Deputāti domes Finanšu komitejas sēdē 12.februārī atbalstīja tā sauktās Emigrantu mājas Flotes ielā 3 nojaukšanu un Nekustamā īpašuma pārvaldei uzdeva izstrādāt būvprojektu.

Kā komitejas sēdē skaidroja Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis, Būvvaldes speciālisti ir atzinuši, ka pilsētas pašvaldībai piederošā ēka Flotes ielā 3 ir nolietojusies un bīstama, līdz ar to nojaucama. Ēkas nojaukšanu atbalsta arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, kuras apsaimniekojamajā teritorijā ēka atrodas.

Deputāts Ģirts Kronbergs vēlējās zināt, vai ēkai nav vēsturiska vērtība, kā arī, vai pašvaldībai ir līdzekļi tās nojaukšanai.

Kronberga bažas noraidīja gan komitejas priekšsēdētājs Uldis Sesks, kurš apgalvoja, ka ēkai nav nekādas vēsturiskas vērtības, gan Finanšu pārvaldes vadītājs Ronalds Fricbergs, kurš savukārt skaidroja, ka nojaukšana izmaksās lēti, pēc pašvaldības aprēķiniem tikai apmēram 50 000 eiro, jo izdevumus varēšot atgūt, pārdodot vērtīgos sarkanos ķieģeļus, no kuriem ēka celta.

Bijušais pieminekļu aizsardzības inspektors, vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš savulaik atzinis: "Emigrantu mājas veidols ir jāsaglabā gan tās arhitektūras, gan vēsturiskās nozīmes dēļ, un tai ir jābūt obligātai prasībai."

Pēc Silakaktiņa teiktā, 1911.gadā celtais, tolaik Krievijas Austrumāzijas kuģniecībai piederošais nams ir teju pēdējais piemineklis tā laika Liepājas ostas uzplaukumam un pilsētas saimnieciskajai varenībai.

Vienu brīdi pilsētas galva Imants Vismins pat esot apsvēris iespēju pārcelt uz lielo, skaisto Emigrantu māju pilsētas valdes mitekli, atceras Silakaktiņš, kurš tolaik bija pilsētas deputāts.

Uzziņa

Emigrantu māja (Flotes ielā 3/5)
20.gs. sākumā Liepāja kļūst par lielāko Krievijas emigrācijas centru uz aizokeāna zemēm. Tiešo satiksmi ar Ņujorku no 1906.gada jūnija uztur četri kuģi, tad – deviņi, visbeidzot – vienpadsmit. Ja līdz 1906.gadam caur Liepāju gadā izbrauca 15–20 tūkstoši cilvēku, tad 1907.gadā – jau 56,5 tūkstoši, šis skaits jau tuvojas pašu liepājnieku skaitam.

Kopumā Liepājā no 1906. līdz 1914. gadam ieradās ap pusmiljons emigrantu.

Visas šīs personas, kārtojot pasu formalitātes, gaidot nākamo reisu, īsāku vai garāku laiku uzturas Liepājā. 1907.gada 12.martā pilsētas dome izdod saistošos noteikumus, paredzot minimālo gaisa normu uz cilvēku – 1,5 kubikasis. Telpas ir jāmazgā ne retāk kā reizi nedēļā, sienas jākrāso vismaz divas reizes gadā, guļamvietās jālieto tikai svaigi salmi, ūdens jāņem tikai no artēziskām akām utt.

Kopš 1909.gada rudens emigrantus vairs nav atļauts izvietot atsevišķos dzīvokļos. Šim nolūkam var kalpot vienīgi vesela māja, ko 1911.gadā uzceļ Emigrantu ielā 3/5.

Padomju gados ēka kalpo karaflotes administratīvam un apmācības centra vajadzībām. Likumsakarīgi, Emigrantu iela kļūst par Sarkanflotes ielu.

Deviņdesmito gadu beigās, ēkas rietumu korpusā notiek postošs ugunsgrēks, kura dēļ šis korpuss, kā neatkarīga ēkas daļa bija jānojauc.

Arī palikušais korpuss ar adresi Flotes 3 netika izmantots.

Pašvaldība ēku bija iznomājusi Liepājas SEZ SIA "Ducons", pēc tam SIA "Revosa", taču nomnieks no tās atteicies. Kopš 2009.gada ēku vairākkārt mēģināts pārdot izsolē, taču nesekmīgi.

(Avots: Vikipēdija, vietas.lv, Liepājas dome)