Rīgā, izmantojot Eiropas Savienības (ES) fondus, šobrīd ir nosiltinātas tikai 46 ēkas, izraisot neapmierinātību domes opozīcijā. Liepājā šis skaitlis ir daudz lielāks – 110.

Rīgas domes opozīcijas partijas "Vienotība" frakcijas deputāts Nils Josts aicinājis Mājokļu un vides komiteju vērtēt ēku siltināšanas gaitu pilsētā, uz atsevišķu sēdi pieaicinot "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) valdes pārstāvjus, aģentūru LETA informēja frakcijas referents Edgars Ikstens.

Vēstulē komitejas priekšsēdētājam Vjačeslavam Stepaņenko (GKR) deputāts lūdz uzaicināt uz komitejas sēdi uzņēmuma RNP valdes pārstāvjus, lai noskaidrotu, kādēļ ēku siltināšanā Rīga ievērojami atpaliek no citām lielākajām Latvijas pilsētām. Josts aicina RNP skaidrot, cik ēku ir nosiltināts šobrīd, cik ēku tiks nosiltināts šajā un nākamajā gadā, kā norit iedzīvotāju iepazīstināšana ar finansējuma modeļiem un ieguvumiem, kurus dod ēku siltināšana.

Deputāts norādījis, ka Latvijai ir viens no iedzīvotājiem izdevīgākajiem Eiropas Savienības (ES) fondu piesaistes modeļiem salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm – līdz 50%, kamēr, piemēram, Igaunijā grants daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai sedz no 15% līdz 40% no kopējiem izdevumiem.

Rīgā, izmantojot ES fondus, šobrīd ir nosiltinātas 46 ēkas, no kurām RNP ir īstenojis četrus energoefektivitātes paaugstināšanas projektus. Savukārt lielāko daļu projektu Rīgā ir īstenojušas dzīvokļu īpašnieku biedrības un kooperatīvās sabiedrības. Salīdzinājumam – Liepājā ir nosiltinātas 110 ēkas, Valmierā 60, bet Ventspilī – 57.

Deputāts uzsver, ka lielākie ēku apsaimniekotāji citās Latvijas pilsētās ir nosiltinājuši daudz lielāku ēku apjomu nekā RNP. "Ventspils nekustamie īpašumi" ir siltinājuši 42 ēkas, "Valmieras namsaimnieks" 31 ēku un "Liepājas namu apsaimniekotājs" 22 ēkas. Valmierā nosiltināti 13,25% no visām pilsētas ēkām, Ventspilī – 6,88%, Cēsīs – 6,48%, Liepājā – 5,2%, savukārt Rīgā – 0,39% no visām ēkām.

Josts vēstulē pauž pārliecību, ka RNP nespēja efektīvi izmantot ES finansējumu ēku siltināšanai nodara ļaunumu pilsētai un rīdziniekiem, ēkas zaudē ne tikai siltumnoturību, bet arī kopējo ekspluatācijas laiku, savukārt iedzīvotājiem jāmaksā lieli rēķini par siltumu.

Viņš arī uzsver, ka 2014.–2020.gada ES fondu plānošanas periodā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā piešķirts ES finansējums 150 miljonu eiro apmērā. Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, piesaistot privāto un starptautisko finanšu institūciju finansējumu, līdz 2023.gadam māju siltināšanas projektos kopumā varētu tikt ieguldīti vairāk nekā 350 miljoni eiro.