcija, un tā jau būs ceturtā reize, kad stikla zušu mazuļus ielaiž Latvijas ūdenskrātuvēs.

"Finansējums nāk no dažādiem avotiem – Eiropas Savienības Zivju fonda, Latvijas zivju fonda (uz šiem līdzekļiem var pretendēt tikai pašvaldības, tāpēc "Liepājas ezeru" projekti tiek gatavoti sadarbībā ar Liepājas domi). Arī no biedrības līdzekļiem ap 4 – 5 tūkstošiem eiro šim mērķim esot iztērēts.

Šoruden biedrība plāno atkal ielaist ezerā līdaku mazuļus – tik, cik par atlikušo naudu varēs iepirkt. Vēdzeles katru gadu nevarot laist, jo tās ir plēsīgas, un uzbrūk lašveidīgajām zivīm.

Pēdējais projekts īstenots šogad, kad par Latvijas Zivju fonda piešķirtajiem 15 000 eiro biedrība iegādājusies modernu aprīkojumu sabiedriskajiem zivju inspektoriem.

Taču bez maluzvejniekiem ir vēl citas, ne mazākas problēmas. Par vienu no pēdējo gadu bīstamākajām parādībām  "Liepājas ezeru" pārstāvis uzskata grunduļu savairošanos jūras piekrastes un ostas ūdeņos. Viegli pieejamā barība – grunduļi – aizvilina no ezera līdakas, bez tam grunduļi izēd gliemežus, kas filtrē ūdeni, un tas paliek duļķains. Viegli pieejamā barība pievilina arī briesmīgos kormorānus, kas barojas ostā un vij ligzdas tās tuvumā, bet tur, kur mīt šie putni, "akmeņi paliek balti, koki – melni".

Papildināts. Kā portālu informēja Liepājas domē, patlaban norisinās iepirkuma procedūra laivas, motora, piekabes, eholotes un termokameras iegādei. Šogad vēl nekas nav iepirkts.

*) 2013.gadā, saistībā ar zušu mazuļu iepirkumu izcēlās skandāls – atklājās, ka Latvija ("BIOR") tos ar mistiskas kabatas firmas starpniecību divas reizes bija iepirkusi četrreiz dārgāk (67 un 56 santīmi), nekā tie maksā "Glass Eels". Aizdomas par kopējo sadārdzinājumu šajā projektā bija aptuveni 568 412 tūkstoši latu. (vairāk sk. šeit)

Biedrība "Liepājas ezeri"
Izveidota, lai mērķtiecīgi apsaimniekotu Liepājas ezeru un Tosmares eseru, kā arī, lai piesaistītu iespējamos finanšu līdzekļus.

Tās uzdevumi:
vides un dabas aizsardzības pārraudzība;
dabisko sugu un biotopu aizsardzība saskaņā ar dabas aizsardzības plāna un LR normatīvajiem aktiem;
licencētās makšķerēšanas un medību organizēšana saskaņā ar LR normatīvo aktu prasībām;
zivju resursu atjaunošana;
sabiedrības izglītošana un informēšana u.c.

(Avots: Liepājas dome)