Daļa pirms nepilniem diviem gadiem realizētā Brīvības ielas rekonstrukcijas projekta laikā iestādīto jauno koku tuvāko gadu laikā var aiziet bojā, jo iestādīti par dziļu.

Tā "Rietumu Radio" prognozēja arborists, Liepājas domes Apstādījumu uzraudzības komisijas loceklis Vaironds Bitenieks, raksta LETA.

Kā atzina Bitenieks, šo kļūdu ir mēģināts labot, koku saknes atrokot, taču tas situāciju daudz neuzlabošot. "Pirmos gadus koki dzīvos, bet nākamajos gados sāks slāpt un aizies postā," prognozēja arborists. Viņš uzskata, ka kļūda, kokus stādot, pieļauta nepietiekamās būvnieku un Blīdenes stādaudzētavas pārstāvju sadarbības dēļ.

Runājot par pilsētā realizētajiem ielu izbūves un rekonstrukcijas projektiem, kuros šogad cietuši daudz koku, Bitenieks norādīja, ka Liepājas domes būvvaldē trūkst apstādījumu speciālistu, kuri iepazīstoties uz būvprojektu, varētu pateikt, kā saudzējot kokus, varētu izdarīt labāk un kādas izmaiņas projektā nepieciešams veikt.

Viņš arī norādīja, ka "bieži vien projektā viss izskatās skaisti, bet dabā ir savādāk". "Apstādījumu uzraudzības komisijas sēdēs esam skatījuši jautājumus, kas saistīti ar jauno pilsētas apgaismojuma projektu, un nereti ir gadījumi, kad jaunais laternas stabs ir ielikts tieši koku vainagā, tāpēc ka būvprojektā tā ir paredzēts," norāda arborists. Būvnieku komunikācija ar projekta izstrādātājiem par iespējām mainīt staba atrašanās vietu lielākoties beidzoties nesekmīgi.

Vienlaikus arborists norāda, ka koki pilsētā noveco straujāk nekā mežā, un tāpēc ar laiku ir jānomaina pret jauniem.

"Koki notušē nesaskaņas pilsētas namu fasāžu krāsojumos un piedod vienotu veidolu ielām," nepieciešamību saglabāt pilsētas zaļo rotu skaidro Bitenieks. Viņš atzīst, ka līdz šim komunikāciju izbūve pilsētā ir bijusi prioritāte un koki šajā cīņā ir zaudētāji

Jau ziņots, ka rekonstruēto Brīvības ielu autosatiksmei atvēra pagājušā gada oktobrī.

Ielas malās kopumā iestādīti 1035 koki, kas veido aleju paralēli jaunajām ietvēm un veloceliņiem.

Brīvības iela ir viena no Liepājas tranzīta ielām, kuras rekonstrukcija bija nepieciešama tāpēc, ka tās nolietojusies infrastruktūra nespēja nodrošināt pieaugošo autotransporta plūsmu. Rekonstrukcijas darbi sākās 2010.gada maijā. Paveiktajiem darbiem būs piecu gadu garantija.

Visā rekonstruētajā Brīvības ielas posmā, kas ir 3,89 kilometrus garš, izbūvētas nepieciešamās apakšzemes komunikācijas – lietus ūdens novadīšanas sistēma, AS "Liepājas metalurgs" tehniskais ūdensvads, dzeramā ūdens vads, sadzīves kanalizācijas sistēma, sakaru komunikācijas. Pilnībā rekonstruēts ielas segums, izveidojot divas joslas katrā virzienā ar sadalošu starpjoslu.

Būvdarbu ģenerāluzņēmējs bija SIA "Šlokenbeka".

Būvdarbu izmaksu līgumcena bija 5,1 miljons latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. No šīs naudas 75% bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts līdzfinansējums, bet 25% – Liepājas pašvaldības finansējums.